29.9.11

Izšūšana - darba nostiepšana



Izšuvuma nostiepšana

Es atzīstu visus nostiepšanas veidus, kur netiek izmantots nekas tāds, kas ar laiku var bojāt izšuvumu, piemēram, skavas, kas var rūsēt, līme, kas var atstāt dzeltenus traipus, utt. utjpr.

Nostiepšanas veids ar piešūšanu ir vispārzināms, taču prasa nelielu piepūli. :)

Izmantot šo nostiepšanas veidu var divu iemeslu dēļ:
1) ideālai nostiepšanai. Lai no rāmja vai paspartu malas nelīstu laukā slīpa vai viļņaina līnija, šādi nostiepjot, izšuvuma mala būs paralēla rāmja vai paspartu malai;
2) defektu labošanai. Šujot puskrustiņā vai gobelēndūrienā, vai izmazgājot ne tik labas kvalitātes audumu, izšuvums var slīpi sašķiebties uz vienu pusi. Šādi nostiepjot, audums tiks maksimāli iztaisnots un defekts, ja tāds vēl paliks, būs minimāls.

Šoreiz es izmantoju šo nostiepšanas metodi otra mērķa vadīta, t.i., daļu darba šujot gobelēndūrienā, daļu puskrustiņā, galarezultātā pēc mazgāšanas audums sašķiebās slīpi par 2 cm(!). Lūk, kā to var labot.

Nepieciešamie materiāli:
izmazgāts un izgludināts izšuvums, kartons, balts papīrs (var neizmantot), "oderes" materiāls (var neizmantot), šķēres, lineāls, īlēns, adata, stingrs diegs, zīmulis.

Uz kartona uzzīmējam "rāmi", kas ir apmēram 2 cm lielāks par izšuvumu - ja darbs tiks ierāmēts ar paspartu (ja darbs tiks ierāmēts tikai rāmī un tas ir pilnībā aizšūts fons, tad vispirms ieteiktu rūpīgi izrēķināt un pasūtīt rāmi un tikai tad veikt nostiepšanu uz kartona).

Uz līnijas atzīmējam punktus ik pēc 1 cm.

Lai nesabojātu galda virsmu, apakšā paliekam avīzes vai, kā es šajā gadījumā, kartonu un atzīmētajos punktos ar īlēnu izduram caurumus.

Liekam mūsu tortes slāņus:
1) kartons,
2) balts papīrs (ja kartons ir balts, to var nelikt),
3) mīksts "oderes" materiāls (tas dod pufīgumu darbam un izlīdzina kreisās puses sabiezējumus, ja tādi ir; es izmantoju zemlamināta materiālu, kas nopērkams būvmateriālu veikalos, taču to var nelikt),
4) izšuvums.

Ņemam adatu ar diegu un nostiprinam stūrus (var izmantot citas krāsas diegu, jo šie stūru stiprinājumi pēc tam tiks izārdīti). Pa atzīmētajiem punktiem šujam visus slāņus kopā. Vispirms nošujam pretējās puses, kad visas četras malas nošūtas, atpakaļ šujam pretējā virzienā.

Darbs ir piešūts pie kartona, visas malas ir līdzenas.
Pirmajā variantā es piešuvu pie paša izšuvuma. KĻŪDA! Tas dod viļņainu malu, starp izšuvumu un šuvuma līniju jāatstāj vismaz puscentimetrs. Tāpēc tas viss tika izārdīts un šūts vēlreiz.

Kartonu nedaudz samazinam, lai varētu apliekt malas.

Izmantojam vecmāmiņu metodi un nostiprinam auduma malas.

Šādi nostieptu darbu nesam uz darbnīcu un piemeklējam rāmi un paspartu. Un, galvenais, 2 cm slīpums ir likvidēts!

Darbs ir ierāmēts un mēs esam apmierināti!

27.9.11

Izšūšana - adatas


Ievads šeit
Izšūšanas adatas

Izšūšanai ir paredzētas speciālas adatas ar lielu actiņu. Par to, ka tām noteikti jābūt arī ar strupu galu, viedokļi dalās (katra šuj ar tādu adatu, ar kādu ērtāk un kā ir pierasts). Izšūšanas adatas ir gan ar asu, gan strupu galu. Krustiņošanai izmantojam neasās adatas, taču kontūrām (bekstičam) noderīgas būs adatiņas ar asu galu.

