2010. gada 29. novembris

Vinniji Pūki un viena mazuļa divi RR

krustduriens.lv lapā regulāri tiek organizēti mazuļu Round Robin, kad kāda no krustiņotājām uzņemas krustmātes lomu kādas citas krustiņotājas gaidāmajam mazulim, bet pārējās krustiņotājas palīdz sarūpēt pūriņu, izšujot noteiktas tematikas motīvus.

Uzzinot par mūsu krustiņotājas iveck gaidāmo mazuli, forums sarosījās priekšnojautās šūt motīvus kādai kopīgai sedziņai, taču sekoja negaidīts pavērsiens. Tā kā iveck dzīvo Nīderlandē, kur ir savas tradīcijas, tad mums tika piedāvāts neparasts RR holandiešu gaumē. Par katru svarīgu notikumu ģimenē radiem un draugiem tiek paziņots, nosūtot īpašu kartiņu. Mazuļa piedzimšana ir visnotaļ svarīgs un nozīmīgs notikums, tad nu mēs visas gatavojāmies saņemt no iveck kartiņu par viņas mazulīša piedzimšanu, bet pretim gatavojām apsveikuma kartiņu. Rezultātā sanāca tāds mazuļa apsveikšanas RR.

Tā kā mēs rosamies izšūšanas forumā, tad kartiņai, protams, bija jābūt izšūtai. Zinot to, ka gaidāmā mazuļa istaba tiek iekārtota Vinnija Pūka tēmā, man nebija ne mazāko šaubu, ka savai apsveikuma kartiņai meklēšu Vinnija Pūka motīvu. Tā kā nebija ierobežojumu kartiņas lielumam un noformējumam, tad rezultātā mazajam bērniņam tapa apsveikuma kartiņa ar Vinniju Pūku (kartiņa tika izšūta un noformēta un tikai gaidīja, kādas krāsas lentīte jāpiesien).

Pienāca augusts un no Nīderlandes atceļoja šāda īpaša kartiņa.


Zilu lentīti klāt un mans apsveikums devās pie mazā Matīsiņa un viņa laimīgajiem vecākiem.

Bet mēs jau nebūtu mēs, ja ar to viss arī aprobežotos. Forumā jau ir savas mazuļu krustmātes, kuras laicīgi visu izdomā un organizē. Tā mēs vēl janvārī mūsu lielajā iepazīšanās pasākumā vienojāmies, ka paralēli "oficiālajam" iveck RR taps arī otrs, tradicionālais, bet slepenais iveck RR.

Mana loma šeit maza, es izšuvu Vinnija Pūka motīvu un nosūtīju to memmei, kura tad jau ģenerēja idejas un noformēja mūsu ražojumus brīnumjaukā sedziņā mazajam puisītim.


Rezultātā - iveck un mums dubultprieks!

2010. gada 28. novembris

Mans GK 986 (5/45)

Šogad kaut kā neapdomīgi apņēmos piedalīties tik daudzos projektos, ka brīžiem šķita - par daudz. Taču, jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt, ar tiem visiem veiksmīgi tiku galā! Arī slepenie drīz tiks atslepenoti un sekos atskaites!

Taču paralēli visiem citiem darbiņiem veiksmīgi tiku galā arī ar sava GK piekto lapu. Pagrūti gāja, laikam dēļ nemitīgas dalīšanās uz vairākiem projektiem, taču pirmās rindas puse ir izšūta, šeit.

2010. gada 11. novembris

Dienasgrāmatas

Man ir īpaša attieksme pret 11.novembri. Bez patriotiskām jūtām šajā dienā mani pārņem bezgala siltas un mīļas sajūtas. Jo šī ir arī manas meitiņas dzimšanas diena.

Dienā, kad piedzima mūsu Saulīte, es iesāku rakstīt dienasgrāmatu. Līdzi bija paņemta klade un pildspalva un ar domu, ka jāpieraksta svarīgākie dati, jo no lielā pārdzīvojuma un emociju pārbagātības var ko būtisku aizmirst, tika veikts pirmais ieraksts kladē, kas tā arī tika nosaukta par meitiņas dienasgrāmatu. Tas notika pirms 14 gadiem.

Sākumā rakstīju ar domu - cik pietiks pacietības, tik arī piefiksēšu svarīgāko mūsu dzīvē, kas tobrīd, protams, riņķoja ap to mazo brīnumiņu, kas spēja nenogurstoši noturēt visu uzmanību. Taču svarīgs bija viss. Pierakstījās pirmā kladīte, tika ņemta nākamā, tad vēl viena pilna. Beigās to saradās jau tik daudz, ka nespēju noteikt, kura seko viena otrai pēc kārtas. Tad es tās sanumurēju. Lai nesajūk. Tāpēc tagad es precīzi zinu, ka šobrīd man top 26. kladīte. Gandrīz divas klades gadā.

