24.6.11

Izlaidumi. Piedzīvojumi. Kleitas

Jau stāstīju, ka mans brīnums šogad beidz divas skolas. Teicami pabeigt - tas bērna uzdevums, mammas - ko izlaidumniekam vilkt mugurā. :)

Vēl agrā pavasarī (tas varētu būt marts) meita atnāk no mūzikas skolas un saka:
- Es šodien uzzināju kaut ko šausmīgu!
- Ko tad?
- Man izlaidumā būs jāvelk kleita!!!
- Nu, protams.
- Un kad tu to man grasījies pateikt?!
Mēdz arī tā būt. :)))

Tad nu laicīgi izskatījām veikalu piedāvājumu, taču nekas prātīgs netrāpījās. Ja ir labs modelis, sašūts no slikta auduma, ja labs audums - modelis ar plikiem pleciem. No dārgajiem veikaliem, nezinkāpēc, uzzinot, ka kleitu meklējam nevis man, bet meitai, dzina mūs ārā - pieklājīgi norādīja, lai meklējam citos, jauniešiem domātos veikalos. Mani tas nedaudz pārsteidza, bet meitai pēc kārtējā šāda teksta bija līdz brošai (maz, ka kleitu pielaikošana bija apnicīga un nogurdinoša, vēl arī attieksme). Tā galarezultātā tika nolemts, ka kleitu šūs mamma. Un te nu sākās mūsu хождения по мукам.

Tā kā izlaidumi plānojās divi, dažādās skolās, tad es savā galviņā iedomājos, ka varēšu uzšūt vienu kleitu abiem gadījumiem. Ak, es naivā! Pietika man prāta pajautāt meitai, ko viņa par to domā. Protams, ka vajag divas kleitas! Nāks taču draugi apsveikt uz abām skolām, kā var vienā un tajā pašā kleitā iet. Loģiski. Tā gadās pašpārliecinātām mammām. :)

Rosīties sākām savlaicīgi, visam vajadzētu būt kārtībā. Kas to deva! Tādu stresošanu sen nebiju piedzīvojusi.

Vienojāmies par vienas kleitas krāsu. Kādu reizi, braucot iepirkties, nolēmām iebraukt arī audumu veikalā paskatīties, varbūt ir kas atbilstošs. Ieeju veikalā, cilvēku nav, pārdevēja garlaikojoties lasa avīzi. Protams, uzreiz tiek pievērsta uzmanība, kā palīdzēt. Izstāstu savas vēlmes, tiek parādīts gaiši zils zīda audums. Jā, der, pirkšu. Stāvu galda vienā pusē, otrā pusē pārdevēja mēra audumu un kā griež apkārt koka lineālu, tā... ar lineāla metāla uzgali man starp acīm. Lai arī sitiens nebija stiprs, vieta tik vārīga, ka asariņa uzreiz izsprāga un pirmajā mirklī ķēru pie deguna - vai nav brilles salauztas. Par laimi, ar brillēm viss kārtībā. Man pašai tādi smiekli uznāca, bet tā kā veikalā līdzi bija vīrs, viņš tik skandē: būs zilums! būs zilums! Pārdevēja pārbijusies, izskrien otra, atnesa man dvieli, samērcētu aukstā ūdenī, pieliku to starp acīm, tiešām palīdzēja un ziluma nebija (pieredze rāda, cik tur vajag, lai zili loki zem acīm izveidotos).  Tā otra vēl teica: "Kur, kur dabūt traumu - audumu veikalā!" Smiekli caur asarām. Beigās piešķīra man 10% atlaidi audumam, lai tikai vīrs traci neceltu. Nodomāju, nu gan man iesākās kleitas šūšanas process...

Priekšnojauta nepievīla. Ka nebūs labi. Izdomāju modeli, jāķeras klāt piegriešanai. Vēl domāju, nemazgāšu audumu, bet tikai nogludināšu caur mitru lupatiņu. Skatos, uz eģes malas ir spiedogs, kur rakstīts, ka tas ir Japānā ražots audums, zīds, un turpat blakus - satīns. Tas mani darīja uzmanīgu, jāmazgā vien būs. Pēc mazgāšanas audums uz 160 cm sarāvās par 3 cm un kļuva tik mīksts, ka bija ļoti grūti gludināms. Vienvārdsakot, kleitas šūšana izvērtās par īstām mokām. Ko nogludini, tam blakus atkal vilnis. Nomocījos pamatīgi. Bet ko darīt, kleita piegriezta, paredzēta vienai uzvilkšanai, kaut kā jau jāpabeidz. Svārku daļai vēl oderi iešuvu, gludināju, gludināju, līdz beigās tomēr bija labi. Uh!

Nu ko, jāpērk audums otrai kleitai. Ko gribam - nav ne jausmas. Atkal braucu uz veikalu. Es laikam tik ilgi staigāju gar tiem audumu ruļļiem pa veikalu, līdz pardevēja piedāvājās palīdzēt. Izstāstīju vajadzību, uz ko viņa saka - vai negribu pumpainu audumu. Es tā kā saraucu degunu, bet viņa izvelk baltu audumu ar melniem apļiem, kas rakstā maina formu, no apaļiem samazinās uz ovāliem un tad atkal apaļi. Un izstāsta modeli, cik tas jauki izskatīsies ar baltu šifonu pa virsu. Es padomāju... un piekrītu, jā, būs labi. Tā nopērku pumpainu audumu un šifonu.

