2011. gada 17. maijs

Kartiņlietas

Kas to būtu domājis, ka, lai izgatavotu tādu mazītiņu lietiņu, vajadzīgs tik daudz laika, materiālu, pacietības, izdomas. Neteikšu, ka tas ir viegli, nemaz nav viegli. Turklāt vēl darbojas iesācēja punktiks - vienā darbiņā vajag aptvert visu, izmantot visus pieejamos aprīkojumus un visas idejas. :))) Ar laiku tas pāries. :)

Te būs daži mani centieni kartiņu darināšanā.

Patīk man tā ideja ar nolocīto stūrīti, taču nesanāk tik smuki kā gribētos. Laikam papīrs jāņem plānāks.

Izmēgināju kartiņas noformēšanā lentīti. Lai kā man gribējās sasiet smuku bantīti, neizdevās neparko. Būs jāpatrenējas. :)

Un te no iekšpuses.

Te atkal variants aptvert iespējami neiespējamo. :) Izmēģināju uzlīmes. Vispār tās pašas par sevi ir tīri labas, bet tām kaut ko piekombinēt klāt... diezgan sarežģīti.


Tā kā kartiņa dēļ puķītēm un lapiņām ir apjomīga, to vajag kaut kur ielikt. Taisīju atbilstošu kastīti.



Kad skaties kartiņu darinājumus internetā, šķiet, kas tur ko neuztaisīt. Kad apsēdies pats taisīt, tad nemaz tik ātri un viegli nesokas.

2011. gada 2. maijs

Papīrlietas jeb nekad nesaki nekad

To, ka tā nevajag teikt, esmu jau iegaumējusi un tā patiešām NEKAD nesaku, taču šeit nu tas teiciens kārtējo reizi tiek apstiprināts. :)

Kurš nav dzirdējis par tādu lietu kā scrapbooking. Pat ja par to neinteresējas, tad blogojot šai lietai nākas uzdurties gribot negribot. Līdz šim, kad trāpījās man kārtējās scrapbookinga padarīšanas, vienmēr nodomāju - ko tur var ņemties ar kaut kādiem papīriem, lentītēm, podziņām, kaut kādi nieki. Aha! Tā var domāt līdz brīdim, kamēr tu esi imūns pret to, bet tā kā rokdarbnieces ir visnotaļ radošas būtnes, tad... circenis iekrita pelnos (to es par sevi :)))

Kādu dienu, izlasot šo ziņu, bija paukšķis pa pieri un man, ziņkārības dzītai, vajadzēja taču aiziet uz Ilzes norādīto internetveikalu. Oi, oi, labāk es to nebūtu darījusi, jo rezultāts tam visam bija, lūk, kāds:


Protams, pirms tam izskatīju ar scrapbookingu saistītos blogus un sapratu, ka nu "slimība" vārdā "jauns hobijs" ir klāt. Kamēr gaidīju pasūtījumu, tieši pirms Lieldienām nolēmu pamēģināt ko uzmeistarot ar mājās pieejamajiem līdzekļiem. Un izrādījās, ka nekā diži nav un tāds švaks tas galaiznākums arī sanāca.


Sagaidījusi savu pasūtījumu, protams, ķēros lietai klāt "pa nopietnam". Es jau nevaru kā visi normāli cilvēki - sākt ar mazumiņu, lai saprastu, vai man tas patīk, der un izdodas, man vajag "ar vērienu". Man vajag riktīgu "aprīkojumu" un jāsāk ar "kārtīgu" meistarojumu. :)

Tad nu mans pirmais darbiņš ar visiem caurumotājiem, īstajiem papīriem utt. bija šāda kartiņa. Teikšu kā ir - pirmajam darbiņam man pašai liekas pat ļoti laba esam, lai gan, protams, vēlāk jau apzinājos kļūdas gan papīra, gan līmes izvēlē, bet kā citādi lai izdara secinājumus, ja ne pamēģinot?


Un te būs no iekšpuses. Kad jau, tad jau. :)))


Ja jau kartiņa ir tāda apjomīga, kur lai to ieliek un vajadzības gadījumā normāli aiztransportē? Nepieciešams atbilstošs iepakojums. Tāpēc tai tika uzmeistarota kastīte.



"Atrāvos" pa pilnu programmu. :) Bet ar to bija par maz. Vajag vēl kaut ko. Tā tapa otra kartiņa.


Šī ir viegli ieliekama jebkurā parastā aploksnē.


Idejas kā mājas, lai tikai būtu laiks tās realizēt. :)

Kaut vēl mazumiņš ir izdarīts, tomēr, ja nav super prasmju un super pieredzes šajā lietā, dažādi papildaprīkojumi ir visnotaļ vajadzīgi. Kaut vai papīrs. Nebiju aizdomājusies, ka uz sitienu mājās nemaz tā neatradīsies piemērots papīrs, ja vajadzētu ko ātri uzmeistarot.

Atkal esmu nedaudz šūšanas darbos, bet jaunais hobijs prātu neliek mierā un šis tas jau ir uztapis vēl, tikai vēl nav nobildēts. Ar gadiem kļūstu arvien vieglprātīgāka un pa gaisu vien. :)))