Tunika

Trikotāžas tuniku iesāku šūt vēl pavasarī. Vīles mazā zig-zagā jau var nošūt ar jebkuru šujmašīnu, taču apstrādāt smuki malas ir problemātiski. Vismaz ar manu veco šujmašīnu tas neizdevās. Tad nu atliku šo darbiņu līdz brīdim, kad to varētu paveikt apmierinoši. Lūk, rezultāts.

Un apliekta mala.

Trapeckleitiņa

Balts, melns, klasiski vienkāršs.

Oderēta trapecveida kleitiņa ar mežģīņu ielaidumu sānā un...

aizdari aizmugurē.

Īpašniecei patika. :)

Spilventiņš

Vakar piedalījāmies tik jaukā notikumā kā bērniņa krustības. Bez visām obligātajām lietiņām, ko pienākas krustvecākiem dāvināt krustbērniņam, uzšuvu spilventiņu mūsu mazajai krustmeitiņai. 

Meitenītes mamma, mana māsa, to ieraugot, noteica, ka tas jāliek aiz stikla :), es gan piekodināju, ka tad, kad bērniņš sāks gulēt uz spilvena, to noteikti izmantot pēc pielietojuma. 

Spilvena izmērs 40x40 cm, otrā pusē aizdare, lūk, šāda ("ekspluatēju" savas jaunās šujmašīnas iespējas :D).

Nebija tik daudz laika, lai izšūtu ko lielāku, tad nu izlīdzējos ar minimumu. Toties kādi man plāni, ko es tagad varētu izšūt krustmeitiņai! Lai tik pietiktu laika tām idejām. :)

Saules svārki

Mēdz būt meitenes, kurām nepatīk rozā krāsa. Lūk, mans bērns ir ierindojams šajā kategorijā.

Kura mamma nav ietērpusi savu meitu rozā drēbēs? Es neesmu izņēmums. Zēniem zilā krāsa, meitenēm rozā. Kad meita bija maziņa, pirku rozā krekliņus, jaciņas, kleitiņas. Tik smuki taču izskatās tāds mazs rozā mākonītis! :) Sākot iet skolā, arī tika iegādāti kādi apģērba gabali rozā krāsā, bet, vienreiz uzvilkti, tika nemanāmi nobēdzināti skapja tālākajā stūrī, mamma par tiem aizmirsa, bet meita neatcerējās. :) Sasniedzot padsmit gadu vecumu, veikalā iepērkoties un nekad neizvēloties mammas norādīto rozīgo mantu, reiz no meitas saņēmu sev pārsteiguma pilnu atklāsmi, ka viņai nepatīk rozā krāsa! Kā meitenei var nepatikt rozā krāsa?! Man tas tiešām bija liels izbrīns. Nu ko, ja nepatīk, tad nepirksim un vairs neskatīsimies uz rozā pusi. :)

Šogad mums ir kārtējais izlaidums, mēs beidzam pamatskolu. Bet pirms šī svarīgā notikuma ir tāds pasākums kā pēdējais zvans. Mēs augam, apģērbi ātri paliek neuzvelkami, bet vajag taču ko "solīdu". Pēc prātojumiem un skapja izrevidēšanas, tika izdomāts, ka gribam vilkt bēšīgus svārkus. Taču šāda apģērba gabala, proti, svārku, garderobē nav. Ierosināju, pirms skriet uz veikalu pirkt audumu, jāpaskatās manos krājumos, vai tur neatradīsies kas atbilstošs. Sāku pārcilāt audumus, un te atskan - gribu šādus svārkus! - un norāda uz rozā audumu. Pārjautāju, vai tiešām rozā? Jā.

Šis audums nogulēja skapī vairāk kā desmit gadus. Un, re, pienāca tā zvaigžņu stunda. :)

Saules piegriezuma svārki. Auduma vidū izgriež caurumu, iešuj rāvējslēdzi, jostu, apliec apakšu un gatavs. Man tik vienkārsi nesanāca, bet princips ir tāds. Tikai jāievēro daži nosacījumi.

Saules griezuma svārkiem ir jānoņem divi mēri - vidukļa apkārtmērs un svārku garums. Lai vidū izgrieztu atbilstoša lieluma caurumu, to aprēķina šādi: pusi no vidukļa apkārtmēra dala trīs un mīnus viens centimetrs. Audumu saloka uz pusēm un vēlreiz uz pusēm un izgriež aprēķināto loku. Un otra līnija būs svārku garums.

