2016. gada 21. augusts

Rozes grozā

Kā jau minēju iepriekš, mozaīkas tehnikai ķēros klāt ar pamatīgam teorētiskām zināšanām. Parasti ir tā - kaut kas man iepatīkas, es metos tajā iekšā, īpaši nedomājot, kā tas būs un vai es to spēšu paveikt. Šoreiz bija citādi. Izstudējusi, izpētījusi un izzinājusi visu iespējamo par šo rokdarbu veidu, man izveidojās noteikts teorētisks priekšstats par to, kā šis darbs veicams praktiski. Biju izdomājusi, ka mozaīkā man noteikti patiks darbi no kvadrātveidīgiem akmentiņiem un izlikšu es gleznas ar pinceti.

Tā bija teorija. Atskatoties atpakaļ, varu teikt, ka praksē izrādījās, ka man ērtākais veids ir strādāt ar speciālo zīmuli un favorītos izvirzījās darbi ar apaļiem akmentiņiem. )))

Ja pirmās sākumskolas līmeņa rozes un pamatskolas līmeņa lilijas bija ar apaļiem akmentiņiem (uzdrukāts fons parasti ir ar apaļiem akmentiņiem), tad nākamais lēciens vidusskolas līmenī bija darbs ar kvadrātveida akmentiņiem. Kāda pincete! Ar to es noņemtos pusgadu, līdz izliktu šo gleznu, bet ar stilusu man tas izdevās 6 dienās!
Darba process.
Šādi tas notiek - noņem aizsargplēvi un pa vienam līmē klāt akmentiņus.
Gleznas izmērs 50 x 36 cm, jeb 200 x 144 kvadrātiņi, kopā šajā darbā pielīmēti 28'800 akmentiņi 35 krāsās.
Ja šādu darbu es gribētu izšūt krustdūrienā, man tas pie vislabvēlīgākajiem apstākļiem prasītu vismaz divus līdz trīs mēnešus (kā jau teicu, izliku to 6 dienās).

Neesmu stāvā sajūsmā par šo gleznu. Pikseļaina, bez maigām krāsu pārejām, bet tāpat to noformēju. Nu ko mētāsies kaut kur nobāzta. Turklāt gleznas jau skata no attāluma, ))) un  no attāluma dzīvē tā izskatās tīri nekas.
Gatavā veidā redzamais darbs ir 48,5 x 34,5 cm, rāmja izmērs 59,5 x 45,5 cm.

Mozaīka veidota pēc britu mākslinieka Albert Williams (1922-2010) gleznas "Roses". Es to darba procesā saucu "Rozes grozā". :)
Par fofogrāfēšanu jau teicu - parastajā stiklā atspīd viss, kas vien var atspīdēt.
Rāmis gan man patīk. )))
Bez sajūsmas par rezultātu,
Hela

2016. gada 14. augusts

Lilijas

Pēc viltus krustiņu rozēm sekoja lilijas.
Šeit darba vairāk - 17 krāsu akmentiņu izlikšana uz fona. ))) Apdrukātās kanvas izmērs bija 41,7 x 26,5 cm, pēc noformējuma redzamais rezultāts palika 41 x 25,7 cm un pats rāmis 47,5 x 32,2 cm. Lūk, šis moments mani nedaudz apbēdināja - tie rāmja noēstie centimetri. Nu ko darīt - kā ir, tā ir. Tāpēc, noformējot savus krustiņdarbus, tik ļoti piedomāju pie nostiepšanas un izšūšanas ar papildus divām rindiņām. Lai tur tam rāmim tiek. )))

Ar fotogrāfēšanu tā pati ķeza - parastajā stiklā atspoguļojas viss iespējamais, tikai noteiktā leņķī var dabūt daudzmaz normālu rezultātu.
Ko lai saka - vienas dienas darbs. Vēl arvien netiku skaidrībā, kur ir šīs mozaīkas tehnikas sarežģītums un vīrs vēl arvien uzskatīja, ka man tas ir par vienkāršu. :) Ja rozes ierindoju sākumskolas līmenī, tad šo varētu noteikt kā pamatskolas kursu.
Šādi izskatās akmentiņi tuvplānā.
Un rāmis tuvāk.
Vēl arvien entuziasma pilna par jauno aizraušanos,
Hela

