Hela darbojas: Mans GK

09.09.2010.
Ievads šeit

Golden Kite

986 Suspense

Angļu mākslinieks Charles Burton Barber (1845-1894),

"Suspense"/ "Gaidas" (1894)

400 x 312 krustiņi

200 krāsas/ 114 jauktie toņi; 45 shēmas lapas;

uz kanvas Nr.16 ar 2 diegiem DMC

Diegi man glabājas maisiņos, visas vienas krāsas ficītes vienā maisiņā.

Tā kā man ir palieli diegu krājumi, tad tikai atlika atlasīt šim kokrētajam darbam nepieciešamos diegus.

Ļoti rūpīgi izpētot shēmu, vispirms sašķiroju simbolus pēc to līdzības un tad simbolus sagrupēju pa 25 un 50 atbilstoši Pako organaizeriem, kurus izmantošu pirmo reizi. Manam GK ir 200 krāsas, kas ietilpst četros Pako organaizeros.

Savā krustiņošanas praksē esmu atradusi sev optimālāko diegu garumu, kas atšķiras no vispārpieņemtā diegu garuma 70-75 cm. Diegi sagriezti 1 m gari, pārlokot uz pusēm ir 50 cm garš diegs. Jauktiem toņiem - puse no 1 m, t.i., 50 cm garš katras krāsas diegs.

Pako organaizeros pie simboliem ir pierakstīti arī diegu numuri, drošībai. Jauktie toņi atzīmēti ar citu krāsu.

Tā kā organaizeros lodziņi simboliem ir nelieli un uzrakstītie diegu numuriņi vēl mazāki, tad izveidoju sev simbolu "špikeri", kas atbilst manis sagrupētajiem simboliem un tiem klāt pierakstītajiem numuriem Pako organaizeros.

Audumu pirmo reizi marķēju (būs jāiemācās „redzēt” shēmas kvadrātiņus, jo līdz šim šujot tie palika man nepamanāmi). Tā kā man ir „aizspriedumaina” attieksme pret marķieriem, pirmo reizi izmantoju marķējamo diegu (plāns neilona diedziņš, kas nepiešujas klāt un to viegli izvilkt no auduma).

Tieši šim darbam man tika uztaisīts jauns rāmis. Speciāli pasūtīju tam garas „kājas” (lai var sēdēt gan dīvānkrēslā, gan uz parastā krēsla, gan pārvietoties jebkur citur) un šaurāku rāmi (25x80 cm).

Pirmo reizi audumu uz rāmja nostiepu otrādi, t.i., kad labā puse ir rāmja iekšpusē. Audums piešūts pie apaļā koka auduma un uzrullēts. Gan rāmja samazinātais platums, gan nostiepšana ar kreiso pusi uz augšu, gan gar malām izmantotie knaģīši ļāva man nostiept audumu ļoti stingri un iegūt „bungas”.

Un vēl viens jauninājums – GK plānoju šūt ar parkošanās metodi. Teorētiski esmu to izstudējusi un akceptējusi, taču kā būs pielietot praksē, tas vēl ir jautājums. Sākšu šūt no kreisā augšējā stūra ar parkošanās metodi pa nepilnām rindām. Ja šī metode „neiedzīvosies” manā krustiņošanas praksē, šūšu kā ierasts.

Raitus krustiņus manam pirmajam GK!

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

09.09.2010.
Mani pirmie 150 krustiņi.

Pirmie iespaidi un secinājumi

+ Auduma nostiepšana. Lābākais nostiepšanas veids ir auduma nostiepšana ar kreiso pusi uz augšu. Uz tādām „bungām” var pat iemanīties šūt ar divām rokām (tas man vēl priekšā). Taču jau tagad atklātais pluss – ideāla vieta shēmas novietošanai. Tā nav ne ar ko jāpiestiprina, rāmi var griezt apkārt cik vajag, un tā atrodas acu priekšā vienā līmenī ar izšujamo vietu. Turklāt ir vieta šķērīšu un zīmuļa/ pildspalvas/ marķiera novietošanai (es izšūtos simbolus shēmā aizkrāsoju).

+ Auduma marķēšana. Tik liela izmēra darba kā GK šūšanai audums noteikti ir jāmarķē. Tomēr neesmu veltīgi to izdarījusi. Pat sāku saskatīt kvadrātiņus, kas ļauj izvairīties no kļūdām un nobīdēm. Marķējamais diegs netraucē, ir ļoti labi redzams.

