25.10.15

Zvaigžņotā jaka

Kad veikalā iegādājos šo audumu, mans veselais saprāts bija aizgājis pastaigāties. Kā citādi lai izskaidroto to, ka es varēju pamanīt, izvēlēties, nepārdomāt, nonākt līdz kasei un nopirkt kaut ko TĀDU!
Plāns, mīksts, caurumains, ādveidīgs materiāls (vienkāršības pēc turpmāk saukšu to par 'ādu'), ar zvaigznēm (!) līdzīgu rakstu.
Ko nu, cik ilgi tāds brīnums skapī gulēs, jāatrod pielietojums. Izlemts - kaut kam ir jāuztop no manis iegādātā jocīgā auduma.

Audums mīksts un pļurīgs, līdz ar to šūt kaut ko tikai no tā un oderes nebūtu jēgas, jo formu neturētu un praktiskuma arī nekāda - izpūstu cauri. Tā nu izlēmu kā pamatu tam izmantot melnu 100% tīras vilnas audumu - būs gan silti, gan saturīgi (bija pat ķecerīga doma likt sarkanu vilnas pamatu, bet tad tās zvaigznes dikti izceltos). Piegriezu 'ādu', tad tādas pašas detaļas no vilnas un tās savienoju kā vienu veselu.
Labums tāds, ka nedz vilnas, nedz 'ādas' audumi nav irstoši, tādā ziņā tas atviegloja šūšanu, bet atkal biezās vīles...

Lai uzšūtu šo jaku, nekas daudz papildus nebija jāpērk (tikai dekoratīvo lentu), viss bija mājās: 'āda', vilna, odere. Tā kā ik pa laikam cenšos revidēt savus krājumus, tad no mājās esošajiem apmēram deviņdesmit rāvējslēdzējiem pat varēju atrast piemērotu šai jakai. :)

Kas to būtu domājis, ka lielākās problēmas man sagādās... rāvējslēdzēja iešūšana! Pirmo reizi to šuvu virs auduma - kā praktisku aizdari un reizē dekoratīvu elementu. Ar ceturto reizi izdevās to piešūt tā kā vajag, tam pa virsu liku dekoratīvo lentu. Otra galvassāpju problēma bija piedurknes. Tās es piediedzu un ārdīju reizes desmit vai pat vairāk, kamēr tās iegūlās tā kā vajag.

Tāds nu ir rezultāts.
Otra ķecerīgā doma šūšanas procesā bija šūt jaku bez kabatām, tikai to imitāciju. Tomēr praktiskums uzvarēja un tapa īstas pilnvērtīgas kabatas. :)
 Ar 'zvaigžņu' savietošanu arī pamatīgi noņēmos, bet izdevās!
Jāatzīst, ka, lai cik tā jaka būtu jocīga pēc paskata, valkājot izrādījās ļoti labs apģērba gabals - silts, nepūš cauri (līdz mīnus 10 grādiem der ļoti labi) un, galvenais, slaidina (vismaz sajūtas ir tādas :))) )

Tā mana vieglprātība audumu izvēlē rada vienas vienīgas galvassāpes. Taču neko ar to izdarīt nevaru. Mācību negūstu, atkal pērku nesaprotamus audumus nenoskārstai vajadzībai ar domu - gan jau kas kaut kam noderēs.

8 komentāri:

  1. Pienāca īstais brīdis un audums kļuva saprotams un vajadzība arī. Lielisks rezultāts!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies, Rita! Ja manos krājumos visiem esošajiem audumiem arī pienāktu īstais brīdis... Tie papildinās ātrāk nekā pēc tiem rodas vajadzība (lasi - laiks un iespēja kaut uz uzšūt). :)

      Dzēst
  2. Kāds prieks lasīt, ka ne es viena, kas bez mērķa audumus iepēk! Es to saucu par puzli, kuras salikšanai var paiet gadi - šodien audums, pēc gada ideja un kaut kur pa vidu visam, nejauši iepērkas vēl kāda nepieciešamā sastāvdaļa!
    Lieliska jaka un galvenais - valkātājai ērta!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies, Laura! Man patīk tavs skaidrojums krājumu rašanās pamatojumam. :) Tikai man tā puzle jau ir tādu apmēru... ka par saprātīgu to nekādīgi nosaukt nevar. Esmu ar to samierinājusies - katram savs prieciņš, vai vājībiņa. :)))

      Dzēst
  3. Glīta jaka :)
    A par tiem audumiem - varbūt Tev patīk izaicinājumi, tādēļ Tu nedaudz neapzināti izvēlies tos, kuri nav gluži vienkārši un pašsaprotami. ;)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Anda, paldies! O, no tāda skatu punkta nebiju par to iedomājusies! Būs par to jāpadomā. :)

      Dzēst
  4. Vienreizēji! Man arī beidzot būs jāķerās klāt šujamdarbiem.

    AtbildētDzēst