21.2.11

Mana kolekcija

Tā kā šobrīd esmu piespiedu dīkstāvē, jāatrod kāda nodarbošanās. Sēdēt rokas klēpī salikusi tiešā nozīmē nevaru, gulēt arī apnicīgi, izdomāju pārkārtot bibliotēku. Ja es būtu zinājusi, cik tas man aizņems laika un darba, nemaz nebūtu ķērusies klāt... Iedomājieties telpu, kurā divas ar pusi sienas aizņem plaukti no grīdas līdz griestiem. Taču, ja jau iesākts, jāpabeidz vien ir.

Vismaz atsvaidzināju atmiņā savus grāmatu krājumus. Izrādās (biju piemirsusi), man ir ļoti daudz rokdarbu žurnālu, mazumiņš šāda veida grāmatu (biju iedomājusies, ka būs vairāk), pārsteidzoši daudz pavārgrāmatu (nez kā tas gadījies)! Taču stāsts šoreiz ne par grāmatām. Stāsts par manu kolekciju, kas arī mitinās bibliotēkā.

Reiz sen, sen pirms kāda jaunā gada, skatoties toreiz Krievijas televīziju, redzēju sižetu par kādu sievieti, kura kolekcionē... pērtiķus. Pēc ķīniešu kalendāra tuvojās pērtiķa gads, tāpēc arī tika rādīts tāds stāsts. Man šis sižets stipri iekrita prātā. Es arī gribēju sev kolekciju!

Mana mamma toreiz strādāja slimnīcā bērnu nodaļā un, reiz ciemojoties pie viņas darbā, starp citām rotaļlietām ieraudzīju nelielu dzeltenu plastmasas cūciņu. Man to tik ļoti vajadzēja, ka es tik ilgi dīcu, līdz mamma atļāva man to ņemt. Tā sākās mana cūciņu kolekcionēšana.

Nav jau tā, ka es pērku visas cūciņas, ko ieraugu. Pa retam. Man tās arī dāvina, jo zina, ka tas mani iepriecinās. Par cūciņām es vienmēr priecājos kā bērns!

Pārsvarā tradicionāli tās ir cūciņas-krājkasītes. Taču ne tikai. Ir manā kolekcijā arī praktiska pielietojuma cūciņas. Tad nu neliels stāsts par manu kolekciju (tās nav sakārtotas iegādes vai saņemšanas secībā).

Šī dzeltenā plastmasas cūciņa bija pirmā manā kolekcijā.


Kad mēs vēl dzīvojām trīs cilvēki septiņu kvadrātmetru istabā, mājā bez jebkādām labierīcībām un šķita, ka šī, pēc Vinnija Pūka teiciena, "šaurā bezizeja" būs mūžīga, reiz vīrs no darba brauciena atveda man šīs cūciņas (abas kopā vai dažādās reizēs, tagad vairs neatceros), taču saņemot dāvanā cūciņu pa kreisi, vīrs teica - kad tev būs sava māja un viss, ko tu vēlies, tu būsi šāda apmierināta cūciņa. Tā man ir tāda īpaša cūciņa...


Man ļoti patīk šīs cūciņas-ģimenītes. Tās ir tik mīļas!


Ir manā kolekcijā arī ļoti miniatūras stikla cūciņu figūriņas. Un viena mazītiņa māla cūciņa klāt.


Šīs ir tradicionālās cūciņas-krājkasītes.


Vēl krājkasītes.



Cūciņa-babiņa. Un ļoti lielas apaļas cūkas.


Zilo cūciņu-krājkasīti vīrs atveda no Dānijas.


Nelielas porcelāna cūciņu figūriņas.


Pāris nelielas pūkainas cūciņas.


Šo pikanto pārīti saņēmu dāvanā. Dāvinātāji ar bažām pasniedza, kā nu es uztveršu. Kā es varu nepriecāties par tik amizantām cūciņām! Tāpēc arī skats no mugurpuses. :)


Šīs ir cūciņas-svilpītes. Augšējai cūciņai arī otra puse izskatās pēc cūkas ģīmīša.


