27.6.11

Kleita

Solītais turpinājums par kleitām. Vajag cilvēkam ko negribēt, notiks tieši pretējais. :)

Jūnija sākumā negaidīti no kolēģiem saņēmu ielūgumu uz viņu kāzām 1.jūlijā. Viena lieta ir vienkārši aiziet apsveikt uz dzimtsarakstu nodaļu, cita lieta piedalīties visā pasākumā. Tā nu man, lielajai plānotājai, uzreiz galvā sarosījās divi svarīgi jautājumi - ko dāvināt un ko vilkt mugurā? Par "ko dāvināt" problēma atkrīt, jo šajā gadījumā tā būs nauda, vai nu skaidrā, vai pārvērsta dāvanu kartē, kā nu pārēji kolēģi nolems. Bet tas otrs jautājums par "ko vilkt mugurā", škiet, ir tik sens kā civilizācija. :)

Secinājums, vajag kleitu. Pavasarī, kārtējā audumu veikala apmeklējuma laikā, nejauši nopirkās spilgts audums (par savu krāsu izvēli jau stāstīju), nu, tāpat, "nenoskārstai vajadzībai". Domāju kādu blūzi garāku uzšūt... Bet te tāds gadījums! Audums ir, jāizvēlas kleitas modelis un uz priekšu! Un šausmīgi man sagribējās garu kleitu, nu tik ļoti, ka "gribu nevaru". :)

Meklēju kleitu pēc iespējas vienkāršāku šūšanā, lai divarpus vīles un kleita būtu gatava. Atradu tādu piegrieztni, pat piedurknes tai reglāna, nu vienkāršāk nevar būt.

Izņēmu piegrieztni un... tikai tad paskatījos, cik tad man šai kleitai ir nepieciešams auduma. Izrādījās, ka konkrēti šim modelim man trūks... viena metra!!!

Ko tādā situācijā darītu saprātīgi domājošs cilvēks? Pirmais, izvēlētos citu modeli, otrais, izvēlētos šo pašu kleitas modeli, tikai īsākā variantā, trešais, ņemtu citu pietiekama garuma audumu. Ko daru es? Vairāk kā trīs stundas noņēmos, līdz piegriezu konkrēti šo kleitu. Vēl otru vakaru veltīju detaļu sastiķēšanai, lai dabūtu gatavas piegrieztnes daļas, no kurām tad ar to pusotru vīli sašūt kleitu. Vienvārdsakot, dabūju sev galvassāpes. Galarezultātā tapa šāds "meistardarbs". :)
Mans darinājums
Burda

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru