2012. gada 9. jūlijs

Tunika

Trikotāžas tuniku iesāku šūt vēl pavasarī. Vīles mazā zig-zagā jau var nošūt ar jebkuru šujmašīnu, taču apstrādāt smuki malas ir problemātiski. Vismaz ar manu veco šujmašīnu tas neizdevās. Tad nu atliku šo darbiņu līdz brīdim, kad to varētu paveikt apmierinoši. Lūk, rezultāts.
Un apliekta mala.

2012. gada 3. jūlijs

Trapeckleitiņa

Balts, melns, klasiski vienkāršs.
Oderēta trapecveida kleitiņa ar mežģīņu ielaidumu sānā un...
aizdari aizmugurē.
Īpašniecei patika. :)

2012. gada 1. jūlijs

Spilventiņš

Vakar piedalījāmies tik jaukā notikumā kā bērniņa krustības. Bez visām obligātajām lietiņām, ko pienākas krustvecākiem dāvināt krustbērniņam, uzšuvu spilventiņu mūsu mazajai krustmeitiņai. 
Meitenītes mamma, mana māsa, to ieraugot, noteica, ka tas jāliek aiz stikla :), es gan piekodināju, ka tad, kad bērniņš sāks gulēt uz spilvena, to noteikti izmantot pēc pielietojuma. 

Spilvena izmērs 40x40 cm, otrā pusē aizdare, lūk, šāda ("ekspluatēju" savas jaunās šujmašīnas iespējas :D).
Nebija tik daudz laika, lai izšūtu ko lielāku, tad nu izlīdzējos ar minimumu. Toties kādi man plāni, ko es tagad varētu izšūt krustmeitiņai! Lai tik pietiktu laika tām idejām. :)

2012. gada 22. maijs

Saules svārki

Mēdz būt meitenes, kurām nepatīk rozā krāsa. Lūk, mans bērns ir ierindojams šajā kategorijā.

Kura mamma nav ietērpusi savu meitu rozā drēbēs? Es neesmu izņēmums. Zēniem zilā krāsa, meitenēm rozā. Kad meita bija maziņa, pirku rozā krekliņus, jaciņas, kleitiņas. Tik smuki taču izskatās tāds mazs rozā mākonītis! :) Sākot iet skolā, arī tika iegādāti kādi apģērba gabali rozā krāsā, bet, vienreiz uzvilkti, tika nemanāmi nobēdzināti skapja tālākajā stūrī, mamma par tiem aizmirsa, bet meita neatcerējās. :) Sasniedzot padsmit gadu vecumu, veikalā iepērkoties un nekad neizvēloties mammas norādīto rozīgo mantu, reiz no meitas saņēmu sev pārsteiguma pilnu atklāsmi, ka viņai nepatīk rozā krāsa! Kā meitenei var nepatikt rozā krāsa?! Man tas tiešām bija liels izbrīns. Nu ko, ja nepatīk, tad nepirksim un vairs neskatīsimies uz rozā pusi. :)

Šogad mums ir kārtējais izlaidums, mēs beidzam pamatskolu. Bet pirms šī svarīgā notikuma ir tāds pasākums kā pēdējais zvans. Mēs augam, apģērbi ātri paliek neuzvelkami, bet vajag taču ko "solīdu". Pēc prātojumiem un skapja izrevidēšanas, tika izdomāts, ka gribam vilkt bēšīgus svārkus. Taču šāda apģērba gabala, proti, svārku, garderobē nav. Ierosināju, pirms skriet uz veikalu pirkt audumu, jāpaskatās manos krājumos, vai tur neatradīsies kas atbilstošs. Sāku pārcilāt audumus, un te atskan - gribu šādus svārkus! - un norāda uz rozā audumu. Pārjautāju, vai tiešām rozā? Jā.