+ Simboli. Lai arī visi vienādie simboli sagrupēti, tie ir tik līdzīgi, ka jābūt ļoti uzmanīgai, lai tos nesajauktu. Mans simbolu „špikeris” ir pat ļoti noderīga lieta!

+ Parkošanās. Mana lielākā vēlme, šujot šo GK, ir apgūt parkošanās metodi. Jau ar pirmo krustiņu mēģināju to pielietot. Tā kā parkošanās metode paredz šūt katru simbolu ar savu adatu un atstāt katru diegu nenogrieztu auduma labajā pusē, bet pirmajā shēmas rindiņā katrs simbols bija citas krāsas un sastāvēja no jauktajiem toņiem, problēmu radīja sākuma diegu nostiprināšana. Jaukto diegu daudzās nostiprinājuma astītes kopā ar atstātajiem nenogrieztajiem diegiem veidoja tik lielu haosu šajā nelielajā laukumiņā, ka beigās to izšuvu pēc krāsām. Tagad ir vieta nākamo diegu nostiprināšanai, līdz ar to esmu apņēmības pilna mēģināt pielietot šo izšūšanas metodi.

+ Krustiņi. Parkošanās paredz šūt krustiņus noteiktā secībā, katru reizi atstājot diegu nākamā krustiņa vienā noteiktā stūrī. Manā gadījumā krustiņus jāšuj /// un tad \\\, ievērojot katra krustiņa izšūšanas secību: pa labi diegs tiek šūts no kreisā apakšējā stūra un labo augšējo stūri, bet pa kreisi – no labā apakšējā stūra uz kreiso augšējo stūri, un nekā citādi! Līdz ar to visi krustiņi sanāk vienādi un līdzeni.

+ Adatas. Parkošanās metode paredz katram simbolam savu adatu. Izmantoju Prym adatas Nr.26 (un citu firmu adatas Nr.26), kas ar visu diegu tiek nostiprinātas Pako organaizerī. Ļoti ērti, jo, nākamo reizi ņemot šo diegu, tas nav jāver.

+ Organaizeri. Pie tik liela daudzuma simbolu, Pako organaizeri ir labākais veids, kā sakārtot diegus. Diegi jau ir sagriezti, atliek tikai paņemt vajadzīgo krāsu. Ātri un ērti.

– Kreisā puse. Esmu nedaudz samulsusi par kreiso pusi. Tā kā sākumā pirmajā shēmas rindiņā katrs simbols bija citas krāsas un sastāvēja no jauktajiem toņiem, daudzās nostiprinājuma astītes veido tādu man neierastu „paklājiņu”, kas nebūtu pie nostiprināšanas ar cilpiņu.

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

16.09.2010.
Ievads šeit

Ir pagājusi nedēļa, kopš es iesāku šūt savu pirmo GK.

Izšūti vairāk kā 1600 krustiņi.

Apņēmības pilna iesāku šūt savu izvēlēto darbiņu, pielietojot parkošanās metodi – katram diegam sava adata; izšujot rindu, diegs nenogriezts tiek atstāts auduma labajā pusē nākošās rindas/-u šī simbola kreisajā apakšējā strūrī; ja tāds simbols tuvumā nav redzams, tas tiek nostiprināts un nogriezts.

Taču jau uzreiz saskāros ar pirmo problēmu – milzums diegu vienā laukumā un milzums vientuļo krustiņu! Sasprausto adatu audumā bija daudz, atstāto diegu daudz, ka, lai ar to mudžekli tiktu galā, pārgāju no šūšanas pa rindām uz šūšanu pa kvadrātiem, līdz pamazām atbrīvojos no diegu astēm auduma labajā pusē un šuvu pa krāsām.

Lai vai kā, neaizmirsu par savu mērķi – apgūt parkošanās metodi! Kad no stūrīša (kur bija problēmas ar jaukto diegu nostiprināšanu, lai kreisajā pusē neveidotos „sabiezējumi”) tiku laukā, atkal atstāju diegus auduma labajā pusē, taču šoreiz bez adatām. Tas nedaudz atviegloja darbu, jo atstātos galus varēja satīt, lai tie netraucē (atstājot iespraustas adatas, diegam, lai tas netraucētu, jābūt nostieptam, bet mans rāmja izmērs un auduma nostiepšanas veids tādā gadījumā pieļauj tikai īsu diegu nostiepšanu, ja diegi garāki, tie savijas).

