2015. gada 31. decembris

Ak, eglīte... Laimīgu Jauno gadu!

Kanzashi eglīte. Parasti tās veidošanā izmanto atlasa lentītes, taču... kam kas tuvāks, :) tāpēc šoreiz - auduma gabaliņi un, lai tie turētu ielocīto formu, katrs vispirms atsevišķi sašūts un tikai tad stiprināts pie konusa formas.

Salocīti 247 auduma gabaliņi, eglītes izmērs 14 cm diametrā un 22 cm augstumā.
_____________________________________________________________________________

Lai arī garastainā dzīvnieka gads iestāsies tikai 8.februārī, jau tagad novēlu jums pērtiķa ātrumu, izmanību, veiklību! Daudz jaunu ideju, spēka un varēšanas tās realizēt! Mīlestību, veselību, labklājību! Lai sapņi piepildās!

Laimīgu Jauno 2016.gadu!

2015. gada 20. decembris

Ziemassvētku bumbas

Šogad mani 'parāva' taisīt bumbas. Priekš kam? A tāpat vien. :)
Izrādās, ir problēma nopirkt apaļus balonus! Ir lielāki, mazāki, bet visi gareni. Daudz jau es nemeklēju, taču pāris veikalos iegriezos. Nu, kā ir, tā ir. Ja uziešu lielus apaļus balonus, to krāsaino bumbu pārtaisīšu, ļoti jau nu man tā patīk. :)

2015. gada 11. novembris

Novembra cimdiņš

Sākums/ Начало
Janvāra cimdiņš/ Январская варежка
Februāra cimdiņš/ Февральская варежка
Marta cimdiņš/ Мартовская варежка
Aprīļa cimdiņš/ Апрельская варежка
Maija cimdiņš/ Майская варежка
Jūnija cimdiņš/ Июньская варежка
Jūlija cimdiņš/ Июльская варежка 
Augusta cimdiņš/ Августовская варежка
Septembra cimdiņš/ Сентябрьская варежка
Oktobra cimdiņš/ Октябрьская варежка

Novembra zīļu cimdiņš.
Ноябрьская желудёвая варежка. 

Ja ar abu cimdiņa pusīšu izšūšanu veicās tīri labi, tad ar noformēšanu iestrēgu. Tomēr vakar pabeidzu, šodien cimdiņš jau nožuvis un gatavs atrādīšanai. :)
Если с вышивкой обеих половинок варежки всё шло нормально, то с оформлением застряла. Всё-таки вчера закончила, сегодня варежка уже высохла и готова к показу. :)

2015. gada 1. novembris

Maskēšanās kostīms

No šī kostīmauduma man tika atļauts šūt dīvāna pārklāju vai dekoratīvos spilvenus. Taču es nebiju īpaši paklausīga un audumu izmantoju tam paredzētajam mērķim, proti, uzšuvu kostīmu.

Kāpēc maskēšanās kostīms? Nu, krāsa tam tāda. Ja gribi būt 'pelēkā pele', tad tas šim nodomam ir ļoti atbilstošs. Ja gribi izcelties, tad tikai vajag spilgtus akcentus (kurpes, somiņu, lūpukrāsu), un arī šis mērķis būs sasniegts.
 Tumšās daļas ir šī paša auduma otra puse.
Kopš esmu sev atklājusi piešujamās spiedpogas, izmantoju tās ar lielu patikšanu.

2015. gada 25. oktobris

Zvaigžņotā jaka

Kad veikalā iegādājos šo audumu, mans veselais saprāts bija aizgājis pastaigāties. Kā citādi lai izskaidroto to, ka es varēju pamanīt, izvēlēties, nepārdomāt, nonākt līdz kasei un nopirkt kaut ko TĀDU!
Plāns, mīksts, caurumains, ādveidīgs materiāls (vienkāršības pēc turpmāk saukšu to par 'ādu'), ar zvaigznēm (!) līdzīgu rakstu.
Ko nu, cik ilgi tāds brīnums skapī gulēs, jāatrod pielietojums. Izlemts - kaut kam ir jāuztop no manis iegādātā jocīgā auduma.