Šis audums nogulēja skapī vairāk kā desmit gadus. Un, re, pienāca tā zvaigžņu stunda. :)

Saules piegriezuma svārki. Auduma vidū izgriež caurumu, iešuj rāvējslēdzi, jostu, apliec apakšu un gatavs. Man tik vienkārsi nesanāca, bet princips ir tāds. Tikai jāievēro daži nosacījumi.

Saules griezuma svārkiem ir jānoņem divi mēri - vidukļa apkārtmērs un svārku garums. Lai vidū izgrieztu atbilstoša lieluma caurumu, to aprēķina šādi: pusi no vidukļa apkārtmēra dala trīs un mīnus viens centimetrs. Audumu saloka uz pusēm un vēlreiz uz pusēm un izgriež aprēķināto loku. Un otra līnija būs svārku garums.

Es izvēlējos šūt svārkus bez vīlēm, tāpēc taisnā diega sānā iešuvu rāvējslēdzi, un pirms jostas piešūšanas piešuvu odersvārkus. Un tad ir otrs svarīgs nosacījums - svārkiem jāļauj nokarāties. Lai arī piegriezums ir vienkāršs, šādus svārkus nevar uzšūt vienā dienā, jo vajadzīgs laiks auduma nostiepšanai. Man svārki uz manekena karājās nedēļu (jo uzreiz nebija tik spilgtas krāsas rāvējslēdzēja), kā rezultātā, nolīdzinot malu, slīpā diega pusē nācās nogriezt pat 7 cm! Malu aplīdzināšanu veicu uz manekena, noliekot to uz galda un no galda virsmas uz augšu atzīmējot vienādu svārku garumu.

Tā kā svārki, iespējams, tika uzvilkti vienu reizi, tad apakšmalu nošuvu ar šujmasīnu, izmantojot speciālu malu nolocīšanas pēdiņu. Tā gan ir viena jauka lieta - ieliek auduma maliņu pēdiņā un tik šuj, pat sadiegt neko nevajag. Cik būtu nepieciešams laika, lai tos metrus apliektu ar rokām! Brr.

Sanāca garš stāsts, bet rezultātā tapa vienkārši kupli svārki, kas pie pārejā melnā apģērba izskatījās tiešām labi. :)

2012. gada 19. maijs

Izloze

Helas konfekte
Paldies visām manas konfektes dalībniecēm, tik ilgi un pacietīgi gaidot izlozi. :)

Pirmajā mirklī šķiet, kas var būt vieglāks kā sarūpēt dāvanu izlozei, kurā nav nekādu priekšnosacījumu - ko gribi, to liec dāvanu kastē. Bet tas izrādījās diezgan grūts uzdevums, jo gribu dāvināt ko lietderīgu, lai var pielietot savās rokdarbu izpausmēs. Tad nu ilgu pārdomu un apsvērumu rezultātā nonācu pie dāvanas sastāva, kas, cerams, iepriecinās tās saņēmēju. :)

Tā kā mana konfekte bija pārsteigums, tad sadalīju to mainīgajā un nemainīgajā daļā, proti, daļa tās satura tika sarūpēta kā iespējamā dāvana jebkurai dalībniecei un otra daļa vairāk tika orientēta uz izlozes laimīgās dalībnieces rokdarbošanās "noslieci" uz adīšanu vai šūšanu. Jāatzīst, "kaķis maisā" ļauj variēt ar dāvanas saturu līdz pēdējam brīdim. :)

Un tā. Manas konfektes laimīgā uzvarētāja ir...

Apsveicu Ritu no http://ritagrin.blogspot.com/!

Tātad, Rita no manis saņems šādus "priekus" rokdarbiem:
- galda auduma salvešu komplektu (gatavs lietošanai :) ),
- pērlītes (kāda smukuma radīšanai),
- tukšus atslēgu piekariņus (brīva vieta fantāzijai to piepildīšanā),
- akrila krāsas, paredzētas izmantošanai uz auduma, papīra, koka (ja nekad ar tādām nav strādāts, būs iespēja pamēģināt),
- dzija un diegi adīšanai, tamborēšanai un visādai citādai pielietošanai. :)

Ceru, ka man izdosies Ritai sagādāt prieku.