2016. gada 7. augusts

Viltus krustiņu rozes

Nejauši manu uzmanību piesaistīja tāda nodarbe kā Diamond Painting Cross Stitch jeb алмазная вышивка. Skaidrs, kas mani tajā ieinteresēja - izšūšana! Sāku šo jomu pētīt tuvāk un izrādījās, ka nav tur nedz krosstiča, nedz višivkas. Ja neskaita simbolu shēmu un dimantu krāsu atbilstību DMC paletei, viss pārējais ir ļoti tālu no izšūšanas. Par viltus krustiņiem to varētu saukt, tā gan. :) Pēdējā laikā tomēr vairāk trāpās nosaukums алмазная мозаика, kas ir daudz atbilstošāks termins iepriekš minētajiem. Lai kā tur arī būtu, šī lieta mani ieinteresēja un, ja jau ieinteresēja, man tā jāizmēģina!

Tātad, mozaīkas tehnika. Tās būtība ir uz kanvas uzzīmētas simbolu shēmas, kas pārklāta ar līmes kārtu, kas, savukārt, nosegta ar aizsargplēvi, izlikšana ar dimantiem. Pakāpeniski noņemot šo aizsargkārtu, katrs dimants-akmentiņš tiek pielīmēts atbilstoši simbolu shēmai. Rūpīgs, pacietīgs process.

Bruņojusies ar pamatīgām teorētiskām zināšanām, pirmajam eksperimentam izvēlējos vienkāršāko variantu - daļēju laukuma izlikšanu, proti, fons ir uzdrukāts un jāaizpilda tikai noteikti laukumi.

Vīrs vienmēr interesējas par manu rokdarbošanos. Arī šoreiz atnācis skatījās, skatījās, ko es daru, tad pateica: "Tev tas ir par vienkāršu." ))) Taisnība jau ir, izliku šo darbu dažās stundās. Sēdēju un brīnījos, kur ir sarežģītums, par ko tik daudz lasīju un klausījos, man bija sajūta, ka esmu ar šo lietu vien nodarbojusies.
Tās pašas dienas vakarā vīrs saka: "Esmu vīlies." Es pat uzreiz neattapu, par ko ir runa. Par manu jauno aizraušanos viņš runā! Tik ļoti vīlies šī procesa vienkāršumā, ka par to vien domāja. ))) Un teica, ka šo darbu nemaz nevajag noformēt. Vēlāk tomēr es to aiznesu uz darbnīcu, izvēlējos vienkāršāko rāmi un ierāmēju. Ir pat ideja, kur šo meistarojumu pielietot.
Fotogrāfēt šādus darbus ir ļoti grūti. Šīm mozaīkas gleznām liek parasto stiklu, lai saglabātu akmentiņu mirdzumu, bet tajā atspoguļojas viss, kas vien var atspoguļoties. Beigās tomēr atradu leņķi, kurā vismaz kaut kā var šo gleznu nobildēt.
Zīmējuma izmērs uz kanvas 36 x 43 cm, izmantotas 5 dimantu krāsas. Redzamais galarezultāts pēc ierāmēšanas ir 35 x 41,5 cm, rāmja izmērs 39,5 x 46 cm.
 Rāmis tuvāk. Tas ir tumši zaļā krāsā, šaurs.
Šo darba procesu es varētu salīdzināt ar sākumskolas līmeni. Pētot atsauksmes, biju sagatavojusies kam daudz sarežģītākam, man tas tiešām bija par vienkāršu. :)

Entuziasma pilna, iepazīstot ko jaunu,
Hela

2016. gada 5. augusts

Sens darbiņš jaunā pielietojumā

Šis stāsts man pašai ir negaidīts pārsteigums.