Taču pieradumam liels spēks! Lai arī kā es sevi ierobežoju šūt tikai pa kvadrātiem, acis arvien meklēja simbolus blakus kvadrātos, gribējās pieķert klāt vēl un vēl kādu tuvumā esošu simbolu. Rezultātā – it kā parkošanās (atstāti diegi auduma labajā pusē), taču no paredzētajiem kārtīgajiem kvadrātiņiem biju attālinājusies arvien vairāk un vairāk.

Arī tas nebūtu nekas, bet tad pieļāvu vienu kļūdu, otru un trešo (iešujot krustiņu attiecīgajā blakus kvadrātā augstāk vai zemāk), to izlaboju un darbojos tālāk. Taču, kad šādi nokļūdījos, izšujot krustiņus 50, mana apņemšanās pielietot parkošanās metodi nostiprinājās, domājams, neatgriezeniski. Protams, kļūdaino laukumiņu izārdīju (kas, jāsaka, nav nemaz tik viegli, ņemot vērā krāsu lielo daudzumu un diegu kārtīgu (lasi – savērptu) nostiprināšanu no kreisās puses).

Aizpildot tukšos laukumiņus, pakāpeniski atgriezīšos pie parkošanās. Ļoti grūti mainīt ierasto izšūšanas kārtību – izšuj vienu krāsu, nostiprini, nogriez un ņem nākošo. Varbūt prakses trūkums tik sarežģītu darbu izšūšanā, varbūt pieradums, bet grūti man iedzīvināt parkošanās metodi savā praksē. Ar prātu saprotu, ka tas būtu optimālākais veids, kā tikt galā ar šo lērumu simbolu, taču konsekventi pielietot neizdodas. Tas vēl priekšā.

Taču ir viena lieta, kuru es no šīs metodes esmu aizņēmusies jau tagad, pielietoju pilnībā un tā tiks izšūts viss darbs, neatkarīgi no turpmākās izšūšanas veida izvēles. Proti, parkošanās paredz krustiņu izšūt no kreisā apakšējā stūra uz labo augšējo stūri un atpakaļ no labā apakšējā stūra uz kreiso augšējo stūri. To es ievēroju pilnībā, tas man ir iegājies bez jebkādām problēmām, un neviens krustiņš nav izšuvies savādāk. Rezultātā – krustiņi ir vienādi līdzeni/ nelīdzeni.

Un vēl man iepatikās katram simbolam izmantot savu adatu. Ja diegs tiek nogriezts, tas organaizerī tiek nostiprināts ar adatu. Pako organaizeri šim mērķim ir ļoti piemēroti. Īpaši tas ir ērti, ja tas ir jauktais tonis. Nākamreiz ņemot šo simbolu, nav jāņem katras krāsas diegs un jākombinē, vajadzīgais tonis jau ir ievērts adatā (protams, ja konkrētais diegs šujot nav izbeidzies). Īpaši tas atvieglo un paātrina procesu, kad ir vientuļie krustiņi.

Mani vēl aizvien mulsina kreisā puse. Īpaši jau nesatrauc, tikai mulsina. Tā ir kārtīga, taču man neierasti pabieza. Apzinos, ka tik liels jaukto toņu skaits manā gadījumā neradīs ideālu kreiso pusi (man arī nav tāda mērķa, jo tā tik un tā ierāmējot tiks neatgriezeniski paslēpta). Pie tā arī vēl jāpierod.

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

24.09.2010.

Ievads šeit

Divas nedēļas – viena lapa.

GK 986 (1/45)

No malas droši vien izskatās nesaprotams raibs pleķītis, bet man tas tik ļoti patīk! Jo es zinu, kas tur galarezultātā būs – baldahīna maliņa! Pat vientuļie krustiņi neapnika! Zinot savu straujo dabu, gaidīju, kad tad nu beidzot tie mani sāks kaitināt, bet nekā! Šuvu ar lielu prieku un azartu!

Vēl aizvien jāpiestrādā pie parkošanās metodes. Publisks apsolījums to izmantot šajā darbā deva vajadzīgo apņēmības devu to apgūt, kas, izrādījās, nav nemaz tik sarežģīti.