Paldies visām par dalību!

2012. gada 18. maijs

Vārdiņsvētki un kolekcijas papildinājums

Par Inesēm šodien daudz runāts. Arī es saņēmu apsveikumus, laba vēlējumus, ziedus un saldumus. Nu jā, saldumi man garšo, loti, ļoti. :)

Bet starp visām citām dāvanām gadījās viena tāda, kas uzlaboja omu jau no paša rīta. Kā nu ne, ja tas ir kas tik mazs, mīlīgs un rozā. :)

Jau stāstīju par savu cūciņu kolekciju, nu viens eksemplārs vairāk. :)

kā man patīk šis video!

2012. gada 14. maijs

Sarafāns

Esmu šūšanas darbos līdz ausīm. Vajag jaunas štātes, kaut kas jāpāršuj, jāveido aksesuāri. Un pie tam visi mani šūdinājumi pagaidām ir neatrādāmi.

Tāpēc kaut kas no iepriekšējā. Vīra vecmāmiņa sen atpakaļ uzdāvināja melnu reljefainu auduma gabalu. Ilgi tas gulēja bez pielietojuma, līdz no tā tapa sarafāns, nu jau sanāk, mazmazmeitai.

Jāsaka, ļoti ērts apģērba gabals. Īpaši, ja jāspēlē koncertos, tad droši var sēdēt pie klavierēm un neuztraukties, ka blūze varētu kur nodevīgi izlīst ārā. Un smuki izskatās. :)

2012. gada 13. aprīlis

Trakais krāsu salikums

Blogpasaule ir viena jauka padarīšana! Pārliecinos par to atkal un atkal. Uzzini tādas lietas, par kuru esamību pat iedomāties nevarēji. Ieraugi pašu rokām veidotus darbus, par kuriem var tikai nobrīnīties, kā ko tādu var dabūt gatavu. Smelies idejas, iedvesmu, iepazīsties ar jauniem cilvēkiem gan virtuāli, gan dažreiz arī klātienē. Iesaisties viedokļu apmaiņā, piedalies konkursos, izlozēs, aptaujās utt. utjpr. Sūti dāvanas citiem, pats saņem, priecājies par tām kā bērns. Virtuālā dzīve kūsā tikpat aktīvi kā reālā!

Lasot blogu jaunumus, ar lielu interesi ieskatījos Andras skapī (blogā Andras balle). Tā kā audumi vienmēr ir bijuši mana vājība (bet blogpasaule to tikai uzkurina :D), vārds pa vārdam un tas "flanelis ar absolūti traku krāsu savienojumu" nonāca manā īpašumā! Turklāt ne to vienu gabalu es dabūju, bet abus divus! Un Andra palika bez "trakā" flaneļa. :D

Nav jau tā, ka šādi spilgti puķaini audumi būtu papilnam manā garderobē, nebūt nē, taču dažreiz gribas ko tādu - uh! Gaidot šo audumu atceļojam līdz manam skapim, pavasara/ vasaras apģērbu jaunu ideju meklējumos pārcilāju savus esošos krājumus un... ko es tur ieraugu? Tikpat "traku krāsu savienojumu"! :D
pa kreisi - padomjlaiku flanelis, pa labi - Japānā ražots zīds

Šo zīda audumu pirku sen "nenoskārstai vajadzībai" (tobrīd tā vajadzība droši vien bija visnotaļ konkrēta, taču uzreiz nerealizēta, laika gaitā izčibēja no prāta un šūšanas plāniem). Tā, lūk, mēdz gadīties. Sēž tevī kas tik ļoti iesakņojies, ko tu pats neapzinies, bet tomēr ik pa laikam izspraucas, par ko pašam atliek vien nobrīnīties. :D

Šobrīd diezgan lieli šūšanas plāni sakarā ar kārtējo meitas izlaidumu, taču gan es realizēšu arī savas apslēptās domas. :D Paldies, Andra! Audums noteikti noderēs, tas ir tiiik mīksts, kā jau es paredzēju. :)

Man patīk kustība "no maniem krājumiem taviem krājumiem". :)

2012. gada 12. aprīlis

Somas, somas, somas!