2010.gadā piedalījos klasiskajā RR un tā ietvaros viens no manis izšūtajiem darbiņiem bija šāds lācītis, mazs darbiņš 11,5 x 12,2 cm izmērā.
Lickle Ted, izmērs 11,5 x 12,2 cm
Ne visiem tolaik izšūtajiem darbiņiem ir zināms to galarezultāts, proti, noformējums. Un te krustduriens.lv forumā assa84, kurai šo motīvu izšuvu, ielika bildes ar tik senu darbiņu, kas tikko ieguvis visnotaļ burvīgu noformējumu gultiņas maliņā bērniņam, kurš tūlīt tūlīt ieraudzīs pasauli. Teikšu kā ir - pārsteigums, prieks un gandarījums ir neizmērojams. It kā sīks darbiņš izšūts, bet cita rūpīgi glabāts un tik burvīgam notikumam piesaistīts.
Noformējuma un bilžu autore assa84
Mazajam cilvēciņam vislabākie novēlējumi!

Pārsteigta, gandarīta un priecīga
Hela

2016. gada 31. jūlijs

Vedere de la munte

Tulkotājs saka, ka rumāņu valodā tas nozīmē "Skats no kalna" (drīzāk jau būtu "Skats uz kalnu"), taču jau sākotnēji šo projektu es nosaucu "Ziema", tā tas daudzo gadu garumā ir iegājies un tāds laikam arī paliks - "ZIEMA".
Kāpēc vasarā stāstu par tik ziemīgu dizainu? Jo tā tapšanas vēsturē ar siltāko gadalaiku tam ir vistiešākā saistība - tas manu prātu un rokas, ar pārtraukumiem, nodarbināja trīs vasaras.

Šo izšuvumu iesāku 2008.gada decembra beigās, tas bija pirmais gads, kad es tā apzināti nopietni pievērsos krustiņošanai. Ar šodienas pieredzi skatoties uz šo dizainu, skaidri redzamas iesācēja ambīcijas un kļūdas: izmērs 300 x 400 krustiņi 9 krāsās (ja atņem dzelteno krāsu, ar ko tiek izšūts mēness, paliek 8 krāsas!); 14.izmēra kanva, kas, loģiski, ir milzīgs palags, turklāt  pie tik liela neaizšūtā laukuma būtu jāņem vienmērīga pinuma audums; pielasīti DMC diegi, jo dizainā paredzēti ražotāja diegi; izšūšana bez marķēšanas. Skaidrojums tam, pēc kā es vadījos, izvēloties šo dizainu, daudzo gadu garumā ir pazudis nebūtībā. Laikam gribēju izšūt ko pēc iespējas lielāku. :)

Izšūt tikai ar zilajiem toņiem, protams, ir apnicīgi, un ilgi nebija jāgaida, ka tas arī notika - man apnika. Taču vēl sasparojos un 2010.gada vasarā pat piedalījos pirmajā krustduriens.lv krustiņošanas maratonā "Otrā elpa" (novārtā pamestu krustiņdarbu atdzīvināšanas projektā), taču ar to mans entuziasms attiecībā uz šo izšuvumu beidzās. Kopš tā laika līdz pat pagājušā gada vasarai šajā darbā nebiju izšuvusi nevienu krustiņu. Tas jau nenozīmē, ka nekrustiņoju nemaz! Krustiņoju, un pat ļoti ražīgi. Iepazinu daudzus atzītus un kvalitatīvus dizainus un materiālus, pat trīs gadu garumā pamanījos izšūt GK. Taču šis audums  ar visu lielo, speciāli tam gatavoto, rāmi bija nobāzts tālāk no acīm un... tikai pa retam uzpeldēja atmiņā kā nepabeigts darbs. Kad ar sparu ķēros klāt kārtējam jaunam izšuvumam, mājinieki laipni atgādināja: "Kad tu pabeigsi "Ziemu"?" :) Šo gadu laikā šādu jautājumu man nācās dzirdēt vairākkārt. Un katrreiz es atbildēju, ka izšūšu.

Šādā stadijā darbs tika nolikts līdz labākiem laikiem 2010.gadā.
Pabeidzot kārtējo dizainu un prātojot, ko lai ņem nākamo, izdzirdēju arī kārtējo "Kad tu pabeigsi "Ziemu"?" Kur viņiem tik laba atmiņa? :D Nolēmu, nav ko vilkt garumā, jāpabeidz ir.