Parkošanās metode paredz konkrētu izšūšanas sistēmu, kad katra simbola diegs nenogriezts tiek atstāts auduma labajā pusē nākošajā rindā šī konkrētā simbola kreisajā apakšējā stūrī. Izvēloties izšūt laukumu 10x10 rūtiņas, tas ir labi pārredzams un izslēdz kļūdu iespējas. Bet! Arvien cīnos ar vēlmi iziet ārpus šiem kvadrātiņiem, gribas paķert kādu krustiņu vēl blakus laukumos. Tiklīdz to izdaru, nokļūdīšanās ir garantēta! Par laimi kļūdu labošana šajā metodē ir vieglāka nekā pie man ierastās izšūšanas. Šujot pa krāsām, ja tiek pieļauta kļūda un krustiņi izšūti augstāk/ zemāk vai nobīdījušies pa labi/ kreisi, tad to var atklāt tikai tad, kad, šujot nākošo krāsu, mēs nonākam līdz šai rūtiņai, bet tā jau ir aizņemta. Izšujot ar parkošanās metodi, diegs tiek izvilkts auduma labajā pusē un atstāts nenogriezts. Tā kā es shēmas, izmantojot jebkādu metodi, vienmēr aizkrāsoju, tad arī tagad nākamo atstāto simbolu shēmā atzīmēju. Un nokļūdīšanās iespējama tikai par vienu kvadrātiņu augšup/ lejup vai uz sāniem. Tātad, ja, nonākot līdz konkrētajam simbolam, tur priekšā jau ir diegs, bet shēmā tas nav atzīmēts, tātad jāmeklē kļūda viena kvadrātiņa rādiusā.

Tiku skaidrībā ar kreiso pusi. Ja ir tik daudz vientuļo krustiņu vienā laukumā, kas turklāt pārsvarā ir jauktie toņi, tad katram šādam bezcerīgi vientuļajam krustiņam diega galu vajag nostiprināt gan pirms, gan pēc izšūšanas (45 simboli, pārsvarā jauktie, 10x10 kvadrātā!) Tā arī veidojas tas „paklājiņš”. Šīs lapas pēdējais kvadrātiņš izrādījās tukšāks no vientuļajiem krustiņiem un kreisā puse arī uzreiz kļuva man tik pazīstama!

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

06.10.2010.

Ievads šeit

GK 986 (2/45)

Izšūtas divas lapas un vēl nedaudz. Apguvu parkošanos. Vientuļie krustiņi vēl aizvien nekaitina, lai arī to ir pietiekami.

Nenocietos un izšūtajā laukumā izārdīju marķējamo diegu. Krustiņojot tas vietām tika tā piešūts, ka pat nebija redzams. Mani jau sāka mākt aizdomas, kā es to dabūšu ārā, taču bažas bija veltīgas. Neilona diegs velkas ārā vienkārši lieliski! Ar tā izvēli neesmu kļūdījusies, tas priecē.

P.S. Tā kā tika izrādīta interese par kreiso pusi, atrādu arī to. Es ar kreiso pusi nelepojos, bet arī nekaunos, es uz to vienkārši neiespringstu. Ņemot vērā lielo simbolu, jaukto diegu un vēl vairāk vientuļo krustiņu daudzumu, kas prasa katra šāda diega nostiprināšanu gan sākumā, gan beigās, kreisā puse veidojas pabieza, taču pieņemami "kārtīga".

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

14.10.2010.

Ievads šeit

GK 986 (3/45)

Beidzot kaut ko var saskatīt! Pat olu dzeltenumi ieguvuši skaidru maigu ziediņu (manuprāt, rozīšu) aprises.

Procesā vēl bija diegu gali, bet uz lapas beigām tos visus nolikvidēju. Patīk tas, ka - gribu, parkojos, negribu, pāreju uz ierasto izšūšanas veidu.

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

29.10.2010.

Ievads šeit

GK 986 (4/45)

Vienmuļš krāsu sajaukums, milzums vientuļo krustiņu. Taču tas nekaitina nemaz! Tas būtu tas GK valdzinājums? Jo tu zini, kam tur rezultātā jāsanāk.

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

28.11.2010.

Ievads šeit

GK 986 (5/45)

Izšūta pirmās rindas puse, un vēl mazliet. Šķiet, vienmuļākā gleznas daļa - viens brūnganzaļo toņu kopums. Taču saproti, ka bez tā nebūs nedz gleznas personāžu, nedz noskaņas.