Manam pirmajam pirktajam izšūšanas komplektam klāt nāca paliela strupa adata. Izšuvu darbiņu un biju ļoti apmierināta. Taču tad atklāju, ka izšūšanai ir paredzētas arī tievas adatas un asu galu! Iegādājos arī tādas, bez īpašas saprašanas, kādas firmas ražojums tas ir, cik tās ir kvalitatīvas. Sekoja izšūšanas posms tikai ar asajām adatiņām. Šuvu, sadūros, turpināju šūt. Nemaz nespēju iedomāties, kā varētu izšūt ar īsām un strupām adatām! Pieradumam liels spēks! Tad nāca nākamais attīstības posms.

Tagad izmantoju vācu Prym firmas adatas, pārsvarā Nr.26. Prym adatas ir kvalitatīvas, ar strupu galu un zeltītu actiņu. Tās ir ļoti labs darba instruments, taču, jāsaka, padārgs.
Un tad tika atklātas gandrīz līdzvērtīgas John James Anglijā ražotas adatas.
Tagad kopumā sava pirmā GK procesā izmantoju apmēram 200 adatas, kur trešdaļa ir Prym adatas, pārējās John James adatas. Tās man darba gaita samiksējas, taču, ja vajag, varu viegli atšķirt (Prym ir ar zelta actiņu).

Adatas ir 3,4 cm garas, vienādi tievas, taču John James adatām ir lielāka actiņa (Prym actiņa ir 5 mm gara, John James adatām 6 mm gara actiņa).
Bekstičam un nepilniem krustiņiem izmantoju adatas ar asu galu. Pirmsākumos nopirku adatas ar asiem galiem, tā arī lietoju tās līdz šim.
Man labāk patīk garākās adatiņas Nr.8, bet labi noder arī otras, Nr.7.

Visas adatas kalpo itin labi. Man adatas nesūbē un nerūsē. Tievās garās no intensīvas šūšanas mēdz saliekties vai salūzt (reti) vai gadās ražošanas brāķis (pāris strupajām John James adatiņām pārplīsa adatas actiņa).

Ir dzirdēts viedoklis, ka adatas mēdz sūbēt cilvēka hormonu līmeņa dēļ, ādas saskare ar metālu to padara skābu un tāpēc adatas melnē. Man pagaidām visas apmēram 200 adatas ir darba kārtībā.

Sen biju noskatījusi diegu ievērēju, taču pirkumu atliku, līdz šādu kāroto DMC diegu ievērēju negaidīti saņēmu dāvanā dzimšanas dienu apmaiņas projektā krustduriens.lv!

Izšujot nelielus darbiņus, var iztikt arī ar vienu adatu. Taču pieķeroties kam grandiozākam kā, piemēram, GK, tomēr ir daudz ērtāk, ja katram simbolam ir sava adatiņa. Nogrieztais diegs ar visu adatu tiek ievietots diegu organaizerī, kas ietaupa laiku, ja katru reizi būtu jāņem adata un jāver tajā diegs. Taču jebkura darbība - tas ir pieradums, kā ērtāk, tā jārīkojas.

25.9.11

Izšūšana - "parkošanās" metode


Ievads šeit
'Parkošanās' metode

"Parkošanās" metode paredz noteiktu kārtību diegu un adatu novietošanā izšūšanas procesā. Izšujot konkrētu simbolu, diegs netiek nogriezts, bet izvilkts auduma labajā pusē un atstāts (noparkots) izšujamā simbola nākošajā vietā. Diegu var atstāt vienu pašu, var atstāt ar adatu. Izmēģināju abus variantus, man ērtāk šķiet atstāt diegu bez adatas.

Tā kā es parasti darbu sāku šūt no augšējā kreisā stūra, tad attiecīgi diegs tiek noparkots šī simbola kreisā apakšējā stūrī nākamajā rindā/ kvadrātā. Vienmēr vienādi. Līdz ar to arī pēc gada varēs precīzi noteikt, kas tas ir par atstāto diegu. Attiecīgi katrs krustiņš tiek izšūts pilnīgi vienādi, vispirms /// un tad \\\, un nekā citādi! (Te nav domāts izšūt katru krustiņu atsevišķi, blakus esošie vairāki vienādie krustiņi tiek izšūti vispirms visi /// un atpakaļ \\\; protams, vientuļie krustiņi tiek izšūti katrs atsevišķi.)

