Tagad, atskatoties atpakaļ, es tā arī neesmu radusi skaidrojumu, kā man varēja tā misēties.
Dimensions The Gold Collection 35175 Tulip Trio.
Šis dizains man vairāk asociējas ar peonijām, nevis tulpēm. Turklāt tur nav trīs tulpes, bet vairāk. :)
![]() |
"Tulip Trio". Izšuvuma izmērs 39,5 x 29,5 cm, rāmja izmērs 50 x 40 cm |
39 krāsas; krustiņš, puskrustiņš, bekstičs; tīrie un jauktie toņi jāšuj ar vienu, diviem, trim, četriem, pieciem un sešiem diegiem.
Oriģinālais izmērs 224 x 168 krustiņi. Es savus darbus šuju ar divām papildus rindiņām, mans izmērs ir 228 x 172 krustiņi, pusotrs tūkstotis krustiņu/ puskrustiņu vairāk.
Ķēros pie šī dizaina ar lielu entuziasmu. :) Samarķēju audumu, nostiepu uz rāmja un sāku šūt. Liela izmēra krāsaina Dimensions shēma, viss kā parasti. Nekas neliecināja, ka varētu būt kādi sarežģījumi.
Vai jums patīk mans izšuvums? Speciāli nofotografēju ārā dabīgā apgaismojumā.
Īstenībā šī glezna, jeb, precīzāk, darbs pie šī dizaina, varēja pielikt punktu manai krustiņošanai. Jo tādu izgāšanos pārdzīvot nebija viegli. Taču, ja jau varu par to rakstīt un stāstīt citiem, tātad esmu tikusi ar visām ķibelēm un pārdzīvojumiem veiksmīgi galā. :)
Auduma izmērs paliels, shēmas izmērs arī, turklāt šoreiz shēma bija sadalīta divās daļās. Šuvu šo dizainu kā ierasts - no kreisā augšējā stūra, uzreiz izšujot arī bekstiču, lai nav jāatgriežas pie izšūtā. Izšuvu laukumu uz leju un pa labi, cik ļāva rāmī nostieptais audums. Šujot kreisajā pusē, shēma atradās pa labi. Tikusi līdz vidum, ņēmu shēmas otru daļu, novietoju to pa kreisi un šuvu tālāk. Viss bija labi līdz brīdim, kad darba augšējā daļa (darba ceturtdaļa) bija izšūta un man bija jāpārtin audums. Noņēmu shēmu un... nezināju, ko lai domāju, daru un iesāku.
Sēžot savā klubkrēslā un skatoties uz priekšā nostiepto audumu, es spēju tikai atkārtot: "Kā man tas varēja gadīties? KĀ man tas varēja gadīties? KĀ MAN tas varēja gadīties? Kā man tas VARĒJA GADĪTIES?" Šo frāzi laikam atkārtoju ne tikai pie sevis, bet arī skaļi, jo par manu murmināšanu ieinteresējās arī mājinieki un nāca skatīties, kas noticis. :)
Bet noticis bija sekojošais - darba vidū izšuvums atkārtojās. Laukums 10 krustiņu platumā un kādu 70 krustiņu augstumā bija izšūts divas reizes. Tāds lēciens, pakāpiens izšuvuma vidū. Savienojuma vieta shēmas lapās nebija izdalīta, kā tas ir citos dizainos, un, nomainot shēmas lapas, es automātiski šuvu tālāk un vienu vietu izšuvu divas reizes. Kāpēc nepārbaudīju, kāpēc nesalīdzināju shēmas lapas, kāpēc nepārbaudīju jau izšūto... man nav izskaidrojuma. Tā vienkārši bija noticis.
Ko darīt? Jebkurā citā situācijā es ārdītu tos izšūtos apmēram 8'000 krustiņu ārā un šūtu no jauna. Taču šis bija oriģinālais komplekts. Ja es izārdītu tādu apjomu, man nepietiktu diegu visam darbam.
Pirmā doma - izmest šo iesākto izšuvumu. Otrā - izārdīt izšūto laukumu un šūt vēlreiz; nepietiks diegu - par to domāt pēc tam. Kā trešo risinājumu un padomu man deva mani gudrinieki (ar visai attālu izpratni par izšūšanu :) ) - ja jau pa vidu lieks gabals, tad to vajag izgriezt un abas daļas sašūt atkal kopā. Krustiņotājas, jūs to spējat iedomāties? Es nevarēju. :)
Lieki teikt, ka šis brāķis tika pamests novārtā un neskāros tam klāt. Jau esmu teikusi, ka, ja man kaut kas neizdodas, es to pametu, bet no acīm nenovācu, ilgi un mokoši apdomāju risinājumu, tad atkal ķeros pie darba.
Ja jau izšuvums sabojāts, tad jau var bojāt tālāk. Pēc ilgām pārdomām izvēlējos utopisko trešo risinājumu un ķēros klāt tā realizācijai. Atkārtoti izšūtajā vietā izārdīju apmēram 700 krustiņus, pārgriezu (!) audumu pušu, rūpīgi pa rūtiņai sašuvu abas daļas kopā, un turpināju izšūt tālāk.
Lieki teikt, ka savienojuma vieta bija biezāka, krustiņi un puskrustiņi negūlās tik glīti kā gribētos, šuve spīdēja cauri un kaitinoši atgādināja par pieļauto kļūdu. Visu procesa laiku nevarēju izšķirties, turpināt izšūt vai tomēr pamest šo nodarbi. Jo darbs priekšā laika un darba ietilpīgs. Beigās nospriedu, ja galarezultāts būs galīgi brāķains, uztaisīšu spilvenu.
Te būs mans lielais brāķis, eksperiments un atklājums reizē.
Esmu lasījusi par dažādām ķibelēm izšūšanas procesos un to risinājumiem, taču ko tādu man nācās izgudrot pašai. Šādi bezizejas situācijā var palielināt (pagarināt, paplatināt) audumu, pie nosacījuma, ka tiek aizšūts viss laukums. Ko tik dzīve neiemāca! :)Apņēmība, daļa spītības tomēr ļāva man novest līdz sapratīgam rezultātam šo izšuvumu un tikt pie kārotā - gleznas ar ziediem. Lieki teikt, ka nezinātājs nekādu brāķi neredz un neko nepamana. Bet man ir mācība - pārbaudīt un vēlreiz pārbaudīt! Kā tur bija tas teiciens - vislabākais skolotājs dzīvē ir pieredze, tiesa, prasa dārgi, bet paskaidro ļoti saprotami! :)
Kopumā šis projekts laika ziņā man aizņēma septiņus ar pusi mēnešus.