Ilgi tūļājos, tomēr sasparojos un aprakstīju savā īpašumā esošo šujmašīnu. Par to no Ilzes, kas ir Sarkanā Biete, saņēmu dāvanu! No lielā klāsta izvēlējos šo grāmatu un vakar tā bija klāt!
Praktiska grāmata, skaisti attēli, soli pa solim instrukcijas un padomi somu šūšanā, un sešas piegrieztnes - liec uz auduma uz šuj! 
Ilze, jau nez kuro reizi saku tev PALDIES! Paldies par iedvesmu, par idejām, par uzmundrinājumu (gan tiešu, gan pastarpinātu - vien lasot par tavu rokdarbošanos, gribas tūlīt un uzreiz ķerties klāt saviem plāniem), par DĀVANĀM! Nu jauki ir tās saņemt, ko tur liegties. :) Paldies, paldies, paldies!

Noteikti apciemojiet Ilzes izveidoto blogu http://shujmashiinuapskats.blogspot.com/. Tur var tik daudz ko uzzināt!

2012. gada 10. aprīlis

Konfekte

bilde no interneta plašumiem

Paldies visiem mana bloga lasītājiem! Darboties un rakstīt savā nodabā ir interesanti, tomēr aizraujošāk ir ar saviem darinājumiem un prātojumiem dalīties ar citiem, saņemt uzslavas un kritiku, uzmundrinājumus un arī aizrādījumus. Interesanta ir tā blogpasaule! Bet jūs jau to paši zināt. :)

Tā kā jūsu skaits ir sasniedzis to pirmo smuko apaļo skaitli, izsludinu konfekti. Gudroju, gudroju, ko lai tajā dāvanā lieku iekšā, taču līdz saprātīgam galarezultātam savos prātojumos tā arī nenonācu. Tāpēc TAS BŪS PĀRSTEIGUMS! Līdz izlozes brīdim jau nu noteikti būšu tikusi ar dāvaniņas saturu galā. :) Taču tas noteikti būs kas saistīts ar rokdarbošanos.

Tātad, lai pieteiktos uz "kaķi maisā", līdz 18.maijam (ieskaitot) ir jāizpilda daži punkti:
1) jābūt mana bloga lasītājam,
2) savā blogā jāizvieto attēls ar aktīvu norādi par konfekti,
3) komentāros jāizsaka sava vēlme piedalīties izlozē,
4) 19.maijā jāapciemo mans blogs, lai uzzinātu izlozes rezultātus.

Savā vārda dienā, 18.maijā, apkopošu savus uzcītīgākos un uzticīgākos lasītājus un nākamajā dienā veikšu izlozi. :)
Lai jums veicas!

Izlozē piedalās:
1. Madara no http://pukuzirnis.blogspot.com/
2. Sandra no http://garlaicigamdienam.blogspot.com/
3. Inese no http://pieineses.blogspot.com/
4. Aija no http://aijaslietas.blogspot.com/
5. Ilze no http://krasupedas.blogspot.com/
6. Zkss no http://zksspok.blogspot.com/
7. Anda no http://nesshux-dreams.blogspot.com/
8. Irēna no http://recyclingismypassion.blogspot.com/
9. Evija no http://100percenthandmade.blogspot.com/
10. Inga un Laura no http://2sisters-rainbow.blogspot.com/
11. Agnija no http://agyaggie.blogspot.com/
12. Andra no http://andrasballe.blogspot.com/
13. Rita no http://ritagrin.blogspot.com/
14. Ineta no http://tailor-ineta.blogspot.com/
15. Lelde no http://duxis.blogspot.com/
16. Ilze no http://sarkanabiete.blogspot.com/
17. Daiga no http://mammasblogs.blogspot.com/

