2012. gada 26. marts

Pavasari gaidot jeb...

kā no grandioziem plāniem čiks vien var sanākt.

Kā uz pavasara pusi, tā man rodas nepārvarama vēlme šūt. :D Ne vienmēr šī vēlme tiek īstenota, taču šoreiz ir citādi, proti, process notiek!

Rudenī nopirku audumu. Parasti vispirms es pamanu sarkanu un zaļu krāsu, tad melnu un tad visas pārējās. :) Spīdīgi audumi nav manā izvēlē, taču toreiz kaut kas mani tajā salikumā uzrunāja un es nopirku gabalu elastīga sudrabaina auduma ar bordīgām samta svītrām. No šī gabala tā kā svārkiem būtu jātop.

Taču sākotnējā doma uzšūt svārkus (kurus es, jāatzīst, valkāju maz) pārtapa domā uzšūt pavasarim plašķi jeb lietusmēteli vai, kā nu to lai pareizi nosauc, vienvārdsakot, pavasara mēteli. Ideja jau laba, tikai... grūti realizējama. Jo manam plānam pietrūkst ne vairāk ne mazāk kā pusmetrs auduma (150 cm platumā)! Ko šādā situācijā darītu saprātīgi domājošs cilvēks? Atteiktos no nepietiekama daudzuma auduma šūt mēteli, izvēlētos citu modeli vai šūtu tos pašus svārkus. Ko daru es? Spītīgi turos pretim veselajam saprātam un fizikas likumiem no nekā dabūt kaut ko un pieturos pie idejas par mēteli no konkrēti šī auduma.

Audums tika izmazgāts un sākās mans "radošums". Nu kāpēc par to, cik sarežģīti ir šūt svītrainu audumu, es atceros tikai tad, kad tas ir jāpiegriež, bet ne audumu veikalā! Un tā vienmēr.

Šķiet, otru reizi šūšanas praksē bija jāiet pret manu pārliecību un audums jāpiegriež šķērsām. Bet tā kā tas tika izmalts veļasmašīnā, nekas traks jau vairāk ar to notikt nevar. :D Līmeņoju es to ilgi, kamēr dabūju vienādas svītras visām detaļām. Bet auduma ta vienalga pietrūkst! Kasīju labo ausi ar kreiso kāju un vēl visādi citādi, līdz tomēr visas detaļas no kaut kā tika "uzceptas".

Audums ir diezgan plāns (priekš mēteļa), tāpēc jau sākotnēji izdomāju, ka tam vajag siltinājumu. Šujot somu statīvam, nopirku palielu gabalu stepēta auduma, kas tagad izrādījās tieši tas, kas man vajadzīgs. Taču manam super-puper audumam ir samta ielaiduma līnijas, kurām ar sinteponu varētu būt laba saķere un, paceļot rokas, odere varētu tā arī palikt paceltā stāvoklī. Tātad siltinājums jāliek ar sinteponu uz iekšu un tāpēc vajadzīga vēl odere.

Pēc visiem šiem maniem prātojumiem sekoja atbilstoša rīcība - tika piegriezts otrs mētelītis no stepētā auduma un trešā mētelīša kārta no oderes. Tad visas trīs kārtas saliktas kopā un rezultātā ir man jauns pavasara mētelītis. Droši varu apgalvot - kā nevienai! :D
Un tagad pēcstāsts. Visā šūšanas procesā neviens mani īpaši netraucēja, bet kad jau biju nonākusi līdz apakšas apliekšanai, kā gadījies, kā ne, ieradās manā rokdarbu istabā abi mani kritiķi. Ko es dabūju dzirdēt par savu jauno štāti! Meitai nepatīk audums, jo tas ir spīdīgs, vīram tas nepatīk, jo ir svītrains, un fasonam tas nav tā un šis nav tā. Nokritizēja pamatīgi, taču, pašai sev par brīnumu (laikam palieku gudrāka  :D), kritiku uzņēmu vēsā mierā, piekritu, ka šis tas jāpielabo un... ar jaunu sparu ķēros klāt savam mētelītim. Veicu uzlabojumos slaidinājuma virzienā, pabeidzu visas detaļas, un galarezultātu jūs jau redzējāt.

