2010. gada 26. decembris

Adīta plecu šalle

Adītprieks vēl aizvien nav pametis, tā šogad tapa otra plecu šalle.

Izmantoju divu veidu krāsojuma dziju - 35% mohēra, 65% akrils.

Rumāņu dzija šalles galos ar lielu krāsojuma soli, kas veido platu pāreju (50 g = 280 m, vajadzēja divarpus ficītes), un turku dzija pa vidu ar šaurākām krāsojuma joslām (100 g = 400 m, izlietoju nepilnu pusotru ficīti). Adīju ar 4.numura adatām.

Galarezultātā ir 60x175 cm gara šalle.

2010. gada 14. decembris

Adīta šalle

Lai arī mūsu pamathobijs ir krustiņošana, šobrīd daudzas ir aizrāvušās ar gadalaikam atbilstošiem citiem rokdarbiem. Arī mani skāra šis vīruss un esmu pārņemta ar adīšanu.

Iedvesmojoties no ceitas krāsainajiem adījumiem, arī es iemēģināju roku vilnīšu rakstā un tapa plecu šalle.


Izmantoju plānu vienkrāsainu turku dziju - 25% mohēra, 75% akrils, 100 g=525 m; šallei vajadzēja 2 ficītes, adot ar apmēram 3.numura adatām un saadot 1050 m (vairāk kā kilometru!), galarezultātā tapa 48x173 cm gara šalle.


Mugurpusē visā garumā piešuvu pērlītes - gan smukumam, gan smagumam (minimāli, tomēr notiepj šalli platumā).

2010. gada 3. decembris

Saulespuķes un Ziemassvētku noskaņa

Manas iecienītās krustiņlapas ietvaros tiek organizēts tāds interesants un jauks pasākums kā dzimšanas dienu apmaiņas projekts. Forumā radās ideja, man tā stipri iekrita sirdī un es uzņēmos šo projektu koordinēt.

Projekta būtība ir vienkārša - dalībnieces gada laikā apsveic divas citas krustiņotājas viņu dzimšanas dienās un arī savā dzimšanas dienā saņem divas citu krustiņotāju sarūpētas dāvanas. Jauki, vai ne? Dalībnieces varēja sniegt aprakstu par savām dāvanu vēlmēm, un dāvanas gatavotāja var izvēlēties, ņemt to vērā vai nē.

Man arī tika divi apdāvināmi draudziņi, un pirmā no viņiem bija pichupele, kurai ar lielu entuziasmu gatavoju dzimšanas dienas pārsteiguma dāvanu. Manu prātojumu un darbošanās rezultātā tapa saulespuķu izšuvums (saulespuķes tika minētas kā vienas no mīļākajām puķēm), kas tika noformēts kā pulkstenis, pielietojot tobrīd man pilnīgi jaunu tehniku 'dekupāža'.

Galarezultātā šāda dāvaniņa jūnijā aizceļoja pie pichupeles uz Silguldu.

Otrs mans apdāvināmais draudziņš ar manas meitiņas laimīgo rociņu tika izlozēta Moggy.
Kopš februāra, kad jau bija zināms par dāvanas gatavošanu, prātā rosījas daudz ideju par dāvanu ar Tatty Teddy motīvu (Moggy top TT kolekcija, tad nu savu prasmju un iespēju robežās jācenšas to papildināt). Tā vasaras karstākajā laikā es nosliecos par labu dāvanai īsti Ziemassvētku noskaņās. Rezultātā tapa Ziemassvētku eglītes rotājumi ar TT uz kastītes vāka. Vismaz reizi gadā Moggy tos apskatīs.

Moggy savā dzimšanas dienā saņēma šādu dāvaniņu.

Manuprāt, ļoti jauks pasākums. Taču, jāsaka godīgi, nosūtot dāvanu uztraukums ir daudz lielāks kā gaidot dāvanas savā dzimšanas dienā. Taču viss tika sarūpēts un gatavots no sirds!

2010. gada 29. novembris

Vinniji Pūki un viena mazuļa divi RR

krustduriens.lv lapā regulāri tiek organizēti mazuļu Round Robin, kad kāda no krustiņotājām uzņemas krustmātes lomu kādas citas krustiņotājas gaidāmajam mazulim, bet pārējās krustiņotājas palīdz sarūpēt pūriņu, izšujot noteiktas tematikas motīvus.