Kopš tā laika es rakstu dienasgrāmatu. Katru dienu 14 gadu garumā. Tas ir tā iegājies ikdienā, ka nemaz nespēju iedomāties, ka es varētu kādu dienu neizdarīt ko tik ierastu un reizē mums arī svarīgu. Rakstu mājās, arī visos mūsu ceļojumos un braucienos kladīte ir līdzi. No sākotnējās domas pierakstīt tikai visu ar bērnu saistītu, iecere ir paplašinājusies un tur sagulst visi notikumi, kas mums ir bijuši nozīmīgi. Un ne tik svarīgie arī. No meitas dienasgrāmatas tas ir pāraudzis tādā kā mūsu ģimenes hronikā. Jo tur ir viss. Gan prieki, gan skumjas, sasniegumi un kritumi, uzvaras un zaudējumi, smiekli un asaras, balts, melns, raibs.

Sākotnējā doma rakstīt par bērnu un tad šo garadarbu reiz viņai arī uzdāvināt, šobrīd tiek atbīdīta tālākos un tālākos plānos. Reiz es to pierakstu kaudzi meitai pasniegšu kā dāvanu. Kad? Nāks laiks, nāks padoms. Ņemot vērā to, ka meitiņa ir dzimusi Žurkas gadā, kas visu vāc savā alā un tik viegli neizmet, gribētos cerēt, ka arī šis garadarbs tiks saglabāts. Jebkurā gadījumā - lasāmviela vecumdienām man ir nodrošināta. :)

Mājinieki man vairākkārt ir uzdevuši jautājumu - cik ilgi es domāju rakstīt? Uz to es nevaru atbildēt, jo tiešām nezinu. Cik pietiks pacietības, tik arī rakstīšu. Šobrīd izskatās, ka nav pilnīgi nekāda iemesla pārtraukt šo nodarbi, tā ka kādus gadus uz priekšu skricelējumi vēl taps.

Pēdējā laikā aizdomājos par to, kur to visu tā praktiski varētu salikt un smuki noformēt. Kādā kastē, lādē, ar izšuvumu uz vāka? Par to vēl esmu pārdomās un ideju meklējumos.

Arī šovakar es ierakstīšu kladītē. Ar vissiltākajām un mīļākajām domām.

2010. gada 1. novembris

Ezis

Mums šovakar bija negaidīts ciemiņš! Uz mājas trepēm dārza pusē ieraudzīju šo mīlīgo ežuku, kurš pozēja tik nesatricināmi, ka nebaidījās ne no zibspuldzes, ne 20 cm attālumā pie degungala piebāztas kameras! Kad pieskāros adatiņām, tad gan sarāvās kamoliņā.
Pievienot attēlu

Kaķis kurpē

Man patīk dzīvnieki. Bet, ja būtu jāizvēlas, es priekšroku dotu suņiem. Taču, ieraugot šo dizainu, tas uzreiz iekrita sirdī un man tas bija jārealizē.

Vēl pavasarī izšuvu kaķi kurpē. Pirmais mēģinājums to noformēt neizdevās, jo tobrīd pieejamais audums bija pārāk elastīgs, lai izveidotos taisni ielaidumi. Pēc ilgiem meklējumiem atradu melnu džinsu audumu un mana senlolotā iecere varēja tikt realizēta.

Vēl plānojot izšuvumu, jau zināju, kādam mērķim tas kalpos. Tā būs soma. Un tā kā somai jābūt praktiski lietojamai, izvēlējos motīvu izšūt uz sarkanas kanvas. Lai notušētu auduma sarkano krāsu, nolēmu to nedaudz pieklusināt, aizšujot fonu. Tobrīd nebija man melna diedziņa pietiekamā daudzumā un es izlēmu fonu puskrustiņā aizšūt... ar parasto šujamo diegu. Ir cilvēki, kuri prot sev sarežģīt dzīvi... Diegs ir slidens, mezglojas, grūti nostiprināms. Rezultātā es plānotās nedēļas vietā šo darbu šuvu mēnesi. Tomēr es to pabeidzu!

Pēc pusgada noformējums arī gatavs! Kā biju plānojusi, kaķis kurpē iemitinājās somā.


Nebija speciāli plānots, taču galarezultātā sanāca saskaņots ansamblis.