Vai es to valkāšu? Lūk, tas ir jautājums, uz kuru atbildi pagaidām nezinu. Tā man reiz gadījās ar puskažociņu. Lai būtu siltāks, no nezināšanas saliku vairākas sintepona kārtas, kā rezultātā puskažociņš pārvērtās par apaļu bumbu, tiesa, siltu bumbu. :D Tā ne reizes arī to neuzvilkusi, aizvedu uz laukiem. Tagad esmu lielās pārdomās, vai manam jaunajam mētelītim nebūs tas pats ceļs ejams.

Jūs domājat, ka pamatīgā kritikas deva nosita man vēlmi šūt? Tieši otrādi! Prātā jau nākamie plāni, gaidu savu jauno šujmašīnīti. Laikam man tauriņi un pavasaris galvā. :D

2012. gada 20. marts

Zinger 2000

Pēc ilgām pārdomām, vai man atrādīt savu pabružāto, paskrāpēto un citādi apskādēto šujmašīnīti, tomēr nolēmu atsaukties Sarkanās Bietes - Ilzes aicinājumam un parādīt savu Zinger šujmašīnu. Lai kādam ir ko pabrīnīties par "šujamvecmāmiņu". :)

Šujmašīnas  modelis un ražotājvalsts
Zinger 2000
Gan instrukciju grāmatiņā, gan uz šujmašīnas ir šāda šilte:
Līdz pat nesenam laikam nezināju, kāds Zinger modelis man ir. Nopietni! Pētīju instrukciju grāmatiņu, korpusu, kastes vāku - nu nekur nav rakstīts, kas tas par modeli. Līdz beidzot, paceļot šujmašīnu, iekšpusē uz korpusa atradu šo svarīgo informāciju!

Aptuvenā cena iegādes laikā
Varu pateikt pilnīgi precīzi - nopirkām šo šujmašīnu 1994.gada 30.augustā par lielu naudu - 150 LVL (salīdzinājumam – minimālā alga tobrīd bija 22,50 LVL). Šī bija pirmā "mašīna", ko vīrs man uzdāvināja. Pēc gada sekoja īsta. :)

Iegādes vieta (šeit var minēt arī garantijas servisa ilgumu/kvalitāti utt., ja tāds ir)
Rīga, veikals Tērbatas ielā "Elektrons" (nemaz nezinu, vai tāds tur šobrīd vēl pastāv, visdrīzāk, ka vairs ne).

Tips - proti, vai tā ir  mehāniskā,  elektromehāniskā, elektroniskā vai kompjuterizētā
Elektromehāniskā, darbināma ar pedāli.

Dūrienu veidu skaits (šeit varbūt var arī minēt, kurus dūrienu veidus visbiežāk izmantojat, un vai apmierina to kvalitāte)
Te nu ir tas āķis, kāpēc tolaik nopirku šo šujmašīnu. Es biju jauna, pieredze ar šujmašīnām minimāla (biju šuvusi ar kājminamo, ar roku griežamo šujmašīnu, šķiet, ar pedāli darbināmo arī), taču ko es gribu un ko man vajag - nojausmas nekādas. Šujmašīnu izvēle veikalos tobrīd arī bija ļoti maza, tāpēc, ieraugot tos daudzos iespējami smukos dūrienus, reakcija bija - o, man vajag!
Tātad, 50 dekoratīvie dūrieni, zigzag, taisnais dūriens.
Te būs viss saturs, kas ir šai šujmašīnai.
Šujmašīnai ir pēdiņas spiediena regulējums - plānākiem, biezākiem audumiem un nulles variants - tas vairāk domāts izšūšanai, kad audums jāregulē ar rokām.

Apgaismojums; adatas novietojums pa kreisi, pa vidu, pa labi; atpakaļgaita (nospiežot pogu, tā jātur visu šūšanas laiku). Tā kā šujmašīna ir ar dzelzs iekšām un metāla korpusu, tās svars ir kādi 15 kg.

Dūriena minimālais un maksimālais platums/garums
0-5 mm platumā un garumā.

Pogcaurumu skaits un veids/veidi
Pēdiņa ir, bet nekad neesmu to izmantojusi (kauns pār visu ģīmi). Man tik ļoti nepatīk mainīt pēdiņas, ka ātrāk sanāk to pogcaurumu vienkārši nozigzagot un gatavs.

Kuģītis – horizontālā vai vertikālā novietojuma
Vertikālais, viegli ievietojams.

Diega ievērējs – automātiskais vai manuālais
Manuālais, viegli ievietojams.