Apgūt parkošanās metodi izvēlējos, trenējoties uz sava pirmā GK. Nav tas labākais variants, taču tas norūda!

Ņemot vērā GK izšūšanas specifiku ar milzums lielo krāsu un simbolu daudzumu, sākumā ar parkošanos krustiņošana padevās ļoti lēni. Katram diegam izmantot savu adatu arī izrādījās man diezgan piņķerīgs process, jo, ja vienā 10x10 laukumiņā ir kādi 45 simboli, tad novietot tikpat daudz adatu un tās pēc tam veiksmīgi atmudžināt bija diezgan problemātiski. Tāpēc, šujot ar šo metodi pa kvadrātiņiem, es izvēlējos to darīt bez adatām. Turklāt ar lielo sasprausto adatu daudzumu ir iespēja sadurties un, grozot rāmi, tām ir liela varbūtība izkrist. Diegs tiek atstāts nākamā simbola laukumiņā bez adatas. Ja tas ir vientuļais krustiņš, tas tiek izšūts, diegs nogriezts un adata ar visu diegu iesprausta organaizerī (līdz ar to liels adatu daudzums ir tā kā tā nepieciešams – ērtumam un ātrumam).

Lai nekļūdītos ar diegu noparkošanu, shēmā šī vieta tiek atzīmēta. Ja izšūtais krustiņš tiek aizkrāsots, tad noparkotais diegs tiek atzīmēts ar slīpu svītru. Tādējādi, nonākot līdz nākamajam kvadrātam, es redzu, konkrēti kādu simbolu diegi man jau ir priekšā. Ja shēmā ir atzīmēts simbols, bet attiecīgajā vietā diega nav, ātri meklējam kļūdu. Nokļūdīšanās iespējama par vienu rūtiņu (augstāk/ zemāk, pa labi/ kreisi).

Izšujot ar šo metodi, lieku reizi nav jāņem rokās organaizers un jāmeklē attiecīgais simbols, nav tik bieži jāgroza rāmis.

Grūtākais – neiziet ārpus 10x10 kvadrātiņa, jo tik ļoti gribas paķert kādu simbolu blakus vēl un vēl, taču tas neizbēgami noved pie nokļūdīšanās.

Te būs parkošanās apraksts, soli pa solim, kā to daru es.

Diegi ir atstāti (noparkoti) nākamo krustiņu vietā. Diegu galus satinu, lai tie netraucētu un nespruktu kur kurais.

 Shēmā izšūtie krustiņi ir aizkrāsoti, noparkotie diegi kontrolei atzīmēti ar slīpu svītru.
Lai "neapmaldītos" karājošos diegu jūklī, es vispirms izvēlos izšūt zemāk atstātos diegus. Pārējie konkrētā 10x10 laukumiņa diegi tiek pacelti uz augšu, lai netraucē. Shēmā atzīmēju zemāko izšujamo simbolu.
Tad ņemam un izšujam nākošo zemāko simbolu, atzīmējam shēmā kā izšūtu. 
Tā izšujam visus noparkotos diegus pēc kārtas. Palicis pēdējais noparkotais diegs šajā kvadrātā.  
Šādi izskatās 10x10 kvadrātiņš, izšūts tikai ar noparkotiem diegiem. Ne reizi nebija jāņem rokās organaizers un jāmeklē kāds simbols un attiecīgais diegs.  No šī kvadrāta diegi vai nu "aizceļoja" uz kvadrātu lejā vai pa labi un noparkojās tur, vai arī tika nogriezti, ja tādu simbolu vairs nav blakus kvadrātos.
 
Tagad nepieciešams organaizers, lai aizšūtu tukšos kvadrātiņus. Jaunpaņemtie diegi vai nu ceļo uz blakus kvadrātiem, vai, būdami vientuļie krustiņi, tiek nogriezti. Pirmais 10x10 kvadrātiņš izšūts.
 Ar noparkotajiem diegiem izšujam otro kvadrātiņu. Liekos diedus paceļam uz augšu, lai netraucē.
 