Audums mīksts un pļurīgs, līdz ar to šūt kaut ko tikai no tā un oderes nebūtu jēgas, jo formu neturētu un praktiskuma arī nekāda - izpūstu cauri. Tā nu izlēmu kā pamatu tam izmantot melnu 100% tīras vilnas audumu - būs gan silti, gan saturīgi (bija pat ķecerīga doma likt sarkanu vilnas pamatu, bet tad tās zvaigznes dikti izceltos). Piegriezu 'ādu', tad tādas pašas detaļas no vilnas un tās savienoju kā vienu veselu.
Labums tāds, ka nedz vilnas, nedz 'ādas' audumi nav irstoši, tādā ziņā tas atviegloja šūšanu, bet atkal biezās vīles...

Lai uzšūtu šo jaku, nekas daudz papildus nebija jāpērk (tikai dekoratīvo lentu), viss bija mājās: 'āda', vilna, odere. Tā kā ik pa laikam cenšos revidēt savus krājumus, tad no mājās esošajiem apmēram deviņdesmit rāvējslēdzējiem pat varēju atrast piemērotu šai jakai. :)

Kas to būtu domājis, ka lielākās problēmas man sagādās... rāvējslēdzēja iešūšana! Pirmo reizi to šuvu virs auduma - kā praktisku aizdari un reizē dekoratīvu elementu. Ar ceturto reizi izdevās to piešūt tā kā vajag, tam pa virsu liku dekoratīvo lentu. Otra galvassāpju problēma bija piedurknes. Tās es piediedzu un ārdīju reizes desmit vai pat vairāk, kamēr tās iegūlās tā kā vajag.

Tāds nu ir rezultāts.
Otra ķecerīgā doma šūšanas procesā bija šūt jaku bez kabatām, tikai to imitāciju. Tomēr praktiskums uzvarēja un tapa īstas pilnvērtīgas kabatas. :)
 Ar 'zvaigžņu' savietošanu arī pamatīgi noņēmos, bet izdevās!
Jāatzīst, ka, lai cik tā jaka būtu jocīga pēc paskata, valkājot izrādījās ļoti labs apģērba gabals - silts, nepūš cauri (līdz mīnus 10 grādiem der ļoti labi) un, galvenais, slaidina (vismaz sajūtas ir tādas :))) )

Tā mana vieglprātība audumu izvēlē rada vienas vienīgas galvassāpes. Taču neko ar to izdarīt nevaru. Mācību negūstu, atkal pērku nesaprotamus audumus nenoskārstai vajadzībai ar domu - gan jau kas kaut kam noderēs.

2015. gada 4. oktobris

Pulovers

Vienkāršs, ērts, praktisks apģērba gabals. Atceros, skolas laikā man ļoti patika bītlenes, bet tad bija posms, kad negribēju neko, kas būtu ap kaklu. Taču viss atgriežas. :)

Visvienkāršākais ir aiziet uz veikalu un nopirkt gatavu. Man tas nav vienkārši, jo man nav veikala blakus, jābrauc uz Rīgu. Un kad es sataisos uz to veikalu, nav teikts, ka tur būs mans izmērs. Un ja būs mans izmērs, tad ar 99 procentu pārliecību varu teikt, ka piedurknes būs par īsu. Ir man tāda īpatnība, ka manam mazajam augumiņam (180 cm) grūti atrast apģērbu ar atbilstoša garuma piedurknēm. Cik garas piedurknes ir jūsu apģērbam? Joka pēc pamēriet. Man normāls piedurkņu garums ir 68 cm. :) Ja kādai ir tāpat vai līdzīgi, būšu bezgala pateicīga, ja padalīsieties, kur jūs pērkat gatavu apģērbu.