Tā nu pagājušovasar izvilku šo veiksmīgi nobēdzināto izšuvumu un konstatēju, ka atlicis nav nemaz tik daudz! Uzliku uz rāmja kājām tā gandrīz metrīgo rāmi un ķēros pie darba. Lēnā garā sačubināju šo savu reiz ar lielu sparu iesākto, uz daudziem gadiem novārtā pamesto, taču līdz galam neaizmirsto, izšuvumu "Ziema".

Pēc ražotāja ieceres paredzēts, ka viss baltais fons tiek aizšūts ar balto diegu. Tērēt tik daudz laika, darba un materiālu šim "šedevram" uzskatīju par nelietderīgu un, lai veiksmīgi noslēgtu apakšējo daļu, ar līganu rokas kustību ar parasto zīmuli (speciālo marķieru man nav) novilku līniju un šo laukumu aizpildīju ar balto krāsu.

Nu, tāds iesācēja līmenis. Ja mājās nebūtu viens liels šī dizaina cienītājs, pieļauju, ka šis darbs tā arī nepiedzīvotu veiksmīgu galarezultātu.

Ar noformēšanu arī bija joki. Pagājušovasar, pabeidzot šo izšuvumu, protams, to izmazgāju un nostiepu uz kartona. Tas nebija viegli lielā izmēra dēļ (72 x 55 cm). Taču man tas izdevās un es devos uz darbnīcu to ierāmēt (ja jau tāds darbs un materiāli ieguldīti, jānoved līdz loģiskam noslēgumam). Rāmis tika piemeklēts, manuprāt, ļoti atbilstošs. Un tad sekoja zvans no darbnīcas - ieliekot izšuvumu rāmī, pa vidu redzama piešuvuma līnija. Es biju pārcentusies, nostiepjot audumu. Nu ko, teicu, lai gatavo rāmi, es pārstiepšu izšuvumu.

Šo pārstiepšanu "Ziema" gaidīja gadu. Kā noliku to savā rokdarbu istabā, tā tas rāmis stāvēja un katrreiz rīvēja skatu, atgādinot "Pabeidz mani!". Šovasar es tam pieķēros klāt.

Izņēmu izšuvumu no rāmja, atārdīju no kartona, izmazgāju (lai pazustu caurumi no resnā diega), pacēlu piešuvuma līniju (jo sākotnēji es to nostiepu pēc shēmas izmēriem, taču lielā egle priekšā atradās ļoti zemu, bet augšējā baltā daļa bija pārlieku liela) un atkal piešuvu pie kartona. Ieliku izšuvumu rāmī un... man nepatika. Es atkal biju pārcentusies, šoreiz ar izšuvuma pacelšanu. Atkal rāmis tika nolikts malā.

Pēc kāda laika atkal ķēros pie ārdīšanas un piešūšanas no jauna. Trešo reizi! Ņemot vērā nostiepjamā auduma izmēru, tas nebija viegli ne morāli, ne fiziski. :) Tomēr es to izdarīju! Atkal nostiepu izšuvumu, ieliku rāmī un... šoreiz biju gandrīz apmierināta. Te būs galarezultāts procesam septiņu ar pusi gadu garumā. ))) Iespaidīga izmēra glezna.
"Ziema".
Auduma izmērs 72 x 55 cm, rāmja izmērs 78 x 61 cm
 Rāmis tuvplānā.

Ar gandarījumu par izturību un paveikto,
Hela

2016. gada 6. jūnijs

Baltās rozes

Šīs baltās rozes jau atrādīju, kad veidoju izšuvuma nostiepšanas paraugu. Tagad tās ir visā krāšņumā, noformētas.

Dimensions The Gold Collection 35247 White Roses.
Oriģinālais Dimensions komplekts.
31 krāsa; krustiņš, puskrustiņš, bekstičs; tīrie un jauktie toņi jāšuj ar vienu, diviem, trim, četriem un pieciem diegiem, 14. izmēra ivory Aida.
Oriģinālais izmērs 224 x 154 krustiņi. Es savus darbus šuju ar divām papildus rindiņām, mans izmērs ir 228 x 158 krustiņi, pusotrs tūkstotis krustiņu/ puskrustiņu vairāk.
"White Roses"
Izšuvuma izmērs 39 x 27 cm, rāmja izmērs 49 x 37 cm
Noformējums tāds, jo jau sākotnēji šis Dimensions komplekts tika pirkts pārītī ar citu, taču ar to pirmo (Dimensions "Tulip Trio") gadījās neparedzēti apstākļi un tas piedzīvoja noformējumu lepnā vientulībā, nesagaidot šīs rozes.