Uzzinot par mūsu krustiņotājas iveck gaidāmo mazuli, forums sarosījās priekšnojautās šūt motīvus kādai kopīgai sedziņai, taču sekoja negaidīts pavērsiens. Tā kā iveck dzīvo Nīderlandē, kur ir savas tradīcijas, tad mums tika piedāvāts neparasts RR holandiešu gaumē. Par katru svarīgu notikumu ģimenē radiem un draugiem tiek paziņots, nosūtot īpašu kartiņu. Mazuļa piedzimšana ir visnotaļ svarīgs un nozīmīgs notikums, tad nu mēs visas gatavojāmies saņemt no iveck kartiņu par viņas mazulīša piedzimšanu, bet pretim gatavojām apsveikuma kartiņu. Rezultātā sanāca tāds mazuļa apsveikšanas RR.

Tā kā mēs rosamies izšūšanas forumā, tad kartiņai, protams, bija jābūt izšūtai. Zinot to, ka gaidāmā mazuļa istaba tiek iekārtota Vinnija Pūka tēmā, man nebija ne mazāko šaubu, ka savai apsveikuma kartiņai meklēšu Vinnija Pūka motīvu. Tā kā nebija ierobežojumu kartiņas lielumam un noformējumam, tad rezultātā mazajam bērniņam tapa apsveikuma kartiņa ar Vinniju Pūku (kartiņa tika izšūta un noformēta un tikai gaidīja, kādas krāsas lentīte jāpiesien).

Pienāca augusts un no Nīderlandes atceļoja šāda īpaša kartiņa.


Zilu lentīti klāt un mans apsveikums devās pie mazā Matīsiņa un viņa laimīgajiem vecākiem.

Bet mēs jau nebūtu mēs, ja ar to viss arī aprobežotos. Forumā jau ir savas mazuļu krustmātes, kuras laicīgi visu izdomā un organizē. Tā mēs vēl janvārī mūsu lielajā iepazīšanās pasākumā vienojāmies, ka paralēli "oficiālajam" iveck RR taps arī otrs, tradicionālais, bet slepenais iveck RR.

Mana loma šeit maza, es izšuvu Vinnija Pūka motīvu un nosūtīju to memmei, kura tad jau ģenerēja idejas un noformēja mūsu ražojumus brīnumjaukā sedziņā mazajam puisītim.


Rezultātā - iveck un mums dubultprieks!

2010. gada 28. novembris

Mans GK 986 (5/45)

Šogad kaut kā neapdomīgi apņēmos piedalīties tik daudzos projektos, ka brīžiem šķita - par daudz. Taču, jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt, ar tiem visiem veiksmīgi tiku galā! Arī slepenie drīz tiks atslepenoti un sekos atskaites!

Taču paralēli visiem citiem darbiņiem veiksmīgi tiku galā arī ar sava GK piekto lapu. Pagrūti gāja, laikam dēļ nemitīgas dalīšanās uz vairākiem projektiem, taču pirmās rindas puse ir izšūta, šeit.

2010. gada 11. novembris

Dienasgrāmatas

Man ir īpaša attieksme pret 11.novembri. Bez patriotiskām jūtām šajā dienā mani pārņem bezgala siltas un mīļas sajūtas. Jo šī ir arī manas meitiņas dzimšanas diena.

Dienā, kad piedzima mūsu Saulīte, es iesāku rakstīt dienasgrāmatu. Līdzi bija paņemta klade un pildspalva un ar domu, ka jāpieraksta svarīgākie dati, jo no lielā pārdzīvojuma un emociju pārbagātības var ko būtisku aizmirst, tika veikts pirmais ieraksts kladē, kas tā arī tika nosaukta par meitiņas dienasgrāmatu. Tas notika pirms 14 gadiem.

Sākumā rakstīju ar domu - cik pietiks pacietības, tik arī piefiksēšu svarīgāko mūsu dzīvē, kas tobrīd, protams, riņķoja ap to mazo brīnumiņu, kas spēja nenogurstoši noturēt visu uzmanību. Taču svarīgs bija viss. Pierakstījās pirmā kladīte, tika ņemta nākamā, tad vēl viena pilna. Beigās to saradās jau tik daudz, ka nespēju noteikt, kura seko viena otrai pēc kārtas. Tad es tās sanumurēju. Lai nesajūk. Tāpēc tagad es precīzi zinu, ka šobrīd man top 26. kladīte. Gandrīz divas klades gadā.