Tad nu, lūk, dažreiz man ir vienkāršāk uzšūt sev apģērbu, nekā meklēt pa veikaliem. Veikali aizņem daudz laika un nervu. :) Ar to šūšanu arī kā ir, tā ir. Dažreiz iedomātais darinājums izdodas, dažreiz nākas pamatīgi papūlēties, lai kas sakarīgs sanāktu. :)

Esmu atradusi veidu, ka aizvietot dubultadatu trikotāžas apģērbu šūšanā. :) Vienkārši jāizvēlas kāda dekoratīva vīle no šujmašīnas piedāvājuma. Man tādu nav daudz, bet ja kāda iepatīkas, tad izmantoju to atkal, atkal un atkal.  Un atkal. :)

2015. gada 27. septembris

Pildīti pipari

Vajadzēs:
6 vidēja lieluma saldie pipari (turpmāk - paprika)
400 g maltā gaļa
120 g rīsi
2-3 burkāni
1 liels sīpols
2-3 daiviņas ķiploka
sāls
maltie pipari
garšvielas (es šoreiz izmantoju raudeni, bet šeit labi derēs arī pētersīļi un selerija)
3 ēdk. tomātu mērces
~2 glāzes ūdens
sviests (vai eļļa)

Pagatavošana:
Tā kā es izmantoju brūnos rīsus, tad tos vārīju 10 minūtes; ja izmanto baltos rīsus, tos var nevārīt, bet noskalot, apliet ar karstu ūdeni un ļaut tiem nedaudz uzbriest.
Apcep sagrieztu sīpolu, sarīvētus burkānus, sasmalcinātu ķiploku, pievieno sāli, piparus. Ļauj nedaudz atdzist.
Maltajai gaļai pievieno rīsus, sāli, piparus, garšvielas, apcepto masu, visu labi samaisa.
Paprikai izņem sēklas un pilda ar iegūto masu.
Papriku saliek traukā ar augstām malām (piemēram, kastrolī) un aplej ar ūdenī iemaisītu tomātu mērci un pievienotu sāli un pipariem. Liek uz plīts. Kad šķidrums uzvārās, nogriež uz minimālu karstumu un vāra apmēram 40 minūtes, noslēdz plīti un ļauj pastāvēt vēl 10-15 minūtes.
Papriku var gatavot arī cepeškrāsnī.
Pasniedz ar krējumu.

2015. gada 20. septembris

Ābolu pīrāgs

Pagatavošanas laiks: 20 min., plus 40 min. cepeškrāsnī

Vajadzēs:
6 olas,
1/2 glāze cukura (ja āboli ir ļoti skābi, var likt glāzi cukura),
100 g sviesta un nedaudz cepamformai,
2 glāzes miltu un nedaudz āboliem,
āboli (es lieku daudz ābolu, cik ļauj cepamtrauks)

Pagatavošana:
Sakuļ olas ar cukuru, pievieno izkausētu sviestu, pieliek izsijātus miltus, samaisa.
Ābolus sagriež mazos gabaliņos (lai tie negrimtu mīklas apakšā, tos nedaudz apber ar miltiem), pievieno mīklai, samaisa.
Masu izlej ar sviestu nosmērētā cepamtraukā un liek 180 grādu cepeškrāsnī uz 40 minūtēm.
Labu apetīti!

2015. gada 18. septembris

Ābolu rožmaizītes

Šim skaistumam es nevarēju paiet garām. :)
Un vēl izlasot atsauksmi blogā Absolūts ēd, bija skaidrs, ka jāizmēģina.
Šķietami sarežģītā forma ir ļoti viegli pagatavojama.
Izvēloties sarkanus ābolus, vizuāli rozītes būs daudz krāšņākas. :)

Pagatavošanas laiks: 20 min., plus apmēram 40 min. cepeškrāsnī

6 rožmaizītēm vajadzēs:
1 iepak. kārtainās mīklas,
1 ēdk. miltu,
2 āboli,
1/2 citrona sulas,
apmēram 1/2 litrs ūdens,
kanēlis,
brūnais cukurs (var nepievienot),
ievārījums (jebkāds, es izmantoju aveņu),
pūdercukurs,
apaļās cepamformiņas.