2012. gada 5. aprīlis

Adatu spilventiņi

Jau rakstīju par apmaiņas projektu, kurā dalībniecēm jebkurā tehnikā bija jāuztaisa adatu spilventiņš. Tā kā mans sūtījums ir sasniedzis adresātu, ir kārta atrādīt savu meistarojumu. :)

Es nolēmu adatu spilventiņu šūt. Galarezultātā man tie uztapa trīs gabali. :)
Addatu spilventiņi 13 cm, 10 cm un 8 cm diametrā.
Pavisam bez krustiņošanas neiztiku. Franču mezgliņu tika sašūts pietiekami. :)
Šādi tie uzskatās no otras puses.
Šie adatu spilventiņi aizceļoja uz Ventspili. Lai to īpašniecei labi kalpo! :)

2012. gada 2. aprīlis

Man dāvanā biscornu

Mierā jau es nevaru nosēdēt. :) Izdomāju, ka pēc ilgāka laika krustduriens.lv lapā vajadzētu kādu apmaiņas projektu uzrīkot. Tā noorganizēju pavasara apmaiņas projektu, kura ietvaros katrai dalībniecei jebkurā tehnikā bija jāuzmeistaro adatu spilventiņš un, pievienojot dāvaniņu, jānosūta savai projekta pāriniecei.

Man izlozējās krustiņotāja Nazītis no Ventspils (un es viņai :D). Mans sūtījums jau nedēļu kā blandās kaut kur pa pasauli un nesaprotamu iemeslu dēļ vēl nav sasniedzis galamērķi, taču mani šodien sagaidīja tas priecīgi satraucošais mirklis, kad bija jādodas uz pastu un, pārnesot paciņu mājās, nepacietīgi jāpiekļūst tās noslēpumainajam saturam. :) Viss notikās un, lūk, ko es saņēmu!
Konfekšu kaste, šokolādes konfektītes aitiņu un zaķīšu formā (es kā saldummīle, protams, vispirms par to :D), apsveikuma kartiņa Lieldienās,  izšūšanas efektdiegi un galvenais visa šī procesa "vaininieks" - adatu spilventiņš. Līdz šim man nav bijis biskornītis, nu šis daudzstūrainais veidojums ir arī manā īpašumā!
Man izskatās, ka uz tā būtu izšūtas pelītes. Nu tik draiskas, jautras un mīlīgas. :)
Paldies Ilvai no Ventspils par šo pavasarīgo dāvanu! Tomēr tas ir tik jauki apmainīties dāvanām!

2012. gada 26. marts

Pavasari gaidot jeb...

kā no grandioziem plāniem čiks vien var sanākt.

Kā uz pavasara pusi, tā man rodas nepārvarama vēlme šūt. :D Ne vienmēr šī vēlme tiek īstenota, taču šoreiz ir citādi, proti, process notiek!

Rudenī nopirku audumu. Parasti vispirms es pamanu sarkanu un zaļu krāsu, tad melnu un tad visas pārējās. :) Spīdīgi audumi nav manā izvēlē, taču toreiz kaut kas mani tajā salikumā uzrunāja un es nopirku gabalu elastīga sudrabaina auduma ar bordīgām samta svītrām. No šī gabala tā kā svārkiem būtu jātop.