Es izvēlējos šūt svārkus bez vīlēm, tāpēc taisnā diega sānā iešuvu rāvējslēdzi, un pirms jostas piešūšanas piešuvu odersvārkus. Un tad ir otrs svarīgs nosacījums - svārkiem jāļauj nokarāties. Lai arī piegriezums ir vienkāršs, šādus svārkus nevar uzšūt vienā dienā, jo vajadzīgs laiks auduma nostiepšanai. Man svārki uz manekena karājās nedēļu (jo uzreiz nebija tik spilgtas krāsas rāvējslēdzēja), kā rezultātā, nolīdzinot malu, slīpā diega pusē nācās nogriezt pat 7 cm! Malu aplīdzināšanu veicu uz manekena, noliekot to uz galda un no galda virsmas uz augšu atzīmējot vienādu svārku garumu.

Tā kā svārki, iespējams, tika uzvilkti vienu reizi, tad apakšmalu nošuvu ar šujmasīnu, izmantojot speciālu malu nolocīšanas pēdiņu. Tā gan ir viena jauka lieta - ieliek auduma maliņu pēdiņā un tik šuj, pat sadiegt neko nevajag. Cik būtu nepieciešams laika, lai tos metrus apliektu ar rokām! Brr.

Sanāca garš stāsts, bet rezultātā tapa vienkārši kupli svārki, kas pie pārejā melnā apģērba izskatījās tiešām labi. :)

Izloze

Paldies visām manas konfektes dalībniecēm, tik ilgi un pacietīgi gaidot izlozi. :)

Pirmajā mirklī šķiet, kas var būt vieglāks kā sarūpēt dāvanu izlozei, kurā nav nekādu priekšnosacījumu - ko gribi, to liec dāvanu kastē. Bet tas izrādījās diezgan grūts uzdevums, jo gribu dāvināt ko lietderīgu, lai var pielietot savās rokdarbu izpausmēs. Tad nu ilgu pārdomu un apsvērumu rezultātā nonācu pie dāvanas sastāva, kas, cerams, iepriecinās tās saņēmēju. :)

Tā kā mana konfekte bija pārsteigums, tad sadalīju to mainīgajā un nemainīgajā daļā, proti, daļa tās satura tika sarūpēta kā iespējamā dāvana jebkurai dalībniecei un otra daļa vairāk tika orientēta uz izlozes laimīgās dalībnieces rokdarbošanās "noslieci" uz adīšanu vai šūšanu. Jāatzīst, "kaķis maisā" ļauj variēt ar dāvanas saturu līdz pēdējam brīdim. :)

Un tā. Manas konfektes laimīgā uzvarētāja ir...

Apsveicu Ritu no http://ritagrin.blogspot.com/!

Tātad, Rita no manis saņems šādus "priekus" rokdarbiem:
- galda auduma salvešu komplektu (gatavs lietošanai :) ),
- pērlītes (kāda smukuma radīšanai),
- tukšus atslēgu piekariņus (brīva vieta fantāzijai to piepildīšanā),
- akrila krāsas, paredzētas izmantošanai uz auduma, papīra, koka (ja nekad ar tādām nav strādāts, būs iespēja pamēģināt),
- dzija un diegi adīšanai, tamborēšanai un visādai citādai pielietošanai. :)

Ceru, ka man izdosies Ritai sagādāt prieku.

Paldies visām par dalību!

Vārdiņsvētki un kolekcijas papildinājums

Par Inesēm šodien daudz runāts. Arī es saņēmu apsveikumus, laba vēlējumus, ziedus un saldumus. Nu jā, saldumi man garšo, loti, ļoti. :)

Bet starp visām citām dāvanām gadījās viena tāda, kas uzlaboja omu jau no paša rīta. Kā nu ne, ja tas ir kas tik mazs, mīlīgs un rozā. :)

Jau stāstīju par savu cūciņu kolekciju, nu viens eksemplārs vairāk. :)

Sveicieni visām Inesēm vārda dienā! 

kā man patīk šis video!

Sarafāns

Esmu šūšanas darbos līdz ausīm. Vajag jaunas štātes, kaut kas jāpāršuj, jāveido aksesuāri. Un pie tam visi mani šūdinājumi pagaidām ir neatrādāmi.

Tāpēc kaut kas no iepriekšējā. Vīra vecmāmiņa sen atpakaļ uzdāvināja melnu reljefainu auduma gabalu. Ilgi tas gulēja bez pielietojuma, līdz no tā tapa sarafāns, nu jau sanāk, mazmazmeitai.

Jāsaka, ļoti ērts apģērba gabals. Īpaši, ja jāspēlē koncertos, tad droši var sēdēt pie klavierēm un neuztraukties, ka blūze varētu kur nodevīgi izlīst ārā. Un smuki izskatās. :)