2016. gada 31. jūlijs

Vedere de la munte

Tulkotājs saka, ka rumāņu valodā tas nozīmē "Skats no kalna" (drīzāk jau būtu "Skats uz kalnu"), taču jau sākotnēji šo projektu es nosaucu "Ziema", tā tas daudzo gadu garumā ir iegājies un tāds laikam arī paliks - "ZIEMA".
Kāpēc vasarā stāstu par tik ziemīgu dizainu? Jo tā tapšanas vēsturē ar siltāko gadalaiku tam ir vistiešākā saistība - tas manu prātu un rokas, ar pārtraukumiem, nodarbināja trīs vasaras.

Šo izšuvumu iesāku 2008.gada decembra beigās, tas bija pirmais gads, kad es tā apzināti nopietni pievērsos krustiņošanai. Ar šodienas pieredzi skatoties uz šo dizainu, skaidri redzamas iesācēja ambīcijas un kļūdas: izmērs 300 x 400 krustiņi 9 krāsās (ja atņem dzelteno krāsu, ar ko tiek izšūts mēness, paliek 8 krāsas!); 14.izmēra kanva, kas, loģiski, ir milzīgs palags, turklāt  pie tik liela neaizšūtā laukuma būtu jāņem vienmērīga pinuma audums; pielasīti DMC diegi, jo dizainā paredzēti ražotāja diegi; izšūšana bez marķēšanas. Skaidrojums tam, pēc kā es vadījos, izvēloties šo dizainu, daudzo gadu garumā ir pazudis nebūtībā. Laikam gribēju izšūt ko pēc iespējas lielāku. :)

Izšūt tikai ar zilajiem toņiem, protams, ir apnicīgi, un ilgi nebija jāgaida, ka tas arī notika - man apnika. Taču vēl sasparojos un 2010.gada vasarā pat piedalījos pirmajā krustduriens.lv krustiņošanas maratonā "Otrā elpa" (novārtā pamestu krustiņdarbu atdzīvināšanas projektā), taču ar to mans entuziasms attiecībā uz šo izšuvumu beidzās. Kopš tā laika līdz pat pagājušā gada vasarai šajā darbā nebiju izšuvusi nevienu krustiņu. Tas jau nenozīmē, ka nekrustiņoju nemaz! Krustiņoju, un pat ļoti ražīgi. Iepazinu daudzus atzītus un kvalitatīvus dizainus un materiālus, pat trīs gadu garumā pamanījos izšūt GK. Taču šis audums  ar visu lielo, speciāli tam gatavoto, rāmi bija nobāzts tālāk no acīm un... tikai pa retam uzpeldēja atmiņā kā nepabeigts darbs. Kad ar sparu ķēros klāt kārtējam jaunam izšuvumam, mājinieki laipni atgādināja: "Kad tu pabeigsi "Ziemu"?" :) Šo gadu laikā šādu jautājumu man nācās dzirdēt vairākkārt. Un katrreiz es atbildēju, ka izšūšu.

Šādā stadijā darbs tika nolikts līdz labākiem laikiem 2010.gadā.
Pabeidzot kārtējo dizainu un prātojot, ko lai ņem nākamo, izdzirdēju arī kārtējo "Kad tu pabeigsi "Ziemu"?" Kur viņiem tik laba atmiņa? :D Nolēmu, nav ko vilkt garumā, jāpabeidz ir.

Tā nu pagājušovasar izvilku šo veiksmīgi nobēdzināto izšuvumu un konstatēju, ka atlicis nav nemaz tik daudz! Uzliku uz rāmja kājām tā gandrīz metrīgo rāmi un ķēros pie darba. Lēnā garā sačubināju šo savu reiz ar lielu sparu iesākto, uz daudziem gadiem novārtā pamesto, taču līdz galam neaizmirsto, izšuvumu "Ziema".