Taču sākotnējā doma uzšūt svārkus (kurus es, jāatzīst, valkāju maz) pārtapa domā uzšūt pavasarim plašķi jeb lietusmēteli vai, kā nu to lai pareizi nosauc, vienvārdsakot, pavasara mēteli. Ideja jau laba, tikai... grūti realizējama. Jo manam plānam pietrūkst ne vairāk ne mazāk kā pusmetrs auduma (150 cm platumā)! Ko šādā situācijā darītu saprātīgi domājošs cilvēks? Atteiktos no nepietiekama daudzuma auduma šūt mēteli, izvēlētos citu modeli vai šūtu tos pašus svārkus. Ko daru es? Spītīgi turos pretim veselajam saprātam un fizikas likumiem no nekā dabūt kaut ko un pieturos pie idejas par mēteli no konkrēti šī auduma.

Audums tika izmazgāts un sākās mans "radošums". Nu kāpēc par to, cik sarežģīti ir šūt svītrainu audumu, es atceros tikai tad, kad tas ir jāpiegriež, bet ne audumu veikalā! Un tā vienmēr.

Šķiet, otru reizi šūšanas praksē bija jāiet pret manu pārliecību un audums jāpiegriež šķērsām. Bet tā kā tas tika izmalts veļasmašīnā, nekas traks jau vairāk ar to notikt nevar. :D Līmeņoju es to ilgi, kamēr dabūju vienādas svītras visām detaļām. Bet auduma ta vienalga pietrūkst! Kasīju labo ausi ar kreiso kāju un vēl visādi citādi, līdz tomēr visas detaļas no kaut kā tika "uzceptas".

Audums ir diezgan plāns (priekš mēteļa), tāpēc jau sākotnēji izdomāju, ka tam vajag siltinājumu. Šujot somu statīvam, nopirku palielu gabalu stepēta auduma, kas tagad izrādījās tieši tas, kas man vajadzīgs. Taču manam super-puper audumam ir samta ielaiduma līnijas, kurām ar sinteponu varētu būt laba saķere un, paceļot rokas, odere varētu tā arī palikt paceltā stāvoklī. Tātad siltinājums jāliek ar sinteponu uz iekšu un tāpēc vajadzīga vēl odere.

Pēc visiem šiem maniem prātojumiem sekoja atbilstoša rīcība - tika piegriezts otrs mētelītis no stepētā auduma un trešā mētelīša kārta no oderes. Tad visas trīs kārtas saliktas kopā un rezultātā ir man jauns pavasara mētelītis. Droši varu apgalvot - kā nevienai! :D
Un tagad pēcstāsts. Visā šūšanas procesā neviens mani īpaši netraucēja, bet kad jau biju nonākusi līdz apakšas apliekšanai, kā gadījies, kā ne, ieradās manā rokdarbu istabā abi mani kritiķi. Ko es dabūju dzirdēt par savu jauno štāti! Meitai nepatīk audums, jo tas ir spīdīgs, vīram tas nepatīk, jo ir svītrains, un fasonam tas nav tā un šis nav tā. Nokritizēja pamatīgi, taču, pašai sev par brīnumu (laikam palieku gudrāka  :D), kritiku uzņēmu vēsā mierā, piekritu, ka šis tas jāpielabo un... ar jaunu sparu ķēros klāt savam mētelītim. Veicu uzlabojumos slaidinājuma virzienā, pabeidzu visas detaļas, un galarezultātu jūs jau redzējāt.

Vai es to valkāšu? Lūk, tas ir jautājums, uz kuru atbildi pagaidām nezinu. Tā man reiz gadījās ar puskažociņu. Lai būtu siltāks, no nezināšanas saliku vairākas sintepona kārtas, kā rezultātā puskažociņš pārvērtās par apaļu bumbu, tiesa, siltu bumbu. :D Tā ne reizes arī to neuzvilkusi, aizvedu uz laukiem. Tagad esmu lielās pārdomās, vai manam jaunajam mētelītim nebūs tas pats ceļs ejams.