Otrajam kvadrātiņam aizšujam tukšos laukumiņus. Izšūti divi kvadrātiņi. 
Pēc tās pašas metodes izšujam trešo kvadrātiņu. Šeit, kā redzams, ar noparkotajiem diegiem sanāca izšūt tikai kvadrātiņa augšu.
Pārējo aizpildam ar "jaunajiem" diegiem no organaizera.
Pēc tā paša principa izšujam arī pēdējo nepilno kvadrātiņu (lapu pāreju no vienas uz nākošo). 
 
Rezultātā - izšūti gandrīz četri kvadrātiņi, diegi noparkoti to nākošajās vietās. Lai diegi nepiņķerētos, es tos satinu un nedaudz pabāžu zem apaļā koka, līdz ar to, grozot rāmi, tie nekrīt laukā. Esam gatavi nākamajai kvadrātu rindai!

Lai arī esmu apjautusi, kas tā "parkošanās" tāda ir, līdz galam neesmu sev noformulējusi - patīk man šī metode vai nē. Labums tāds, ka to jebkurā brīdī var likvidēt (izšujot noparkotos diegus, tos nostiprinot un nogriežot). Pieļauju, ka savā ilgajā GK izšūšanas procesā to gan pa laikam izmantošu, gan atmetīšu, gan atkal pie tās atgriezīšos.

Tas ir tikai viens no parkošanās variantiem. Pieļauju, ka man radīsies interese izmēģināt arī citus (pa rindām, pa diagonāli).

22.9.11

Izšūšana - shēmas novietošana


Ievads šeit
Shēmas novietošana

Man patīk melnbaltas shēmas. Līdz šim tā esmu radusi šūt un pieradumam, kā zināms, ir milzīgs spēks.

Ja shēma ietilpst izšūšanas komplektā, tā tiek nokopēta, ja nepieciešams, palielināta. Elektroniskās shēmas tiek izdrukātas un tās daļas salīmētas kopā. Šujot savu GK, kur ir daudz shēmas lapu, izmantoju to pašu metodi – izšujot vienu lapu, tai tiek pielīmēta klāt nākamā (iepriekšējo var nogriezt, var nolocīt). Tas ļauj blakus esošos vienādos, no vienas uz otru lapu pārejošos, krustiņus izšūt pēc kārtas, lieku reizi nenogriežot diegus. Šādi šujot, veidojas tā sauktā „plēstā mala”, bez precīzām shēmas lapu līnijām.

Ir izdomāts milzums daudz veidu, kur novietot shēmu izšūšanas laikā, tiek pirkti speciāli shēmu turētāji vai, pielietojot atjautību, pielāgoti dažnedažādi paliktņi, turētāji, statīvi utt.utjpr. Lai izmantotu atsevišķu (vai arī pie rāmja piestiprināmu) shēmas turētāju, jābūt vienam ļoti būtiskam priekšnosacījumam – labai redzei. Tā kā man redze nav ideāla, autonoms turētājs nekādā veidā neizraisa manī interesi ko tādu pētīt, gudrot vai meistarot.

Līdz šim shēmu centos dažādos veidos piespraust pie rāmī nostieptā auduma – ar kancelejas klipšiem, saspraudēm, adatiņām utt. Un viss nebija labi. Grozot rāmi, shēmas nostiprinājums nepārtraukti bija jāpielabo. Un tad negaidīti atradu sev optimālāko shēmas stiprinājuma veidu.

Gatavojoties izšūt GK, pirmo reizi audumu rāmī nostiepu otrādi, t.i., izšujamā daļa atrodas it kā rāmja iekšpusē, uz apaļajiem kokiem audums tiek uzrullēts ar kreiso pusi uz augšu. Tas ne tikai ļauj audumu nostiept ļoti stingri, bet arī ir gatava vieta shēmas novietošanai. Tā kā šis konkrētais rāmis speciāli tika taisīts nedaudz šaurāks (25 cm) par pieņemto platumu (30 cm), tad shēmas lapa tiek nolocīta vajadzīgajā platumā un ievietota rāmī.
Rezultātā: 
* shēma bez jebkādiem stiprinājumiem turas ļoti stingri, tajā pašā laikā to ir ļoti viegli izņemt un, grozot rāmi, tā nekrīt nost, 
* shēma atrodas vienā līmenī ar izšujamo laukumu, nav jāveic liekas kustības, nav pat jāpagriež galva, lai saskatītu simbolus,
* aizkrāsot simbolus ir ļoti ērti, jo audums, uz kura shēma atrodas, ir stingri nostiepts (drošības nolūkos zem shēmas novietoju plāno mapi, lai, aizkrāsojot simbolus, nejauši nenokrāsotu audumu).