Kopš tā laika es rakstu dienasgrāmatu. Katru dienu 14 gadu garumā. Tas ir tā iegājies ikdienā, ka nemaz nespēju iedomāties, ka es varētu kādu dienu neizdarīt ko tik ierastu un reizē mums arī svarīgu. Rakstu mājās, arī visos mūsu ceļojumos un braucienos kladīte ir līdzi. No sākotnējās domas pierakstīt tikai visu ar bērnu saistītu, iecere ir paplašinājusies un tur sagulst visi notikumi, kas mums ir bijuši nozīmīgi. Un ne tik svarīgie arī. No meitas dienasgrāmatas tas ir pāraudzis tādā kā mūsu ģimenes hronikā. Jo tur ir viss. Gan prieki, gan skumjas, sasniegumi un kritumi, uzvaras un zaudējumi, smiekli un asaras, balts, melns, raibs.

Sākotnējā doma rakstīt par bērnu un tad šo garadarbu reiz viņai arī uzdāvināt, šobrīd tiek atbīdīta tālākos un tālākos plānos. Reiz es to pierakstu kaudzi meitai pasniegšu kā dāvanu. Kad? Nāks laiks, nāks padoms. Ņemot vērā to, ka meitiņa ir dzimusi Žurkas gadā, kas visu vāc savā alā un tik viegli neizmet, gribētos cerēt, ka arī šis garadarbs tiks saglabāts. Jebkurā gadījumā - lasāmviela vecumdienām man ir nodrošināta. :)

Mājinieki man vairākkārt ir uzdevuši jautājumu - cik ilgi es domāju rakstīt? Uz to es nevaru atbildēt, jo tiešām nezinu. Cik pietiks pacietības, tik arī rakstīšu. Šobrīd izskatās, ka nav pilnīgi nekāda iemesla pārtraukt šo nodarbi, tā ka kādus gadus uz priekšu skricelējumi vēl taps.

Pēdējā laikā aizdomājos par to, kur to visu tā praktiski varētu salikt un smuki noformēt. Kādā kastē, lādē, ar izšuvumu uz vāka? Par to vēl esmu pārdomās un ideju meklējumos.

Arī šovakar es ierakstīšu kladītē. Ar vissiltākajām un mīļākajām domām.

2010. gada 1. novembris

Ezis

Mums šovakar bija negaidīts ciemiņš! Uz mājas trepēm dārza pusē ieraudzīju šo mīlīgo ežuku, kurš pozēja tik nesatricināmi, ka nebaidījās ne no zibspuldzes, ne 20 cm attālumā pie degungala piebāztas kameras! Kad pieskāros adatiņām, tad gan sarāvās kamoliņā.
Pievienot attēlu

Kaķis kurpē

Man patīk dzīvnieki. Bet, ja būtu jāizvēlas, es priekšroku dotu suņiem. Taču, ieraugot šo dizainu, tas uzreiz iekrita sirdī un man tas bija jārealizē.

Vēl pavasarī izšuvu kaķi kurpē. Pirmais mēģinājums to noformēt neizdevās, jo tobrīd pieejamais audums bija pārāk elastīgs, lai izveidotos taisni ielaidumi. Pēc ilgiem meklējumiem atradu melnu džinsu audumu un mana senlolotā iecere varēja tikt realizēta.

Vēl plānojot izšuvumu, jau zināju, kādam mērķim tas kalpos. Tā būs soma. Un tā kā somai jābūt praktiski lietojamai, izvēlējos motīvu izšūt uz sarkanas kanvas. Lai notušētu auduma sarkano krāsu, nolēmu to nedaudz pieklusināt, aizšujot fonu. Tobrīd nebija man melna diedziņa pietiekamā daudzumā un es izlēmu fonu puskrustiņā aizšūt... ar parasto šujamo diegu. Ir cilvēki, kuri prot sev sarežģīt dzīvi... Diegs ir slidens, mezglojas, grūti nostiprināms. Rezultātā es plānotās nedēļas vietā šo darbu šuvu mēnesi. Tomēr es to pabeidzu!

Pēc pusgada noformējums arī gatavs! Kā biju plānojusi, kaķis kurpē iemitinājās somā.


Nebija speciāli plānots, taču galarezultātā sanāca saskaņots ansamblis.

2010. gada 29. oktobris

Mans GK 986 (4/45)

Vēl aizvien esmu projektu darbiņos. Taču paralēli tiem izšuvās ceturtā GK lapa, šeit.

Vēl atlikuši pāris darbiņu un tad varēšu nodoties tikai GK. Es tā ceru... Jo nav jau teikts, ka neuzradīsies citi paralēldarbi.

2010. gada 25. oktobris

Manas adatas

Viens no svarīgākajiem darba instrumentiem ir adatas. Pat ja neizmantojam rāmi, bez auduma, diegiem un adatas krustiņošanas process neizdosies. Mani labāko adatu meklējumi šeit.

