Uzzinot par mūsu krustiņotājas iveck gaidāmo mazuli, forums sarosījās priekšnojautās šūt motīvus kādai kopīgai sedziņai, taču sekoja negaidīts pavērsiens. Tā kā iveck dzīvo Nīderlandē, kur ir savas tradīcijas, tad mums tika piedāvāts neparasts RR holandiešu gaumē. Par katru svarīgu notikumu ģimenē radiem un draugiem tiek paziņots, nosūtot īpašu kartiņu. Mazuļa piedzimšana ir visnotaļ svarīgs un nozīmīgs notikums, tad nu mēs visas gatavojāmies saņemt no iveck kartiņu par viņas mazulīša piedzimšanu, bet pretim gatavojām apsveikuma kartiņu. Rezultātā sanāca tāds mazuļa apsveikšanas RR.
Tā kā mēs rosamies izšūšanas forumā, tad kartiņai, protams, bija jābūt izšūtai. Zinot to, ka gaidāmā mazuļa istaba tiek iekārtota Vinnija Pūka tēmā, man nebija ne mazāko šaubu, ka savai apsveikuma kartiņai meklēšu Vinnija Pūka motīvu. Tā kā nebija ierobežojumu kartiņas lielumam un noformējumam, tad rezultātā mazajam bērniņam tapa apsveikuma kartiņa ar Vinniju Pūku (kartiņa tika izšūta un noformēta un tikai gaidīja, kādas krāsas lentīte jāpiesien).
Pienāca augusts un no Nīderlandes atceļoja šāda īpaša kartiņa.
Zilu lentīti klāt un mans apsveikums devās pie mazā Matīsiņa un viņa laimīgajiem vecākiem.
Bet mēs jau nebūtu mēs, ja ar to viss arī aprobežotos. Forumā jau ir savas mazuļu krustmātes, kuras laicīgi visu izdomā un organizē. Tā mēs vēl janvārī mūsu lielajā iepazīšanās pasākumā vienojāmies, ka paralēli "oficiālajam" iveck RR taps arī otrs, tradicionālais, bet slepenais iveck RR.
Mana loma šeit maza, es izšuvu Vinnija Pūka motīvu un nosūtīju to memmei, kura tad jau ģenerēja idejas un noformēja mūsu ražojumus brīnumjaukā sedziņā mazajam puisītim.
Rezultātā - iveck un mums dubultprieks!
Mana loma šeit maza, es izšuvu Vinnija Pūka motīvu un nosūtīju to memmei, kura tad jau ģenerēja idejas un noformēja mūsu ražojumus brīnumjaukā sedziņā mazajam puisītim.
Rezultātā - iveck un mums dubultprieks!
Kopš tā laika es rakstu dienasgrāmatu. Katru dienu 14 gadu garumā. Tas ir tā iegājies ikdienā, ka nemaz nespēju iedomāties, ka es varētu kādu dienu neizdarīt ko tik ierastu un reizē mums arī svarīgu. Rakstu mājās, arī visos mūsu ceļojumos un braucienos kladīte ir līdzi. No sākotnējās domas pierakstīt tikai visu ar bērnu saistītu, iecere ir paplašinājusies un tur sagulst visi notikumi, kas mums ir bijuši nozīmīgi. Un ne tik svarīgie arī. No meitas dienasgrāmatas tas ir pāraudzis tādā kā mūsu ģimenes hronikā. Jo tur ir viss. Gan prieki, gan skumjas, sasniegumi un kritumi, uzvaras un zaudējumi, smiekli un asaras, balts, melns, raibs.
