22.1.11

Rokdarbnieces sapnis. Sākums

Sāku īstenot katras rokdarbnieces sapni (vismaz man tā šķiet) - iekārtoju savu rokdarbu istabu! Šodien spēru pirmo soli.

Pēdējos trīs ar pusi gadus diendienā krustiņoju un krustiņoju, tikai pa retam ko uzšujot. Šoziem atļāvos krustiņus nedaudz pabīdīt malā un izbaudīt adīšanas azartu (trīs plecu šalles tapa), un tagad mani pārņēmis šūšanas bacilis.

Iepērkoties lielveikalā, vienmēr pieeju pie žurnālu stenda - "es tikai paskatīšos", jo apzinos, ka nevaļas dēļ nevarēšu īstenot žurnālos pasmelto ideju kaut niecīgu daļu. Taču šajos Ziemassvētkos zem eglītes starp citām dāvanām atradu arī decembra "Burda" numuru. "Vai tas ar nolūku?" jautāju vīram. "Jā". Nu ko, jāatsāk šūt. Nu man ir arī janvāra numurs. Sķirstīju to un gandrīz viss man tajā patīk! Ko tur daudz domāt, jāvelk ārā šujmašīna un jāšuj!

Līdz šim vienmēr savos šūšanas uzplūdu periodos savus "meistardarbus" īstenoju virtuvē - tas nozīmē, ka tur atceļoja ne tikai šujmašīna, bet arī gludināmais dēlis, galds tika "okupēts". Neērtības mājiniekiem, neērtības man, jo "darba lauks" nemitīgi bija jānovāc un viss pēc tam jāizliek atpakaļ.

Ar lielu entuziasmu ķeroties klāt savam šujamajam darbam, kā parasti, iekārtojos virtuvē. Divu vakaru bija diezgan, lai vīrs ierosinātu man pārcelties ar savu "aprīkojumu" uz atsevišķu istabu un turpmāk šūt tur. Tāda doma man jau sen bija iezagusies prātā, bet nebija tā grūdiena, lai sāktu rīkoties.

Tā nu šodien es, nostājusies telpas vidū, kritisku aci novērtēju savu turpmāko "rokdarbu paradīzi" un atzinu to par ļoti, ļoti labu esam.

Mums ir viena "lieka" istaba. Un tur es savulaik meistaram pasūtīju galdu, jo man šķita, ka pie tās sienas tas tur derētu. Der! Un vēl kā der!


Noņemot tur esošo "kultūras slāni", tagad manam radošajam garam ir 65x220 cm garš galds. Manuprāt, katras šuvējas sapnis! Tas ir garš, no tā nekas nav jānovāc procesa laikā, jo tas nevienam netraucē! Pārceļot savu iesākto šūšanas procesu, secināju, ka tas ir vienkārši ideāli piemērots šūšanai.


Tagad plānošu, kur salikt savus krājumus. Vajadzētu plauktus, vai kumodi. Par to vēl jāpadomā. Galvenais, ka ir kur izpausties.

10 comments:

  1. Apsveicu ar sapņu piepildīšanos, lai jauki darbiņi top.

    AtbildētDzēst
  2. Apsveicu!!! Super-tas manupraat ir katras rokdarbnieces sapnis-pashai sava istaba prieksh rokdarbiem :)

    AtbildētDzēst
  3. Daudzas radošas stundas pie mašīnītes jaunajā rokdarbu istabā!
    Es vairs tik strikti šujmašīnai nesaku Jūs. Kad vajadzība vai iedvesma rodas, loku vaļā savas vecās Podoļskas skapi, tur tad sanāk arī vieta gludināšanai. Bet atsevišķa istaba vai lielāks stūris noderētu gan....

    AtbildētDzēst
  4. solle, Иулиания, Agnese, RitaGri, paldies!

    Cik gadus man vajadzēja, lai es "nobriestu" tam, ka rokdarbiem vajag savu atsevišķu istabu... Mani "materiāli" ir pa visu māju, tagad lēnā garā pārcelšu visu uz vienu telpu, un pati arī uz turieni pārcelšos. Varbūt tikai krustiņošanas prieku atstāšu viesistabai pie televizora.
    Kā lai tagad strādā, ja jāfunktierē par iekārtojumu.:)

    AtbildētDzēst
  5. :) tur nu gan vajadzīgs iekšējais spēks, lai "lieku" istabu nepienestu pilnu ar rokdarbu materiāliem...
    Lai jauki iekārtojas un radoši strādājas!!!

    AtbildētDzēst
  6. Inese, paldies!
    Iekšējais spēks, domājams, saruks maziņš, istaba būs pilna, tur nu neko nepadarīt.:)

    AtbildētDzēst
  7. Apsveicu ar jaunu vietiņu rokdarbiem! Jā, tas ir katras rokdarbnieces, arī mans :)

    AtbildētDzēst
  8. Jūlija, paldies! Tev arī tāda vieta būs! Tad varēsim padalīties iekārtošanas pieredzē un padomos. :)

    AtbildētDzēst
  9. Ak, tu laimīgā! Pašai sava rokdarbu istaba. Un tas galds taču ir perfekts šūšanas darbiem . Lai labi šujās!

    AtbildētDzēst