2010. gada 14. oktobris

2010. gada 5. oktobris

'Parkošanās' metode

Krustiņošanas nodarbei tik neatbilstošs vārds - 'parkošanās'. Taču jā, pēc tāda paša principa kā tiek parkotas automašīnas stāvlaukumā, tiek novietoti arī diegi un adatas izšūšanas procesā.

Kā es apguvu parkošanās metodi krustiņošanā, centos pastāstīt šeit.

2010. gada 4. oktobris

Shēmas novietošana

Krustiņošanas procesā bez izšūšanas rāmja svarīga lieta ir shēmas novietošana. Shēma var būt tikai kā palīgelements - iemet tajā acis un šuj tālāk. Tomēr man nav tik liela vajadzība atcerēties n-tos simbolu kopumus, tāpēc es shēmu izmantoju daudz un intensīvi. Jāatzīmē, ka es izšuju tikai un vienīgi no papīrveida shēmām.

Par pēdējo atradumu sev ērtā shēmas un citu nepieciešamo "darbarīku" novietošanā var izlasīt šeit.

2010. gada 24. septembris

Mans GK 986 (1/45)

Divās nedēļās izšūta pirmā lapa. Vai tas notika, pateicoties manam entuziasmam šūt GK, vai arī dēļ man jaunās izšūšanas metodes pielietošanas, bet rezultāts ir iepriecinošs. Tik daudz vientuļo krustiņu visā savā mūžā nebiju izšuvusi, cik šajā vienā lapā! Atskaite šeit.

2010. gada 22. septembris

Mani rāmji

Viens no svarīgākajiem izšuvējas "darbarīkiem" ir izšūšanas rāmis. Tie var būt visdažādāko formu un veidu - mazi un lieli, apaļi un četrstūraini, rokās turami, uz galda, dīvāna vai grīdas liekami. Kāda varbūt tīri labi iztiek arī bez rāmja, tomēr man tie ir nepieciešami. Un ar laiku - jo vairāk, jo labāk. :)

Sensenos laikos... es pazinu tikai parastos rokās turamos apaļos rāmīšus. Tādi man ir saglabājušies vairāki. Dažus no tiem pirms daudziem gadiem es arī izmantoju. Taču jau tolaik mani mulsināja apstāklis, ka lielākam darbiņam izšūtā daļa ir jāiespiež starp riņķiem, tādējādi reizumis bojājot izšūtos krustiņus. Taču par to, ka ir iespējami arī citi varianti, man nebija ne jausmas.

Kad pirms nepilniem trim gadiem sāku interesēties par krustiņošanu, informācijas ieguves iespējas bija krietni palielinājušās. Internets! Pirmais avots, kur jāsāk rakt! Es nebiju izņēmums un 2008.gada ziemā aktīvi sāku meklēt informāciju par man interesējošo tēmu.

Tā es nonācu līdz mūsu vietējai krustiņotāju lapai http://www.krustduriens.lv/ Ko tikai es neuzzināju! Sajutos kā tumsoņa! Taču tas lika meklēt informāciju vairāk un vairāk, uziet jaunus krustiņavotus, līdz esmu nonākusi tik tālu, ka sasmelto teoriju, atsijājot lieko, pamazām ieviešu savā izšūšanas praksē.

Reiz izlasīju trāpīgu apzīmējumu tādiem cilvēkiem, pie kādiem attiecinu arī sevi - kolekcionāra tips. Ja es par kaut ko sāku interesēties, tad tobrīd man par šo lietu vajag savākt visu - informāciju, literatūru, materiālus, aprīkojumu utt.utjpr., un vairumā. Līdz šim biju konstatējusi, ka man viss ātri apnīk. "Tāda daba", ar to tad arī samierinājos. Taču sev un apkārtējiem par lielu pārsteigumu (un sev par lielu prieku un gandarījumu) ar krustiņiem tā nenotika.

Par maniem rāmjiem var izlasīt šeit.

2010. gada 17. septembris

Izšūšanas darba vieta

Lai varētu pilnībā nodoties izšūšanas priekam, ir nepieciešama pārdomāta darba vieta. Lai viss būtu pa rokai, ērti un praktiski. Reiz izlasīju kādas krustiņotājas izteicienu, kurā doma bija šāda – „es ērtības mīlu tik ļoti, ka labāk piepūlu savu prātu, ne miesas”. :)

Katram cilvēkam ir sava ērtības mēraukla. Viens var izšūt jebkur un ar jebko, citam vajag mīkstu dīvānu, labu apgaismojumu, kvalitatīvus materiālus. Ja savas izšūšanas sākumposmā es tam īpaši uzmanību nepievērsu, tad ar laiku sapratu, ka tā ir ārkārtīgi svarīga lieta. Lai, ilgstoši veicot vienveidīgas darbības, būtu ērti gan ķermenim, gan prātam. Lai nesāpētu mugura un acis, lai nebūtu jāuztraucas par sajauktiem simboliem, kļūdaini izšūtiem laukumiem, noklīdušām adatām un vēl un vēl daudznedažādām lietām.