Shēmu izšūšanas procesā aizkrāsoju. Laikietilpīgi, taču tas sniedz gan prātam apjaušamu, gan acīm redzamu izpildīta darba apziņu.

Lai aizkrāsotu izšūtos simbolus, nepieciešams zīmulis, pildspalva, marķieris utt. Lai pēc šīm lietām (un arī tik vajadzīgajām šķērītēm) nebūtu kaut kur jāstiepjas vai sliktākā gadījumā tie noklīduši jāmeklē, izveidoju tiem savu novietošanas vietu. Ērti un nekas nekur nepazūd.
"Darbarīku" novietošanas traukam jābūt pietiekami dziļam (lai no tā nekas nekristu laukā), causpīdīgam (lai varētu redzēt tā saturu) un tam jābūt kantainam (lai ērtāk nostiprināt ar kancelajas klipsi un tas labāk piekļautos rāmja "kājai").

20.9.11

Izšūšana - rāmji


Ievads šeit
Izšūšanas rāmji

Mani pirmie rāmji, kā daudziem citiem, bija rokās turamie apaļie koka un plastmasas rāmīši. Nedaudz tos esmu izmantojusi, taču ātri nonācu pie slēdziena, ka izšūtās darba daļas iespiešana rāmī bojā izšūtos krustiņus un man tas nepatīk. Nu man tie glabājas kā relikvija („kolekcionāra” daba neļauj tos izmest, ja nu noder).

Vēlāk, jau „apzinīgā” krustiņotājas praksē, tika iegādāts un mazākiem darbiem lietots šāds četrstūrains rāmis – snaps (Q-Snap). 

Izmērs 23x23 cm. Ērts rāmis nelieliem darbiņiem, taču manā skatījumā pasmags. Un tomēr esmu pieradusi izšūt, kad abas rokas ir brīvas.

Jau lasot krustiņlapu, atradu iespēju forumā pasūtīt un iegādāties „nopietnu” dīvāna rāmi. Man tas ilgi viesistabā stāvēja kā rekvizīts – nopirkts ir, bet kā ar to rīkoties, nav ne jausmas. Nezināju, ne kā uz tā nostiprināt audumu, ne arī kā to praktiski pielietot. Tagad man tas izraisa smaidu.J
Ozolkoka rāmis, „kāju” augstums no grīdas 43 cm, līdz rāmim (augstākajam punktam) – 40 cm; izšūšanas rāmis 33x53cm. Var regulēt gan rāmja „kāju” augstumu, gan izšujamā rāmja platumu (no 10 cm līdz 30 cm). Ērta nostiepšana, audumu uzrullējot ("nelauž" audumu, nenospiež un nebojā izšūtos krustiņus), ērta piekļūšana kreisajai pusei, lai nostiprinātu diegu – rāmis griežas apkārt par 360 grādiem.
Lietošanā rāmis ir ērts, taču laika gaitā skaistās skrūves kļūst vaļīgas un nodilst vītnes (skrūvi ar bojāto vītni pārliku lejā uz rāmja „kāju”, kur tai nav prakstiska pielietojuma). Uz apaļajiem kokiem piešūts elastīgs neirstošs audums, pie kura uz krustiņošanas laiku tiek piešūts izšujamais audums. Audumu nostiepj, darbam nevajadzīgo auduma daļu uzrullējot.

Taču ar laiku plāni kļūst grandiozāki un tam nepieciešami arī lielāki rāmji.

Kā ozolkoka rāmja prototips ar mana vīriņa čaklajām rokām tika izgatavots vizuāli vienkāršāks, bet  lietošanā praktiskāks rāmis. Brusas, slotas kāti, skrūves. Rezultātā – stabils, ērts rāmis.

Mazo rāmju trūkums – cilvēks ir piesaistīts konkrētai vietai – dīvānam, jo rāmja īsās „kājas” ierobežo tā novietošanu. Šī piesaiste konkrētai vietai gan dēļ rāmja novietošanas, gan izšūšanai nepieciešamā apgaismojuma dēļ, kas vairumā gadījumu ir stacionārs, atkal liek darboties pelēkajām šūniņām un meklēt risinājumu.