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

07.05.2011.

GK 986 (6/45)

Lielais pārtraukums, kas sākotnēji bija saistīts ar citiem rokdarbiem (adīšanu, šūšanu), tad veselības stāvokli, vienvārdsakot, simts un viena iemesla dēļ manus GK krustiņus pastūma malā. Taču lielākā patiešām bija sēdēšanas problēma, ar kuru šobrīd daudzmaz esmu apradusi, lai atkal varētu ķerties klāt savam GK.

Pēc tik ilga laika, kad rokās bija pavisam cita veida "darbarīki", adatiņas šķita tik smalkas, ka bija neierasti saturēt tās pirkstos. Taču pie tā ātri pieradu. Un varu uzsist sev uz pleca, ka savulaik tomēr veltīju tik daudz laika sagatavošanās procesam - arī pēc tik daudziem mēnešiem, ķeroties klāt GK, nebija nekādu problēmu nedz ar diegiem, nedz piemirstajiem simboliem (špikeris priekšā un aidā!).

Atsākt krustiņot man sanāca ar shēmas sarežģītāko daļu - raibo sienas rakstu. Paņem adatu, nostiprini diegu, viens krustiņš, nostiprini, nogriez diegu, noliec adatu. Katrs krustiņš savā krāsā. No vientuļo krustiņu lielā daudzuma kreisā puse kļuva tik bieza, ka bija grūti nostiprināt diegu! Tomēr aizkara maliņa ir pavirzījusies uz priekšu.

Papētīju shēmu un nākamā lapa, šķiet, būs sarežģītākā visa šī GK izšūšanas procesā. Raibās tapetes ar milzums vientuļajiem krustiņiem un nekā cita. Domāju, pie septītās lapas iestrēgšu uz ilgāku laiku, bet kad tā būs pievarēta, tad gan varētu raitāk darbiņš virzīties uz priekšu. Ja ceļā netrāpīsies kādi citi svarīgāki darbi. :)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

01.06.2011.

GK 986 (7/45)

Tomēr tiku galā ar septīto lapu! Šī, šķiet, bija pagaidām sarežģītākā lapa šajā darbā. Neņemot vērā aizņemtību ar citiem šobrīd ļoti svarīgiem un neatliekamiem darbiem, šim krustiņdarbam veltīju pietiekami daudz laika, taču mīņāšanās uz vietas stipri bremzēja procesu.

Lai arī sākums bija visnotaļ veiksmīgs, milzīgais vientuļo krustiņu daudzums bija tik liels, ka bakstījos uz vietas un tikai lēnām, lēnītiņām virzījos uz priekšu. Paņem organaizeri, no tā adatu ar diegu, pagriez rāmi, nostiprini diegu, izšuj krustiņu, atkal pagriez rāmi, nostiprini diegu, ievieto adatu organaizerī. Jo tāds simbols tuvākajā laukumā vairs nav paredzēts.

Taču, sev par brīnumu, apnicīgi nebija! Tā kā shēmas novietojums no labās puses pārcēlās uz kreiso, jau izšūtais nebija redzams, bet acu priekšā viens vienīgs raibums. Šuj un nesaproti, ko šuj. Tas piedeva tādu neinteresantuma pieskaņu. Ziņkārības dzīta, nedaudz papētīju turpmākās shēmas lapas, tur tomēr ir kāds sižeta gabaliņš. Bet līdz tam vēl nedaudz jāpaciešas, tas būs nākamajās rindās. Šajā vēl divas lapas, bet ar spilgtākiem toņiem, jo gleznas stūrim jāparādās. Krustiņosim tālāk!

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

20.07.2011.

Ievads šeit

GK 986 (9/45)

Izšūtas deviņas lapas - piektā daļa. Bija nedaudz interesantāk, jo vismaz kaut kas zem tās adatas veidojās, proti, gleznas stūris. Taču tik un tā lielākā daļa bija sienas tapetes fragments - viens raibs krāsu mudžinājums, katrs krustiņš cits simbols, tas nozīmā - cits diegs. Mīņājies uz vietas un netiec uz priekšu.

Taču ar lielu gandarījumu beidzot varēju noņemt shēmu un paskatīties uz savu izšūto rindu, secinot, ka galarezultāts jau sanāk ļoti labs. Tikai lēni tas top. Pēc maniem tempiem piecos gados šo darbu es varētu arī pabeigt. :)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

24.11.2011.