Jūs domājat, ka pamatīgā kritikas deva nosita man vēlmi šūt? Tieši otrādi! Prātā jau nākamie plāni, gaidu savu jauno šujmašīnīti. Laikam man tauriņi un pavasaris galvā. :D

2012. gada 20. marts

Zinger 2000

Pēc ilgām pārdomām, vai man atrādīt savu pabružāto, paskrāpēto un citādi apskādēto šujmašīnīti, tomēr nolēmu atsaukties Sarkanās Bietes - Ilzes aicinājumam un parādīt savu Zinger šujmašīnu. Lai kādam ir ko pabrīnīties par "šujamvecmāmiņu". :)

Šujmašīnas  modelis un ražotājvalsts
Zinger 2000
Gan instrukciju grāmatiņā, gan uz šujmašīnas ir šāda šilte:
Līdz pat nesenam laikam nezināju, kāds Zinger modelis man ir. Nopietni! Pētīju instrukciju grāmatiņu, korpusu, kastes vāku - nu nekur nav rakstīts, kas tas par modeli. Līdz beidzot, paceļot šujmašīnu, iekšpusē uz korpusa atradu šo svarīgo informāciju!

Aptuvenā cena iegādes laikā
Varu pateikt pilnīgi precīzi - nopirkām šo šujmašīnu 1994.gada 30.augustā par lielu naudu - 150 LVL (salīdzinājumam – minimālā alga tobrīd bija 22,50 LVL). Šī bija pirmā "mašīna", ko vīrs man uzdāvināja. Pēc gada sekoja īsta. :)

Iegādes vieta (šeit var minēt arī garantijas servisa ilgumu/kvalitāti utt., ja tāds ir)
Rīga, veikals Tērbatas ielā "Elektrons" (nemaz nezinu, vai tāds tur šobrīd vēl pastāv, visdrīzāk, ka vairs ne).

Tips - proti, vai tā ir  mehāniskā,  elektromehāniskā, elektroniskā vai kompjuterizētā
Elektromehāniskā, darbināma ar pedāli.

Dūrienu veidu skaits (šeit varbūt var arī minēt, kurus dūrienu veidus visbiežāk izmantojat, un vai apmierina to kvalitāte)
Te nu ir tas āķis, kāpēc tolaik nopirku šo šujmašīnu. Es biju jauna, pieredze ar šujmašīnām minimāla (biju šuvusi ar kājminamo, ar roku griežamo šujmašīnu, šķiet, ar pedāli darbināmo arī), taču ko es gribu un ko man vajag - nojausmas nekādas. Šujmašīnu izvēle veikalos tobrīd arī bija ļoti maza, tāpēc, ieraugot tos daudzos iespējami smukos dūrienus, reakcija bija - o, man vajag!
Tātad, 50 dekoratīvie dūrieni, zigzag, taisnais dūriens.
Te būs viss saturs, kas ir šai šujmašīnai.
Šujmašīnai ir pēdiņas spiediena regulējums - plānākiem, biezākiem audumiem un nulles variants - tas vairāk domāts izšūšanai, kad audums jāregulē ar rokām.

Apgaismojums; adatas novietojums pa kreisi, pa vidu, pa labi; atpakaļgaita (nospiežot pogu, tā jātur visu šūšanas laiku). Tā kā šujmašīna ir ar dzelzs iekšām un metāla korpusu, tās svars ir kādi 15 kg.

Dūriena minimālais un maksimālais platums/garums
0-5 mm platumā un garumā.

Pogcaurumu skaits un veids/veidi
Pēdiņa ir, bet nekad neesmu to izmantojusi (kauns pār visu ģīmi). Man tik ļoti nepatīk mainīt pēdiņas, ka ātrāk sanāk to pogcaurumu vienkārši nozigzagot un gatavs.

Kuģītis – horizontālā vai vertikālā novietojuma
Vertikālais, viegli ievietojams.

Diega ievērējs – automātiskais vai manuālais
Manuālais, viegli ievietojams.