Arī izšujot nelielus darbiņus, visas šīs nebūšanas bojā darbošanās prieku, bet ja ir izvēlēts liels un sarežģīts darbs, nereti šādi sīkumi noved pie tā, ka iesāktais darbs tiek uz kādu brīdi pamests novārtā vai nobēdzināts tālākā atvilknē pavisam.

Kas vienu brīdi liekas labākais risinājums, citā jau prasa uzlabojumus. Esmu savas darba vietas racionalizācijas procesā. Pakāpeniski to visu arī aprakstīšu. :)

Šoreiz – neliels turpinājums pie diegu organizētājiem, lasīt šeit.

2010. gada 16. septembris

GK sākumiņš

Ir pagājusi nedēļa, kopš iesāku izšūt savu pirmo GK. Pagrūti, bet ne apnicīgi. Pat vientuļie krustiņi nekaitina. Laikam, gatavojoties šim lielajam darbam, biju tik daudz salasījusies un sasmēlusies citu iespaidu par GK izšūšanas sarežģītību un grūtībām, ka pieņemu to pašu par sevi saprotamu lietu šajā procesā.

Vairāk mani nodarbina parkošanās metodes ieviešana savā izšūšanas procesā. Ar to pagaidām sokas ne visai, taču esmu apņēmības pilna! Mani nedēļas iespaidi šeit.

Žēl, bet uz brītiņu mans jaukais GK būs jānoliek malā, jo jāpabeidz daži krustduriens.lv iesāktie projekta darbiņi.

Taču ir arī laba ziņa - esmu sava GK izšūšanas vietas labiekārtošanas procesā. Atskaite sekos:)

2010. gada 10. septembris

Diegu organizētāji

Lai varētu veiksmīgi izšūt kādu darbu, bez auduma, diegiem un adatas, nepieciešami dažādi palīglīdzekļi - rāmji, diegu turētāji, marķieri utt. Jo ilgāk krustiņoju, jo arvien vairāk man tādu vajag. Un tiem ir viens mērķis - lai krustiņojot nav jādomā par to, kur atrodas kārtējais nepieciešamais simbols, diegs vai adata.

Viens no tādiem krustiņošanas procesa atvieglojošiem elementiem ir diegu organizētāji. Par tiem var izlasīt šeit.

2010. gada 9. septembris

Mans pirmais GK

Vairums cilvēku, kuri nodarbojas ir izšūšanu, it īpaši ar krustiņošanu, agri vai vēlu sastopas ar Golden Kite shēmām. Tās ir pēc mākslinieku gleznām labi izstrādātas sarežģītas shēmas ar lielu krāsu un jaukto toņu daudzumu. Krustiņotājas izaicinājums!

Savā krustiņošanas dzīvē arī es esmu nonākusi līdz sava pirmā GK posmam.

Parasti ir tā - man kaut kas patīk, to es arī sāku realizēt, sagādāju vajadzīgos materiālus un - uz priekšu! Taču te veicu tik lielu un rūpīgu sagatavošanās darbu kā nekad agrāk.

No lielā klāsta izvēlējos shēmu. Interneta plašumos izpētīju šīs shēmas procesus, atsauksmes un galarezultātus, tie bija iepriecinoši.

Šujot savu pirmo GK, daudz ko pielietošu un izmantošu pirmo reizi. Ar manu lielo sagatavošanās procesu savam pirmajam GK var iepazīties šeit.

2010. gada 2. septembris

Sākums

Šis blogs ir mana brīnumiņa dāvana man dzimšanas dienā! Paldies Saulītei!

Jau trešo gadu mana aizraušanās ir krustiņošana. Kas to būtu domājis! Ņemot vērā to, ka man parasti visu vajag tūlīt, tepat, uzreiz un ātri, pašai sev par lielu atklājumu šis vaļasprieks kļuva tik aizraujošs, ka vairs nespēju sevi iedomāties bez adatas rokā un bez krustiņiem kaut dienu.

Par lielu gandarījumu man, manā krustiņošanas dzīvē man ir daudz domubiedru, kuri pulcējas gan virtuāli http://www.krustduriens.lv/, gan retāk arī klātienē. Arī mani tur var sastapt.