GK 986 (10/45)

Beidzot! Beidzot krustiņmūza ir atgriezusies! Pēc gandrīz gadu klaiņošanas pa pasauli pie adīšanas, šūšanas, papīrlietu, reciklēšanas māsām un vēl viskautkur citur, tā ir atpakaļ! Ceru, ka uz palikšanu. :)

Nekur savu rāmi nebiju nobāzusi, tā tas stāvēja mēmā pārmetumā, ka atstāts novārtā. Un te pēkšņi iesēdos mīkstajā klubkrēslā un viss aizgāja! Uzsitu sev uz pleca par tālredzīgo darba vietas sakārtošanu. Tagad paņēmu špikeri rokās, simboli nav jāmeklē, diegi organaizeros, adatiņa rokā un uz priekšu!

Cītīgi šujot, 10.lapa tika pieveikta. Bija laukumi, kur uz 100 krustiņiem apmēram 90 katrs savā krāsā! Jā, vientuļie krustiņi atgādināja, ka tas ir GK. Ceru, ka turpmāk būs interesantāk (veidosies personāži) un vieglāk (lasīju atsauksmēs, ka grūtākais posms ir gleznas augšējā daļa). Velk krustiņot. Un tas ir labi!

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

30.11.2011.

GK 986 (11/45)

Mani tiešām "parāva". Tādos tempos GK lapu nekad nebiju šuvusi.

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

07.12.2011.

GK 986 (12/45)

Lapa gāja raiti. Uz beigām palicis neliels laukumiņš gar meitenītes matiem, nu, to es tā fiksi izšūšu. Aha, fiksi. Sāku šūt, domāju, stunda paies. Kā tad - trīs stundas šuvu mazu pikucīti! Katram krustiņam savs diegs! Otrā puse jau tik bieza, ka nav kur adatu pabāzt. Patiešām "cīnījos". Turklāt šuj, šuj matus un ik pa laikam zaļš diegs jāizmanto. Bet tā jau ir GK īpatnība, toties kāds rezultāts!

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

18.12.2011.

GK 986 (13/45)

Mati jāšuj ar zaļiem un rozā diegiem, seja ar oranžiem. Šuj un brīnies.

Lai kā tur būtu, vienacīte ir izšūta! :)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

27.12.2011.

GK 986 (14/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

16.01.2012.

GK 986 (15/45)

Cik tomēr GK ir viltīgs. Šuvu ļoti cītīgi, bet no vietas kā nekust, tā... kust ļoti lēni.

Un atkal pārrēķinājos. :D Vienmuļo zaļgano sienu izšuvu, tad nāca interesantākais - sunīša galva. Ar tumšo daļu arī tiku galā, nu kas tur atlicis - baltā pierīte, sīkums. Veselu vakaru šuvu tikai to balto plankumiņu! Katrs krustiņš cits simbols. Nu ko tu ar to GK padarīsi. :D

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

02.02.2012.

GK 986 (16/45)

Lai arī šuju diezgan cītīgi, sanāk lēni. Tikko tev šķiet, ka esi ieskrējies, tā vientuļo krustiņu lērums pamatīgi piebremzē. Īpaši tas jūtams "savienojuma" vietās, proti, tur, kur "satiekas" personāži ar fonu. Šoreiz vēl klāt pie grūtībām nāca sunīša šķietami mazā siksniņa - katrs krustiņš cits simbols, nav kur diegu nostiprināt otrā pusē. Bet mēs cīnāmies!

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

23.02.2012.

GK 986 (18/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

15.04.2012.

GK 986 (19/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

17.06.2012.

GK 986 (20/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

04.07.2012.

GK 986 (21/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

18.08.2012.

GK 986 (22/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

04.10.2012.

GK 986 (23/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

21.10.2012.

GK 986 (24/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

30.10.2012.

GK 986 (25/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

11.11.2012.