Brīvā pleca platforma – ir/nav. Ja ir, vai tā ir pietiekoši šaura, lai apstrādātu, teiksim – bikšu galus, piedurkņu galus?
Nav. Taču šai šujmašīnai ir cita priekšrocība - atliecama platforma, kas palielina šujamlaukumu auduma novietošanai. Šī detaļa man ļoti patīk, jo ir kur novietot audumu, tas neslīd nost, vienvārdsakot, plašs darbības lauks. :)


Spolītes turētājs -  horizontālā vai vertikālā novietojuma
Vertikālais, divām spolītēm.

Piederumu komplektācijā ietilpst
Te vēlreiz jāpiemin dekoratīvie dūrieni. Tiem ir paredzēta šāda kastīte,
kurā ir tie 50 dekoratīvie dūrieni.
Izvēlas dekoratīvo dūrienu, ņem šo "cepurīti", ievieto šujmašīnas augšpusē esošajā atverē (attēlā kreisajā augšējā stūrī) un šujmašīna šuj šo dekoratīvo dūrienu.
Tā kā šujmašīnai ir funkcija adatu novietot pa vidu, pa kreisi, pa labi, tad arī šie dūrieni, atkarībā no adatas novietojuma, katrs trīskāršojas.
Komplektā nāca piecas pēdiņas, domājams, nevienu neesmu pazaudējusi, jo es tās neizmantoju (vēlreiz kauns pār visu ģīmi). Parastā pēdiņa, pēdiņa pogas piešūšanai, maliņas apliekšanai, rāvējslēdzēja iešūšanai un pogcaurumam.
Lai tās varētu nomainīt, komplektā nāca klāt divi skrūvgrieži, ka arī (kā lai pareizi nosauc) ārdītājs.
Vēl bija vairākas spolītes (cik, precīzi nepateikšu, jo laika gaitā esmu piepirkusi klāt), eļļas flakoniņš. Šķiet, tas arī viss.

Kā tiek galā ar biezu audumu, ādas un kažokādas šūšanu
Ļoti labi.

Kā tiek galā ar ļoti smalku audumu šūšanu
Ļoti labi, tikai vajag smalku adatu un smalku diegu.

Vai šujmašīna ir “izvēlīga” diegu ziņā
Kā kuro reizi, bet vispār - jo plānāks diegs, jo labāk (arī biezākiem audumiem).

Kādiem darbiem pārsvarā izmantojat šo šujmašīnu – šujot apģērbu bērniem vai pieaugušajiem, telpu interjera tekstilizstrādājumiem, mīksto rotaļlietu šūšanai, ādas izstrādājumiem utt.
Viss augstākminētais. Ar to esmu šuvusi no brezenta līdz šifonam.

Cik ilgi tā jums kalpo
Kopš pirkuma brīža (ar pārtraukumiem, ir iedvesma - šuju, nav iedvesmas un vajadzības - šujmašīna stāv dīkā). 

Tad nedaudz brīvākā formā varētu pastāstīt par šujmašīnas plusiem un mīnusiem.
Dažreiz šuj labi, bet tad ne no tā ne no šā sāk niķoties un nekas nav labi – ne adata, ne diegs, īpaši cimperlīga tā ir šujot zigzag dūrienu (apstrādājot malas), savelk malu vai plēš pušu diegu.
Priekšrocības - dzelzs detaļas un papildus platforma.

Ja būtu iespēja šo pašu modeli pirkt vēlreiz, vai to darītu? Vai ieteiktu citiem?
Pret Zinger modeli man nav iebildumu, taču šobrīd man ir nedaudz lielāka pieredze un es daudzmaz zinu, ko man vajag. N-tie dekoratīvie dūrieni nav vajadzīgi (pa šo laiku esmu izmantojusi tikai dažus), taču tas sadārdzina šujmašīnas cenu. Kā "darba mašīna" tā ir visnotaļ laba, taču gribas ko modernāku. :)