Pirms ķerties klāt šūšanai, nolemju internetā papētīt, kā jāšuj šifons. Ak vai! Jo vairāk lasīju, jo vairāk sapratu, kādās auzās esmu iebraukusi. Šūt šifonu - tas līdzinās... nezinu kam, bet drausmīgi sarežģīti, gandrīz vai neiespējamā misija. Atkal esmu dilemmas priekšā - šūt kleitu no tā auduma, ko esmu nopirkusi, vai meklēt citu. Bet ja es šo tagad neuzšūšu, tas ieguls plauktā uz nezināmiem laikiem. Jāmēģina, kas būs, būs.

Secinājums tāds, ka... lai es vēl kādreiz labprātīgi ķertos klāt šifonam. Nu tikai, ja tas būs kas kantains. :)))

Vispirms bruņojos ar 60.numura adatām, 120.numura diegu, visus audumus izmazgāju, lai nebūtu nekādu pārsteigumu. Vēl jau nācās piepirkt klāt oderaudumu (izvēlējos baltu krepsatīnu - biezs, nespīd cauri, spīdīgs un slīdīgs). Vīle, gludeklis, vīle, gludeklis. Sašujot detaļas, ļāvu kārtīgi nokarāties (tā bija teikts padomos). Balto šifonu beigās nešuvu virsū pumpām, bet uztaisīju no tā šalli, kas meitai ļoti patika un labi piestāvēja arī.

Vienvārdsakot, viss maijs pagāja zem kleitu šūšanas zīmes, kas man izvērtās pamatīgā nervu stipruma pārbaudījumā. Tik ļoti nošaujot garām ar audumu izvēli, kleitu modeļus izvēlējos pēc iespējas vienkāršākus, bet tāpat sava noņemšanās bija, jo gan slēptais rāvējslēdzis jāiešuj pļurīgā un irstosā audumā, gan odere vajadzīga, kas ir kā kleita kleitā.

Veiksmīgi ar kleitām tiku galā. Labi arī uzvilktas izskatījās. Pumpainā dzīvē izskatās grezna (dēļ auduma). Balto šifona šalli lika ap pleciem pie abām kleitām, jo kurpes gan mēs vienas nopirkām, baltā krāsā, tad nu šalle bija tas pieskaņotais akcents kurpēm. 


Es jau meitai teicu, labi, ka viņa šogad tikai divas skolas beidz (9.klases izlaidums būs nākamgad), jo trešo kleitu šūt man būtu par traku. Nevajadzēja, man tā teikt, oi, kā nevajadzēja. :) Turpinājums sekos.

8 komentāri:

  1. Ak, Dies, kas gan mani sagaida nākotnē, kad mans meituks paaugsies... Šitādi piedzīvojumi ar pāris kleitām :)))
    Izskatās, protams, stipri galvastiesu pārāk, nekā veikalā nopērkamie širpotrebi. Pumpainais audums patiešām skaists!!!

    AtbildētDzēst
  2. nu es laikam gan neparakstītos jau uz divām kleitām :D
    visu cieņu pacietībai ;)

    AtbildētDzēst
  3. Apsveicu ar skolu beigšanu bērnu un Tevi ar tik skaisti uzšūtām kleitām! :)

    AtbildētDzēst
  4. Inese, jā, jā, vari sākt jau savlaicīgi morāli gatavoties. :) Fotogrāfs no manis nekāds, dzīvē tiešām labi tās kleitas izskatās. Modelis prom nometnē, tā kā nācās izlīdzēties ar to izklāšanu. Paldies!

    Sandra, nu ko tu mīļā bērna labad neizdarīsi. :)

    Aija, paldies! Centāmies mēs abas. :) Meita mūzikas skolu pabeidza kā teicamniece, mākslas skolu arī ar ļoti labām sekmēm.

    AtbildētDzēst
  5. Apsveicu,varens darbs pastrādāts.

    AtbildētDzēst
  6. Pazīstams scenārijs :D Man meitai bija jāšuj uz katru pasākumu jauns tērps un vienmēr pēdējā brīdi kaut ko izdomāja vai nu būs kleita, vai žakete, vai kostīms. Es jau pie tā biju pieradusi, kad pa divām - trijām dienām būs kaut kas jāuzcepj :)
    Skaistas kleitiņas Tev sanākušas! Apsveicu meitiņu ar teicami pabeigtām mācībām !

    AtbildētDzēst
  7. NiPa, paldies!

    Ineta, pa divām-trijām dienām es gan neparakstītos ko šūt! Paldies par apsveikumu!

    AtbildētDzēst
  8. Pievienojos sveicējiem! Divi izlaidumi - nav joka lieta! Un divas kleitas arī prasa savu! Skaistas kleitas tev sanākušas! Ļoti labi tevi saprotu zīda satīna jautājumā - man arī te viena kleita procesā, uh...

    AtbildētDzēst