Pēc ražotāja ieceres paredzēts, ka viss baltais fons tiek aizšūts ar balto diegu. Tērēt tik daudz laika, darba un materiālu šim "šedevram" uzskatīju par nelietderīgu un, lai veiksmīgi noslēgtu apakšējo daļu, ar līganu rokas kustību ar parasto zīmuli (speciālo marķieru man nav) novilku līniju un šo laukumu aizpildīju ar balto krāsu.

Nu, tāds iesācēja līmenis. Ja mājās nebūtu viens liels šī dizaina cienītājs, pieļauju, ka šis darbs tā arī nepiedzīvotu veiksmīgu galarezultātu.

Ar noformēšanu arī bija joki. Pagājušovasar, pabeidzot šo izšuvumu, protams, to izmazgāju un nostiepu uz kartona. Tas nebija viegli lielā izmēra dēļ (72 x 55 cm). Taču man tas izdevās un es devos uz darbnīcu to ierāmēt (ja jau tāds darbs un materiāli ieguldīti, jānoved līdz loģiskam noslēgumam). Rāmis tika piemeklēts, manuprāt, ļoti atbilstošs. Un tad sekoja zvans no darbnīcas - ieliekot izšuvumu rāmī, pa vidu redzama piešuvuma līnija. Es biju pārcentusies, nostiepjot audumu. Nu ko, teicu, lai gatavo rāmi, es pārstiepšu izšuvumu.

Šo pārstiepšanu "Ziema" gaidīja gadu. Kā noliku to savā rokdarbu istabā, tā tas rāmis stāvēja un katrreiz rīvēja skatu, atgādinot "Pabeidz mani!". Šovasar es tam pieķēros klāt.

Izņēmu izšuvumu no rāmja, atārdīju no kartona, izmazgāju (lai pazustu caurumi no resnā diega), pacēlu piešuvuma līniju (jo sākotnēji es to nostiepu pēc shēmas izmēriem, taču lielā egle priekšā atradās ļoti zemu, bet augšējā baltā daļa bija pārlieku liela) un atkal piešuvu pie kartona. Ieliku izšuvumu rāmī un... man nepatika. Es atkal biju pārcentusies, šoreiz ar izšuvuma pacelšanu. Atkal rāmis tika nolikts malā.

Pēc kāda laika atkal ķēros pie ārdīšanas un piešūšanas no jauna. Trešo reizi! Ņemot vērā nostiepjamā auduma izmēru, tas nebija viegli ne morāli, ne fiziski. :) Tomēr es to izdarīju! Atkal nostiepu izšuvumu, ieliku rāmī un... šoreiz biju gandrīz apmierināta. Te būs galarezultāts procesam septiņu ar pusi gadu garumā. ))) Iespaidīga izmēra glezna.
"Ziema".
Auduma izmērs 72 x 55 cm, rāmja izmērs 78 x 61 cm
 Rāmis tuvplānā.

Ar gandarījumu par izturību un paveikto,
Hela

4 komentāri:

  1. Zināju, ka esi ļoti mērķtiecīga, bet tik un tā apbrīnoju Tevi! Apsveicu ar sekmīgo finišu!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies, Gunita! :)
      Kā jau teicu forumā, šopavasar likvidēju visus iestrēgušos krustiņdarbus. Ļoti laba sajūta, es teikšu. :) Tagad cenšos novest tos arī līdz saprātīgam noformējumam. Par vienu galarezultātu vairāk. :)

      Dzēst
  2. Ļooti skaists darbiņš, man patīk. Protams, ka iepazīstot krustiņpasaules plašumus un piedāvājumus liekas, ka šis salīdzinot ar GK nekas īpašs.. bet!??- viss ģeniālais ir vienkāršs :))
    Un jā... tie iestrēgušie darbiņi kad ir pabeigti dod ļooti lielu iedvesmu nākamajiem.. divtik lielu kā parasts iesākts un pabeigts darbiņš.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies, Sandra!
      Jā, šis bija pēc bildes izvēlēts dizains, bez iedziļināšanās saturā. :)
      Iedvesma ir, tas tiesa! Adatiņa zib, ka tik nu! )))

      Dzēst