Brīvā pleca platforma – ir/nav. Ja ir, vai tā ir pietiekoši šaura, lai apstrādātu, teiksim – bikšu galus, piedurkņu galus?
Nav. Taču šai šujmašīnai ir cita priekšrocība - atliecama platforma, kas palielina šujamlaukumu auduma novietošanai. Šī detaļa man ļoti patīk, jo ir kur novietot audumu, tas neslīd nost, vienvārdsakot, plašs darbības lauks. :)


Spolītes turētājs -  horizontālā vai vertikālā novietojuma
Vertikālais, divām spolītēm.

Piederumu komplektācijā ietilpst
Te vēlreiz jāpiemin dekoratīvie dūrieni. Tiem ir paredzēta šāda kastīte,
kurā ir tie 50 dekoratīvie dūrieni.
Izvēlas dekoratīvo dūrienu, ņem šo "cepurīti", ievieto šujmašīnas augšpusē esošajā atverē (attēlā kreisajā augšējā stūrī) un šujmašīna šuj šo dekoratīvo dūrienu.
Tā kā šujmašīnai ir funkcija adatu novietot pa vidu, pa kreisi, pa labi, tad arī šie dūrieni, atkarībā no adatas novietojuma, katrs trīskāršojas.
Komplektā nāca piecas pēdiņas, domājams, nevienu neesmu pazaudējusi, jo es tās neizmantoju (vēlreiz kauns pār visu ģīmi). Parastā pēdiņa, pēdiņa pogas piešūšanai, maliņas apliekšanai, rāvējslēdzēja iešūšanai un pogcaurumam.
Lai tās varētu nomainīt, komplektā nāca klāt divi skrūvgrieži, ka arī (kā lai pareizi nosauc) ārdītājs.
Vēl bija vairākas spolītes (cik, precīzi nepateikšu, jo laika gaitā esmu piepirkusi klāt), eļļas flakoniņš. Šķiet, tas arī viss.

Kā tiek galā ar biezu audumu, ādas un kažokādas šūšanu
Ļoti labi.

Kā tiek galā ar ļoti smalku audumu šūšanu
Ļoti labi, tikai vajag smalku adatu un smalku diegu.

Vai šujmašīna ir “izvēlīga” diegu ziņā
Kā kuro reizi, bet vispār - jo plānāks diegs, jo labāk (arī biezākiem audumiem).

Kādiem darbiem pārsvarā izmantojat šo šujmašīnu – šujot apģērbu bērniem vai pieaugušajiem, telpu interjera tekstilizstrādājumiem, mīksto rotaļlietu šūšanai, ādas izstrādājumiem utt.
Viss augstākminētais. Ar to esmu šuvusi no brezenta līdz šifonam.

Cik ilgi tā jums kalpo
Kopš pirkuma brīža (ar pārtraukumiem, ir iedvesma - šuju, nav iedvesmas un vajadzības - šujmašīna stāv dīkā). 

Tad nedaudz brīvākā formā varētu pastāstīt par šujmašīnas plusiem un mīnusiem.
Dažreiz šuj labi, bet tad ne no tā ne no šā sāk niķoties un nekas nav labi – ne adata, ne diegs, īpaši cimperlīga tā ir šujot zigzag dūrienu (apstrādājot malas), savelk malu vai plēš pušu diegu.
Priekšrocības - dzelzs detaļas un papildus platforma.

Ja būtu iespēja šo pašu modeli pirkt vēlreiz, vai to darītu? Vai ieteiktu citiem?
Pret Zinger modeli man nav iebildumu, taču šobrīd man ir nedaudz lielāka pieredze un es daudzmaz zinu, ko man vajag. N-tie dekoratīvie dūrieni nav vajadzīgi (pa šo laiku esmu izmantojusi tikai dažus), taču tas sadārdzina šujmašīnas cenu. Kā "darba mašīna" tā ir visnotaļ laba, taču gribas ko modernāku. :)

2012. gada 18. marts

2012. gada 17. marts

Zaļais apsveikums

Šoreiz zaļš patiešām ir zaļš. :)
Iekšpusē kabatiņa naudai...
un otra kabatiņa tekstam. Lai saņēmējam pārsteigums! :)

2012. gada 16. marts

Sarkanais apsveikums

Gribēju rakstīt "zaļais apsveikums", jo pati kartiņa un aploksne ir zaļas, bet titulpuse gan sanāca spilgta. Tad nu paliku pie sarkanā apzīmējuma. :)

 Iekšpusē kabatiņa naudai un vieta tekstam.