Manuelas pamācībā viss ir ļoti labi parādīts, kas un kā jādara.
Man nav mikroviļņu krāsns, tāpēc es, tāpat kā Ilze, ābolus nedaudz pavārīju katliņā (tie ir cieti un tos grūti sarullēt, bet pavārot tie kļūst plastiski).
Cukuru pievienoju, jo man bija skābi āboli.

Mans secinājums - ātri, viegli pagatavojams skaists kulinārmeistarojums. Noteikti atkārtošu, tikai nākamreiz arī mīklu gatavošu pati. Šī nu ir tā recepte, kas paliks manā gatavojamo ēdamlietu sarakstā.

2015. gada 17. septembris

Grūbas ar gaļu podiņā

Šo recepti varētu raksturot tā - ilgs process, maz darba, labs rezultāts. :)

Pagatavošanas laiks: 15 min. (bez grūbu mērcēšanas), plus 2 stundas cepeškrāsnī

Vajadzēs (3 porcijām):
300-400 g cūkgaļas (vai liellopu, arī vistas fileja labi der),
9 ēdk. grūbu (uz vienu porciju 3 ēkd.),
2-3 burkāni,
1-2 sīpoli,
50 g sviesta,
sāls,
pipari,
baziliks (vai citas garšvielas pēc izvēles),
4-5 glāzes karsta ūdens.

Pagatavošana:
Izmērcē grūbas aukstā ūdenī (es parasti iemērcu iepriekšējā vakarā).
Sagriež gaļu, apber ar sāli, pipariem, baziliku.
Sagriež sīpolus (es tos rīvēju), sarīvē burkānus.

Podiņā liek gaļu, virsū sīpolus ar burkāniem, grūbas (3 ēdk.), pievieno sāli, piparus. Aplej ar karstu ūdeni (apmēram 3 cm virs grūbām).
Podiņam uzliek vāciņu un liek aukstā cepeškrāsnī. Ieslēdz cepeškrāsni uz 200 grādiem.
Pēc pusotras stundas pieliek sviestu, izslēdz cepeškrāsni un atstāj podiņus krāsnī vēl uz pusstundu sutināties.
Ļoti piemērots ēdiens, kad nezini, cikos kāds no mājiniekiem pārradīsies mājās. :)

2015. gada 13. septembris

Septembra cimdiņš

Sākums/ Начало
Janvāra cimdiņš/ Январская варежка
Februāra cimdiņš/ Февральская варежка
Marta cimdiņš/ Мартовская варежка
Aprīļa cimdiņš/ Апрельская варежка
Maija cimdiņš/ Майская варежка
Jūnija cimdiņš/ Июньская варежка
Jūlija cimdiņš/ Июльская варежка 
Augusta cimdiņš/ Августовская варежка

Kamēr izšuvu cimdiņu, nevarēju saprast, kas tam virsū domāts. Tikai kad jau pieķēros klāt pērlīšu piešūšanai, pieleca - saulespuķes taču! :))) Vismaz man pēc tādām izskatās.

Пока вышивала варежку, не могла понять, что на ней отображено. Только когда уже взялась пришивать бисер, дошло - подсолнухи же! :))) Во всяком случае мне так кажется.

2015. gada 12. septembris

2015. gada 9. septembris

Saldējums

Man šķita, ka pagatavot saldējumu mājas apstākļos - tas ir ļoti sarežģīti! Izrādījās - nekā tamlīdzīga, viss ir vienkārši.

Nekad nebiju gatavojusi saldējumu, taču šovasar uznāca eksperimentētājas azarts un es nolēmu ķerties tai lietai klāt. Pirmā labā ziņa bija tā, ka izrādījās - var iztikt bez saldējuma pagatavošanas aparāta. Tas jau ir labi. Un tad sekoja receptes. Es izmēģināju vairākas metodes - ar putošanu, vārīšanu un karsēšanu, ar saldo krējumu un pienu. Taču beigās izrādījās, ka visvienkāršākā recepte ir arī visgaršīgākā! :)

Tātad, šoreiz būs banānu saldējums.