Taču arī pēc gada rāmētavā man bija izvēles mokas - ņemt tādu pašu rāmi kā tulpēm vai no tās pašas sērijas, tikai gaišāku. Pasūtīju tādu pašu, taču nākamajā rītā zvanīju un teicu, ka tomēr gribu to gaišo (tāda, lūk, es nepastāvīga ))).
Šo darbu ar lielu entuziasmu iesāku pagājušā gada augustā (pēc tulpju veiksmīga galaiznākuma), taču kaut kā tas process nobremzējās un ļoooti lēnā tempā virzījās uz priekšu. Un tad šogad krustduriens.lv forumā organizējās "Otrā elpa" (iestrēgušu izšuvumu motivējošs pasākums), kurā es oficiāli piedalīties nepieteicos, jo skaitīt ar vienu, diviem, trim, četriem, pieciem diegiem izšūtus krustiņus un puskrustiņus manai pacietībai būtu par traku, taču neklātienes dalība bija tieši laikā. Un kolektīvā darbošanās tiešām strādā! Trīs nedēļās izšuvu atlikušo darba trešdaļu! Pabeigts darbs mani vienmēr ļoti gandarī! )))
Un nedaudz detaļu.
Rāmis tuvplānā.
Šādi izskatās izšuvums, tikko noņemts no rāmja.
Te jau bez marķējuma.
Un nostiepts, pirms došanās uz rāmētavu. Nostiepšanas process šeit.

2016. gada 3. maijs

Izšuvuma nostiepšana

Man jau ir bijis viens paraugs, kā nostiept izšuvumu. Taču krustduriens.lv forumā raisījās saruna par šo jautājumu un minētais paraugs un vārdiskais skaidrojums izrādījās nepietiekams, lai izprastu un īstenotu šo nostiepšanas veidu. Tāpēc atkārtošu šo nostiepšanas metodi daudz sīkākā izpildījumā.

Visi darbam nepieciešamie materiāli un instrumenti nosaukti iepriekšējā paraugā. Tālāk soli pa solim parādīšu, kā izšuvumus nostiepju es. Šis paraugs nav dogma, ka jādara tieši tā. Man tas šķiet vispiemērotākais nostiepšanas veids maniem izšuvumiem. Ja kāda krustiņotāja pārņems to savā praksē, man būs tikai prieks. :)

Iepriekšējais paraugs parāda, kā nostiept izšuvumu, ja izšuvums tiks noformēts ar paspartu. Šoreiz - paraugs, ja izšuvums tiek noformēts tikai rāmī.

Lieliski, ja izšuvums pēc mazgāšanas ir ideāli taisnām malām un nederformējas. Mani izšuvumi tā neuzvedas, tie vietām mēdz sarauties vai, tieši pretēji, izstiepties. Īpaši tas notiek, ja darbs ir izšūts ar krustiņiem un puskrustiņiem, kā tas ir arī šoreiz - izšuvuma stūri nav ideāli attiecībā pret izšuvuma vidus daļu. Tāpēc izšuvums tiek mērīts pa vidu - horizontāli un vertikāli.
Rezultāts: izšuvuma izmērs pirms mazgāšanas 40,7 x 28,3 cm, pēc mazgāšanas 39,4 x 27,3 cm.

Konstatējums: izšuvums sarāvās par 1,3 cm horizontāli un 1 cm vertikāli.

Secinājums: nostiepšanas izmērs 39,7 x 27, 6 cm (es izšuvumu nostiepju, tātad nomēru izšuvuma izmēru horizontāli (39,4 cm) plus 1 rūtiņa uz abām pusēm (kopā plus 2 rūtiņas) = 39,7 cm un vertikāli (27,3 cm) plus 1 rūtiņa uz abām pusēm (kopā plus 2 rūtiņas) = 27,6 cm).