GK 986 (27/45)

Trīs rindas no piecām ir izšūtas. Lēnītēm, bet uz priekšu virzāmies. :)

Tās divas liekās rindiņas labajā pusē nav nekāda kļūda. Tas ir risinājums nākotnes noformējumam. Lai arī priekšā vēl liels darbs, tomēr par noformēšanu, protams, tiek domāts. :) Lai rāmis "neapēstu" kādu izšuvuma daļu vai arī, tieši pretēji, no tā apakšas nerēgotos audums, ir nepieciešamas šīs divas liekās rindiņas. Šie divi liekie krustiņi tiek izšūti ar tās pašas krāsas diegu, kāds ir malējais simbols. Glezna tiek nedaudz "palielināta", bet tas galarezultātā ļaus izšuvumu veiksmīgi ievietot rāmī.

Šo ideju izlasīju vienā krievu forumā. Jau izšūtajam laukumam būs jāpapildina divas rindiņas.

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

22.11.2012.

GK 986 (28/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

28.11.2012.

GK 986 (29/45)

Dabā audums tumšajā laukumā nedaudz spīd cauri, bet tiešām nedaudz (ceru, ka izmazgājot tā cauri spīdēšana vēl mazināsies). Bildē tas ir vairāk izgaismots, jo nenomainīju kamerai objektīvu, kā bija uzlikts 40 mm, ar to arī nofotografēju. Bet ar to visu man patīk, kas veidojas.

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

06.12.2012.

GK 986 (30/45)

Ja, šujot kaķēna rumpīti, brīžiem palika pat garlaicīgi, tad viņa galviņa un priekšpuse to "kompensēja" - katrs krustiņš savā krāsā, nostiprināt diegu bez sadurstītiem pirkstiem nav iedomājams, pacietības pārbaudījums pilnā apmērā. Bet mēs tikām galā! :)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

22.12.2012.

GK 986 (31/45)

Šī lapa bija īsts pārbaudījums! Protams, pirms tam arī bijušas sarežģītas vietas, tomēr parasti lapā bija kāds neliels vientuļo krustiņu super sablīvējums. Bet šeit lapas trešdaļa vientuļajos krustiņos! Jau šķita, ka galā netikšu. Toties ļoti skaista krūzīte veidojas. :)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

31.12.2012.

GK 986 (32/45)

Pārbaudījums pacietībai, pārbaudījums pirkstiem. Sadurti līdz asinīm, tiešā nozīmē. Grūti šujams tas gleznas viducis. Izmēģināju pat diegu nostiprināšanu no virspuses ar astītēm. Pirkstiem vieglāk, rāmis nav jāgroza, taču cieš krustiņi. Atgriezos pie sava ierastā šūšanas stila. Un vēl vienu lapu pievarēju!

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

15.01.2013.

GK 986 (33/45)

Grūti, grūti iet tas vidus.

Kad šuvu olu trauciņu, nemaz nevarēja saprast, kas tas par krāsu pleķi. Acs pierod, bet pussoli atkāpies un, re, kāds skaistums ir!

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

22.01.2013.

GK 986 (34/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

05.02.2013.

GK 986 (36/45)

Kamera aizceļojusi uz Somijas ziemeļiem aiz polārā loka ziemeļblāzmu lūkoties, tad nu fakta konstatācijai jāizlīdzas ar telefonu. :)

Četras rindas no piecām ir izšūtas! Atlikusi viena rinda - deviņas lapas, kas, man par prieku, tomēr ir mazdrusciņ mazākas par iepriekšējām (ja standarta lapā bija jāizšuj vidēji 3'000 krustiņu, tad pēdējā rindā vidēji ap 2'400 krustiņiem lapā).

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

12.02.2013.

GK 986 (37/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

18.02.2013.

GK 986 (38/45)

Tur ir autogrāfs! Šujot visu laiku domāju, būs vai nebūs. Gleznā tas ir, bet vai būs atstāts izšuvuma shēmā (kopš šuju savu darbu, nav man intereses ložņāt pa internetu un pētīt tā izšūtos variantus - to ļoti cītīgi darīju pirms savas izvēles). Un man tas patīk!

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

24.02.2013.

GK 986 (39/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

03.03.2013.

GK 986 (40/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

10.03.2013.

GK 986 (41/45)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

21.03.2013.

GK 986 (42/45)

Šis nu bija īsts pārbaudījums! Gan pacietībai, gan pirkstiem. Kad jau šķiet, ka drīz nobeigums klāt - še tev, grūtības koncentrētā veidā, lai neatslābinātos! Bet arī to mēs pārvarējām. :)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

26.04.2013.