Pagatavošanas laiks: 15 min. (bez saldējuma atrašanās saldētavā)

Vajadzēs:
500 ml saldā krējuma,
5 olas,
5 ēdk. cukura (es izmantoju brūno cukuru, bet var arī balto),
vaniļas cukurs,
3-4 banāni (piebilde #1).

Pagatavošana:
Vienā bļodā saputo saldo krējumu ar 2 ēdk. cukura un vaniļas cukuru.
Otrā bļodā saputo 5 olu dzeltenumus ar 2 ēdk. cukura.
Trešā bļodā saputo 5 olu baltumus ar 1 ēdk. cukura (piebilde #2).

Pirmās bļodas saturu (putukrējumu) samaisa ar otrās bļodas saturu (olu dzeltenumiem).
Pievieno caur sietu izberztus (vai sablenderētus) banānus, samaisa.
Iemaisa trešās bļodas saturu (olu baltumus) un trauku liek saldētavā.

Masu ik pēc pusstundas izņem no saldētavas un apmaisa, to dara 4-5 reizes. Pēc 5-6 stundām saldējums ir gatavs.

Piebilde #1
Saldējumam piedevu liek pēc izvēles (mums vislabāk patīk banānu vai piparmētru saldējums, bet var pievienot jebko, kas garšo - svaigas ogas, ievārījumu utt.), tad arī krāsa saldējumam būs atbilstoša. Bez piedevas būs vienkārši plombīra saldējums.

Piebilde #2
Saldējuma receptēs olu baltumus parasti nepievieno, uzgāju tikai vienu recepti, kur tie tika likti klāt. Esmu gatavojusi saldējumu ar un bez olu baltumiem, īpašas atšķirības nejutu, taču saputoti olu baltumi piedod saldējumam gaisīgumu. Turklāt tā sanāk bezatlikumu recepte, nav jādomā, kur izmantot olu baltumus. :)
 Šis saldējums tikko devās uz saldētavu. Tie kunkulīši - tās ir svaiga banāna sēkliņas. :)

2015. gada 6. septembris

Bumba

Iemēģināju roku Montesori bumbas veidošanā.
Pieaugušajiem par to bija tikpat liela interese kā īstajai dāvanas saņēmējai. :)
Telefonbilde :(

2015. gada 5. septembris

Grāmatu pirmās rindas

Neesmu ne grāmatu blogeris, ne grāmatu rakstītājs, taču kā "vienkāršs grāmatu mīļotājs" nolēmu pievienoties Ilzes blogā Absolūta grāmatplaukts izlasītajam aicinājumam padalīties ar savām piecām grāmatām un to pirmajām rindām.

Uzdevums izrādījās gana interesants un arī sarežģīts vienlaikus. Jo daudzās "manās" grāmatās bija grūti atrast pirmās rindas! Ko lai liek kā pirmo, ja grāmata sākas ar izdevēja priekšvārdu, tad seko autora ievads, priekšvārds un tikai tad "īstais" grāmatas saturs, vai arī ievads, prologs un tikai tad saturs. Tā kā es esmu no tiem, kuri lasa arī visus ievadus (un arī pēcvārdus :) ), tad izvēlējos pirmās rindas kā lasītājs no šāda skatupunkta.

Manā lasītredzeslokā nonākušās pēdējās piecas grāmatas.