Kartona izmērs: 40,7 x 28,6 cm (iegūtais nostiepšanas izmērs horizontāli 39,7 cm plus 0,5 cm uz abām pusēm (kopā plus 1 cm) un vertikāli 27,6 cm plus 0,5 cm uz abām pusēm (kopā plus 1 cm)).

Es izmantoju 1 mm biezu lielo kartona loksni, no kuras piegriežu nepieciešamo izmēru, šoreiz 40,7 x 28,6 cm.
 Piegrieztā kartona iekšpusē iezīmēju nostiepšanas/piešūšanas līniju 39,7 x 27,6 cm.
 Uz katras nostiepšanas/piešūšanas līnijas atzīmēju centru un salieku punktiņus ik pēc 1 cm.
Ar īlēnu atzīmētajos punktos saduru caurumus (apakšā zem kartona palieku reklāmas bukletu, lai nesabojātu galda virsmu).
Tātad, nostiepšanai nepieciešamie materiāli - kartons, balts papīrs, zemlamināta materiāls, izšuvums.

Kartons piegriezts pēc nepieciešamajiem izmēriem.

Balts papīrs piegriezts pēc tāda paša izmēra kā kartons. Baltu papīru izmantoju, lai kompensētu kartona ne-balto krāsu - nepatīk, ja kartona tumšais tonis padara tumšāku izšuvumu.

Zemlamināta materiālu nevajag piegriezt precīzi pēc izmēra, tieši otrādi, lai tas ir nedaudz lielāks par kartonu, tas atvieglos piešūšanu. Kāpēc vajadzīga šī starplika, lasīt šeit.
Tālāk uzmanīgi! Bīstams triks. :) 
Gadu gaitā esmu nostiepusi daudz izšuvumu un, protams, pats nostiepšanas process arvien tiek optimizēts, lai būtu vienkāršāks un ērtāks. Tad nu var izmantot iepriekšējā paraugā parādīto veidu, bet es tagad daru tā, ka stūrus un izšuvuma vidus daļu fiksēju ar adatiņām. Jā, tās asas rēgojas uz augšu, bet man tas netraucē. :)
Ņemu adatu un stingrāku diegu un pa kartonā sadurtajiem caurumiņiem šuju klāt visas kārtas - vienu rūtiņu atkāpjoties no izšuvuma malas. Sāku ar izšuvuma garāko malu.
 Piešujot vienu malu, šuju klāt pretējo pusi.
 Tad šuju sānu malas.
 Vienā kārtā piešūtas visas četras malas.
 Tad šuju pretējā virzienā, sanāk 'pilna' vīle.
 Izšuvums piešūts pie kartona, visas deformētās vietas izlīdzinātas.
 Šādi izskatās no kreisās puses.
Kartonam nogriežu 2 mm (sākotnēji bija atstāta mala 5 mm, tagad 2 mm ņemu nost, paliek 3 mm). Kāpēc uzreiz neierēķināju 3 mm, bet atstāju 5 mm? Jo uzreiz atstājot tik mazu maliņu, ir risks pārplēst kartonu - vai izdurot lielāku caurumu vai stingrāk pievelkot diegu.
Griežot nost kartonu, tagad ļoti noder platās zemlamināta malas - tas pasargā audumu no nejaušas iegriešanas ar šķērēm, jo tās pamanās iedurties šajā materiālā, nevis audumā. :)
Un tikai tagad var droši nogriezt lieko zemlamināta materiālu. Tas pat nav jāgriež, velkot ar šķērēm tas pats griežas nost.
Lūk, izšuvums piešūts pie kartona.
Kreisā puse.
Labā puse.
Un tagad pielietoju 'vecmāmiņu metodi' - kreiso pusi savelku ar diegiem. Stingri savelku.
 Rūtiņoju (vienam diegam pa augšu, otram pa apakšu) pretējā virzienā.
 Kreisā puse nostiprināta.
 Gatavs! Šādā veidā izšuvums dosies uz darbnīcu un tam tiks piemeklēts rāmis.