Ģenerējam idejas! Nepieciešams rāmis ar garām „kājām”, kas ļautu izvēlēties krustiņošanai jebkuru vietu mājā vai ārā, jo nepieciešams tikai krēsls, ķeblis vai soliņš. Tā tapa mans trešais rāmis: augstums no grīdas 110 cm, bet izšujamā rāmja izmērs atkarīgs no izvēlētā darba laukuma.
Šobrīd man ir trīs rāmja statīvi un četri izšujamie rāmji (50 cm, 70 cm, 80 cm un 100 cm), savā starpā maināmi (jebkurās rāmja „kājās” var ievietot jebkuru rāmi). Nolietošanās gadījumā skrūves var nomainīt. Vizuāli vienkārši, bet lietošanā ērti.

Ja pēkšņi izdomāšu (šobrīd tādu plānu nav) izšūt darbu, kas būtu lielāks par vienu metru, tiks izgatavots jauns rāmis. Nekādas auduma nolocīšanas vai darba izšūšanas šķērsām (pagriežot izšuvumu un shēmu par 90 grādiem)! Divas līstes, divi slotas kāti, četras skrūves un pusstundas darbs. To varu atļauties no vīriņa prasīt.J

Tā kā manā rīcībā esošie pašgatavotie rāmji ir tādi „pamatīgi”, uz kuriem, kā smejos, var ziloni uzkarināt, tad tos jāpārveido par mobilu izšuvējas darba vietu. Gatavošanās izšūt savu pirmo GK lika kārtīgi apdomāt savas „darba vietas” racionalizāciju. Lielais darba izmērs prasa lielu rāmja izmēru, daudz diegu, vienvārdsakot, plašu darbības lauku. Lai arī man krustiņošanai vietas mājā ir pietiekoši, pārlieku lielā izplešanās radīja diskomfortu. Darba vietas optimizācija izrādījās labs risinājums!

Rāmja „kājas” izmērs 4x4 cm. Atbilstoši šim izmēram tika meklēta lampa, kuras stiprinājums paredzētu ne tikai ar skavu pieskrūvējamu variantu, bet caurumiņus skrūvju stiprinājumam. Un, protams, dizains un krāsa! Pateicoties kolēģu atsaucībai, pēc ilgiem meklējumiem, tāds apgaismojuma ķermenis arī tika atrasts.


Savai turpmākai krustiņošanai izvēlējos neizmantojamu istabas stūri, kur novietoju visu darbam nepieciesamo aprīkojumu – lielu grīdas rāmi kopā ar apgaismojumu un galdiņu diegiem un citiem izšūšanai nepieciešamiem sīkumiem. Šādai darba vietai, ieskaitot mīksto klubkrēslu, nepieciešams kāds pusotrs kvadrātmetrs (iepriekš "apdzīvotā" četrvietīgā stūra dīvāna un blakus esošās stāvlampas vietā).

Šāds izskatās mans rāmis un jaunā izšūšanas darba vieta. Ērti, kompakti un praktiski.

Izmēģinot variantus ērtam darbam, iemēģināju dažādus veidus sēdēšanai. Tā kā šobrīd esmu sava GK izšūšanas procesa pašā sākumā, sēžot klubkrēslā, ir nedaudz jāsaliecas uz sāniem, lai dēļ redzes pieliektos tuvu izšujamajam laukumam (klubkrēsla zemā konstrukcija neļauj rāmja "kājas" horizontālo līsti novietot zem tā), taču, kad būšu tikusi līdz auduma vidusdaļai, izbaudīšu mīksto sēdēšanu tāpat kā līdz šim tāda paša veida dīvānā. No blakus istabas atripināju krēslu un – laime pilnībā!
Sēžot klubkrēslā, rāmis nostiprināts 78 cm augstumā no grīdas, sēžot krēslā, rāmis atrodas 90 cm no grīdas.

Rokam tālāk!

18.9.11

Izšūšana - diegu darba galdiņš


Ievads šeit
Diegu darba galdiņš

Šujot savu GK, izmantoju četrus Pako organaizerus. Praksē tie izrādījās ļoti ērti un praktiski, neskatoties uz šaubām par diegu galiem, kas ir neatņemama šāda veida diegu organizētāju sastāvdaļa. Pieņēmu to kā pašu par sevi saprotamu lietu, man tas netraucē, jo organaizeru galvenā daļa, kur atrodas simboli, savērtie diegi un iespraustās adatas, ir kārtīga, labi pārskatāma un ērti lietojama.