"Laura ir braukusi vilcienā visu savu dzīvi."
Māra zālīte "Pieci pirksti"

"Gabriela (Koko) Šanele bija sieviete ar sevišķu raksturu, intelektu, fantāziju un izdomas spējām."
Liza Čeinija "Koko Šanele. Apslēptā dzīve"

"Mēs esam tas, ko mēs domājam."
Barbara Bergere "Spēkavots dvēselei. Efektīvi paņēmieni savas dzīves veidošanai"

"Par Aleksandru Kaljostro ir sarakstītas kaudzēm grāmatu, viņa dzīves notikumus atspoguļo arī laikabiedru vēstules, raksti periodikā, memuāri."
Roberto Džervāzo "Grāfs Kaljostro. Burvja un dziednieka dzīves gājums"

"Время от времени в журналах появляются статьи, написанные людьми, которые изменили свои имена и неожиданно обрели богатство, славу и признание."
Джордан Джуно "Классическая нумерология: О чем рассказывают имена и даты. Практический курс"

2015. gada 2. septembris

Blogam 5 gadi!

Šodien interesants skaitlis man un skaists cipars blogam - 5 gadi!

Laiks aizritējis ar lielākām un mazākām aktivitātēm, ar apņemšanos blogot un klusuma periodiem. Te nu mēs (es un blogs) esam - ar atgādinājumu par savu eksistenci. :)

Par savu blogu neaizmirstu ne dienu. Prātā esmu sacerējusi vismaz pa trim ierakstiem dienā! Bet, kā jau tas nereti gadās, atrodas simts un viens iemesls savus prātojumus neizlikt uz papīra, tas ir, nenoklikšķināt uz klaviatūras - aizņemtība, rūpes, nevēlēšanās komunicēt un, protams, lielākais visu radošo un citu izpausmju bieds - slinkums, kam par attaisnojumu vēl prātā piebalsojas "ai, ko nu es tur rakstīšu, varbūt nevienam tas nebūs interesanti". Un kas ir teksts bez ilustrācijas! Garlaicīgs, vizuāli vienmuļš tumšu burtu virknējums. Vajag saņemties un savus skricelējumus vizualizēt, tas ir, nofotografēt. To nedarīt arī atrodas varen daudz iemeslu, un tas nabaga lolojums vārdā Blogs panīkst.

Mana bloga vēsturē (cik vareni skan! :) ) ir bijis gada izkritums. Tam arī bija attaisnojums, kā nu bez tā! :))) Un pamatojums ir ar priekšvēsturi. :)

Iedomājieties, ka jūsu bērns  kādā jaukā dienā pārnāk mājās no skolas un paziņo, ka grib mācīties Amerikā. Normāli vecāki to laistu gar ausīm. Ko darām mēs? Meklējam tam risinājumu un sūtam savu 16 gadu veco atvasi otrpus okeānam iepazīt savu sapņu zemi. Uz gadu. Es varētu sarakstīt traktātus par gūto pieredzi, sūtot savu šķietami mājas bērnu tik tālu prom no mājām uz tik ilgu laiku, par izglītības sistēmu un sabiedrību citā valstī un kontinentā, par pusaudža ceļojumiem pa plašo (tiešām milzīgo!) Ameriku un daudz, daudz ko citu. Atvainojiet, aizrāvos. :)

Kāds tam sakars ar klusumu blogā? Nu kā, vistiešākais! Aizlidojot uz ASV, kameru jau viņa paņēma līdzi! :))) Teiksiet, var fotografēt ar telefonu. Var. To darīt protoši cilvēki. Man ar labu tehniku nekas dižs nesanāk, ar telefonu vispār nebaudāmas bildes būtu. Kā jau teicu, attaisnojumu savai negribēšanai-nevarēšanai mēs vienmēr atradīsim. :)

Tomēr entuziasma uzplaiksnījumi uzrodas un tad jau tiek sacerēti rokdarbošanās apraksti, stāsti, pārdomas. Tā lapsa-kūmiņš nejauši ieviesa tradīciju veikt ierakstus ik svētdienu. Nav daudz un bieži, bet labāk kā nekas. Man iepatikās šī doma atsvaidzināt savu blogu vismaz reizi nedēļā. Lai cik mēs būtu aizņemti, noslogoti, rūpju nomākti, pa nedēļu vienu ierakstu var sacerēt. Ļoti gribētos, lai šāda apņemšanās iedzīvotos manā blogā uz palikšanu.

Mana bloga lasītāji, paldies, ka esat!