GK 986 (43/45)

Kad lapai bija atlikusi kāda trešā daļa, vīrs aizliedza man izšūt. Un šoreiz es viņam piekritu bez ierunām. Biju tik ļoti iespringusi uz "ātrāk, ātrāk", ka no izšūšanas vairs nebija nekāda prieka, tikai saraukta piere, sakniebtas lūpas, sadurstīti pirksti un nervoza oma. Tad nu paklausīgi liku rāmi nost, apsedzu, lai neput, un neskāros tam mēnesi klāt.

Atradās daudz citu paveicamu darbiņu, bet domas par izšuvumu jau nelika mierā. Un kad tā krustiņošanas kāre bija atpakaļ, sēdos klāt un turpināju izšūt. Jāatzīst, pēc ilgāka pārtraukuma ir grūti ieiet ritmā. Lai nu kā, virzība uz priekšu ir.

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

19.05.2013.

GK 986 (45/45)

It kā pabeidzu. Kāpēc "it kā"? Jo augšējai gleznas daļai vēl jāizšuj liekās divas rindiņas. Pieļauju, ka tas būs mokoši.

Jocīgākais, ka es pati neesmu redzējusi savu gleznu pilnībā. Izšuju rindu, uzrullēju un krustiņoju tālāk. Ļoti ceru, ka rezultāts būs iespaidīgs. :)

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

22.05.2013.

Te nu būs mans gandrīz 3 gadu darbs. Noņemot no rāmja, nebija ne spiedzienu, ne kliedzienu, ne lēcienu līdz griestiem. Mierīgi, bez emocijām varēju uzlūkot savu krustiņojumu. Pašai jābrīnās. Jāsaka, nedaudz noguru no tā garā procesa.

Parādot mājiniekiem savu izšūto gleznu, reakcija bija - skaisti, bet tik maza! Patiešām, man arī likās, ka pa šiem gadiem būšu ko izmēra ziņā lielāku izšuvusi. Bet rezultātā ir tikai 63,5 x 49 cm. Nav jau arī tik maza, jāatzīst. :)

Tagad priekšā mazgāšana, nostiepšana un rāmēšana. Un tad patiešām būs VISS.

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

23.05.2013.

Izmazgāts

Kreisā puse

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

24.05.-26.05.2013.

Nostiepts

Izmazgājot un izgludinot, piedzīvoju nelielu šoku, nē, divus šokus. No sākotnējā izmēra izšuvums bija sarāvies līdz 58,7 x 47 cm. Vertikāli par 2 cm! Tas man likās par daudz. Tāpēc nostiepjot galavariantā dabūju izšuvuma izmēru 63 x 48 cm.

Izmazgājot maliņa tomēr nedaudz "dejoja", tāpēc kārtējo reizi pārliecinājos, ka nekas nav labāks par pašas nostiepšanu. Kurā darbnīcā kāds noņemtos ar manu darbu, rūpīgi nolīdzinot un nostiepjot katru krustiņu? Palieku pie viedokļa, ka vislabākā ir nostiepšana ar piešūšanu (izmantoju trīs slāņus - 1 mm biezu kartonu, zemlamināta mīksto materiālu un izšuvumu).

Un otrs "pārsteiguma" moments bija redzamās horizontālās svītras starp rindām. Tik ļoti piedomāju, lai neveidotos redzamas lapu savienojuma vietas, tāpēc šuvu ar "plēstām" malām. Tas atmaksājās. Taču starp rindām to ievērot ir grūtāk un šuvu pilnu lapas apakšu. Rezultātā arī pēc mazgāšanas tā savienojuma līnija bija redzama! Jo diegu jau nav kur nostiprināt - lapas apakšā tas iet uz augšu vai uz sānu, bet nākamās rindas lapas augšējais diegs vairs nespēj nosegt izveidojušos "caurumu". Izmēģinājos visādi - gludināju, sabakstīju ar adatu, pat tamboradatu ņēmu talkā. Šķiet, palīdzēja. No malas to neredz, atkāpjoties arī es neredzu, taču es zinu, ka tur bija līnija. Pagaidām vēl esmu "svaigā iespaidā", tāpēc viss šķiet ne tā kā vajag. Kad glezna būs ierāmēta, zem stikla un es to nebūšu redzējusi kādu brīdi (kamēr tā atradīsies darbnīcā), varbūt iespaids mainīsies.

x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x x

06.2013.

Ievads šeit