Augšējā kreisā ir cūciņa-šķiltavas. Apakšā oranžā ir cūciņa ar fondī dakšiņām. Bet baltā ir zobu kociņu turētājs.


Šīs ir cūciņas-svečturi. Bet lielā brūnā (apaksā pa labi) ir cūciņa-vāze.


Neiztikām arī mēs bez Kinder pārsteiguma šokolādes olu pirkšanas. Šīs cūciņas ir nākušas no tām šokolādes olām (bija ar bērnu jāved nopietnas pārrunas, lai atdod to saturu mammai).


Šīs ir īpašas cūciņas - tās ir lipinājuši mana brīnumiņa mazie pirkstiņi keramikas nodarbībās.


Dažas figūriņas ar gudrām un praktiskām cūciņām. Atceros, ka cūka-dārznieks tika atvests no Anglijas.



Šie četri ir ledusskapja magnētiņi. Pirmais magnētiņš tiek praktiski pielietots - tur ik pa laikam tiek piesprausta kāda atgādinājuma zīmīte.


Pirmais ir dejojošais sivēns, kā es to saucu. Piespiežot melnajam paliktnim no apakšas, cūciņš saliecas visās savienojuma vietās. Ja to atkārto vairākas reizes pēc kārtas, sivēns dejo!
Spilgti rozā cūciņa ar cepurīti ir magnētiņš pie leduskapja. Otrajā rindā sēdošais ir sivēns-švamme. Bet ceturtais ar kastīti uz muguras ir rakstāmpiederumu turētājs. Tajā man stāv saspraudes, pildspalvas un zīmuļi.


Divi augšējie ir atslēgu piekariņi. Pirmais ir ar pārsteigumu - to saspiežot, tam no pēcpuses izlien liels burbulis brūnganā krāsā (hi-hi!). Bet otram piekariņam apakšā ir pat lampiņa.
Otrajā rindā ir cūciņas-zvaniņi.


Tagad seko jau pavisam praktiska pielietojuma cūciņas. Tie ir trauki. Tie, protams, neglabājas bibliotēkā, bet virtuvē.


Un šeit ir krūzītes un olu trauciņi.


Ir manā kolekcijā arī cūciņtējkanna. Ar to saistās kāds stāsts. Vīrs atpakaļceļā no kārtējā biznesa brauciena ciemojās pie sava drauga, īstena angļa (dzīvo viņi uz tās salas n-tajās paaudzēs). Esot veikalā, draugs prasa, ko nopirkt tavai sievai. Vīrs ierauga šo tējkannu un saka, ka vajag to. Anglis vēl pārjautā, vai es neapvainošoties par tādu jocīgu dāvanu. Vīrs atbild, ka nē, es būšu priecīga. Nopirka viņš man šo tējkannu, bet lai būtu drošs, ka būs trāpīts pareizi, uzdāvināja arī otru, tradicionālu angļu tējkannu brūnā krāsā. Tā es tiku vienlaicīgi pie divām tējkannām. Kad angļu draugs ciemojās pie mums, es gatavoju tēju tieši šajā tējkannā, kas viņam sagādāja neviltotus smieklus un prieku.

Varbūt kāda cūciņa vēl ir kur mājā paslēpusies.
Kāpēc man ir vajadzīgas šķietami pavisam nepraktiskas lietas? Nezinu, man patīk. Nu jau gandrīz divdesmit gadus es šo kolekciju pa drusciņai papildinu. Sava prieka pēc.