Ja darbā ir neliels izmantoto simbolu skaits, attiecīgi ir nepieciešams arī neliels diegu skaits, kas var satilpt vienā šādā Pako organaizerī (vienā pusē ir vieta 25 simboliem un kopā vienā organaizerī var ievietot 50 simbolus). Tad arī nebūtu tik svarīgi, kur to vienu organaizeri novieto – blakus uz dīvāna, krēsla vai galda. Taču, ja darbs ir liela izmēra, ar lielu simbolu skaitu (manā gadījumā 200 krāsas/ 4 organaizeri), vajag plašāku vietu to novietošanai.

Pako organaizeros, neskatoties uz pārdomāto diegu savēršanu uz tapām to augšpusē, visa pārējā diegu daļa nokarājas, veidojot šķietami nesaprotamu murskuli (manam darbam ir 200 simboli, t.i. 200 uz pusēm salocīti diegi, kas pa vienam veido 400 garus diegu karājošus galus; ja uz vienas tapas ir savērti 2-3 nogriezti diegu garumi, tad tie ir apmēram tūkstotis karājošu diegu galu). Taču tā nebūt nav. Diegi nokarājas, taču savā starpā nesapinas. Bet šāda diegu galu nokarāšanās lika man aizdomāties par to ērtāku un praktiskāku lietošanu.

Lai arī līdz šim manā rīcībā bija četrvietīgs stūra dīvāns, uz kura es varēju novietot visas krustiņošanai nepieciešamās lietas (shēmu, adatas, šķēres, zīmuli, diegus utt.), šāds plašs darba lauks kļuva traucējošs, kad vēl papildus sāku izmantot šos četrus diegu organaizerus. Tas man lika aizdomāties par savas darba vietas optimizāciju. Lai tā kļūtu kompaktāka, nepieciešama vieta organaizeru ērtai un praktiskai novietošanai. Risinājums – neliels, viegls, pārvietojams, telpā daudz vietas neaizņemošs galdiņš. Protams, tādu var nopirkt, taču manām prasībām atbilstošu bija grūti sameklēt (lai būtu pietiekami zems un iederētos interjerā), turklāt tas sadārdzinātu palīgaprīkojumu izmaksas. Tāpēc gatavojam darba galdiņu paši!

Nepieciešamie materiāli:
galda kāja (var pielāgot kādu saimniecībā izmantojumu vai jau neizmantojamu priekšmetu – ventilatora, puķu paliktņa, drēbju pakaramā utt. – statīva daļu; var izgatavot eglītes turētājkājas prototipu)
koka dēlītis pamatnei
galda virsma
dažas skrūves
skrūvgriezis
urbis

Manam galdiņam tika izmantota apģērbu manekena kāja. Tā izrādījās optimālā garumā, nebija ne jānogriež, ne jāpagarina.
Uz tās nostiprina pamatni – dēlīti, kurā ir izurbts caurums nostiprināšanai un divi caurumiņi skrūvēm.
Pie pamatnes pieskrūvē galdiņa virsmu. Šādi izskatās galdiņš no apakšas. Ņemot vērā, ka tā augstums ir 61,5 cm, telpā galdiņa apakša skatam ir neredzama.
Un šādi izskatās no augšas. Galda virsma ir 52,5 x 35,5 cm (izmantots datorgalda klaviatūrai paredzētais dēlītis).
Galdiņš praktiskā pielietojumā.
Novietojot organaizeri uz galdiņa, diegi var nokarāties uz jebkuru galdiņa pusi (tie mazāk savijas savā starpā, mazāk saskaras ar virsmu, līdz ar to mazāk pūkojas no nemitīgas to cilāšanas un pārvietošanas). Tas arī izslēdz adatu nejaušu (adatas ar diegu ir stingri iespraustas) izkrišanu no organaizera.

Uz šādas darba virsmas var novietot jebkuras citas izšūšanai nepieciešamās lietas (shēmu, adatas, adatu spilventiņu, šķēres, marķieri, diegus, piespraudes utt.).