11 comments:

  1. pasakaina kolekcija - izrādās, arī cūciņas mēdz būt tik daudzveidīgas!!!
    Man ir suņu kolekcija, ko kādreiz praktisku apsvērumu pēc pārstāju kolekcionēt, saliku lielā kastē un noglabāju prom no acīm, lai nekārotos vēl iepirkt kādu sunci :)))
    Ne visam šai dzīvē jābūt praktiskam un noderīgām. Un Tu jau precīzi atbildēji, kāpēc vajadzīgas nepraktiskas lietas? - savam priekam!!! Lai Tava kolekcija aug un briest, tā jau šobrīd ir nenovērtējama :)))

    AtbildētDzēst
  2. oi, riktīgi bagāta un feina kolekcija :)))

    AtbildētDzēst
  3. Paldies par šo Tavu rakstu! Uzlaboji šodien manu garastāvokli par visiem 200 procentiem!
    Es esmu vāja kaķu priekšā, man ir līdzīga kolekcija ar kaķu figūriņām u.c. priekšmetiem ar kaķiem. Manas draudzenes zina, ka par uzdāvinātu kaķa figūru būšu sajūsmā.
    Bet es reiz vienā viesu namā redzēju varžu kolekciju, tur bija simtos eksemplāru, visi vienā telpā vienuviet, iespaidīgi.
    Cik laba sajūta, ka neesmu vienīgā, kura kolekcionē kaut ko nepraktisku savam priekam....
    Tā turēt! Lai Tava kolekcija aug!

    AtbildētDzēst
  4. Inese/Deziderija, paldies par atsauksmi!

    ceita, vispār pateicoties reiz redzētai tavai kaķu kolekcijai man ienāca prāta šī doma "aprakstīt" savas cūciņas. Tev tie bija nofotografēti visi vienuviet, es taču nevarēju gluži pakaļatdarināt, tāpēc visas savas 80 ar astīti cūciņas pagodināju katru atsevišķi. :)
    Paldies par novēlējumu!

    AtbildētDzēst
  5. Ļoti skaista cūciņu kolekcija! :))) Man bērnībā bija tāda smaidošā cūciņa, vai tai ļoti, ļoti līdzīga! :))) Uz ziedu cūciņa tāda pavasarīgi romantiska šķiet! Kaut gan ļoti grūti izvēlēties kādu vienu, bet patiesībā tas jau nav nemaz vajadzīgs. Katrai cūciņai savs, jauks stāsts.:)) Bērnu veidotai cūciņai īpašs mīļums, jo mazais ķipars ir tā piedomājis...:))Sasmējos par kinderolu cūciņām - par to bērnu pierunāšanu, lai saturu atdod mammai:))) Tas noteikti nemaz tik vienkārši nebija! :))

    AtbildētDzēst
  6. riktīgi skaita kolekcija!!!Šādas cūciņas skatoties smaids sejā raisās, un vēl tas stāsts aiz katras cūciņas!!!

    AtbildētDzēst
  7. jauka tējkanna un vispār interesanta kolekcija!

    AtbildētDzēst
  8. Inga, jā, toreiz meita bija maziņa, sarunāt vajadzēja "pa nopietnam", bet tā kā šokolāde tomēr tika viņai, tad kaut kā, kaut kā tie dzīvnieciņi tika devīgi atdoti. :)

    Daina, sen nebiju tās pārcilājusi, tagad pat nobrīnījos par dažu labu, ka man tāda ir un smaids pašai arī radās.

    Irēna, paldies! Tējkannu pa retam izmantoju praktiski, kad vajag tā vairāk tējas pagatavot, jo tā ir diezgan ietilpīga, gandrīz 2 litri.

    AtbildētDzēst
  9. Feina cūciņu kolekcija. Skatījos, lasīju un priecājos gan par "svintusiņiem" gan par aprakstu.
    Arī man ir sava neliela kolekcija, gan ne cūciņu, bet peļu. Kā tas viss aizsākās nemaz 100% neatceros, bet šķiet, ka pēc kāda raidījuma, kur tika rādīta kādas sievietes gotiņu milzīgā un daudzveidīgā kolekcija. Būs laikam arī man jāiemūžina sava peļu kolekcija un jāatsauc atmiņā ar to saistītie stāsti. Lūk arī nodarbe brīvdienām :D Lai Tava kolekcija aug un papildinās ar jauniem rukšķētājiem :)

    AtbildētDzēst
  10. unicorn, paldies! Reti jau tie papildinājumi ir, bet pa gadiem, redz, kas sakrājas. :)

    AtbildētDzēst