27.9.15

Pildīti pipari

Vajadzēs:
6 vidēja lieluma saldie pipari (turpmāk - paprika)
400 g maltā gaļa
120 g rīsi
2-3 burkāni
1 liels sīpols
2-3 daiviņas ķiploka
sāls
maltie pipari
garšvielas (es šoreiz izmantoju raudeni, bet šeit labi derēs arī pētersīļi un selerija)
3 ēdk. tomātu mērces
~2 glāzes ūdens
sviests (vai eļļa)

Pagatavošana:
Tā kā es izmantoju brūnos rīsus, tad tos vārīju 10 minūtes; ja izmanto baltos rīsus, tos var nevārīt, bet noskalot, apliet ar karstu ūdeni un ļaut tiem nedaudz uzbriest.
Apcep sagrieztu sīpolu, sarīvētus burkānus, sasmalcinātu ķiploku, pievieno sāli, piparus. Ļauj nedaudz atdzist.
Maltajai gaļai pievieno rīsus, sāli, piparus, garšvielas, apcepto masu, visu labi samaisa.
Paprikai izņem sēklas un pilda ar iegūto masu.
Papriku saliek traukā ar augstām malām (piemēram, kastrolī) un aplej ar ūdenī iemaisītu tomātu mērci un pievienotu sāli un pipariem. Liek uz plīts. Kad šķidrums uzvārās, nogriež uz minimālu karstumu un vāra apmēram 40 minūtes, noslēdz plīti un ļauj pastāvēt vēl 10-15 minūtes.
Papriku var gatavot arī cepeškrāsnī.
Pasniedz ar krējumu.

20.9.15

Ābolu pīrāgs

Pagatavošanas laiks: 20 min., plus 40 min. cepeškrāsnī

Vajadzēs:
6 olas,
1/2 glāze cukura (ja āboli ir ļoti skābi, var likt glāzi cukura),
100 g sviesta un nedaudz cepamformai,
2 glāzes miltu un nedaudz āboliem,
āboli (es lieku daudz ābolu, cik ļauj cepamtrauks)

Pagatavošana:
Sakuļ olas ar cukuru, pievieno izkausētu sviestu, pieliek izsijātus miltus, samaisa.
Ābolus sagriež mazos gabaliņos (lai tie negrimtu mīklas apakšā, tos nedaudz apber ar miltiem), pievieno mīklai, samaisa.
Masu izlej ar sviestu nosmērētā cepamtraukā un liek 180 grādu cepeškrāsnī uz 40 minūtēm.
Labu apetīti!

18.9.15

Ābolu rožmaizītes

Šim skaistumam es nevarēju paiet garām. :)
Un vēl izlasot atsauksmi blogā Absolūts ēd, bija skaidrs, ka jāizmēģina.
Šķietami sarežģītā forma ir ļoti viegli pagatavojama.
Izvēloties sarkanus ābolus, vizuāli rozītes būs daudz krāšņākas. :)

Pagatavošanas laiks: 20 min., plus apmēram 40 min. cepeškrāsnī

6 rožmaizītēm vajadzēs:
1 iepak. kārtainās mīklas,
1 ēdk. miltu,
2 āboli,
1/2 citrona sulas,
apmēram 1/2 litrs ūdens,
kanēlis,
brūnais cukurs (var nepievienot),
ievārījums (jebkāds, es izmantoju aveņu),
pūdercukurs,
apaļās cepamformiņas.

Manuelas pamācībā viss ir ļoti labi parādīts, kas un kā jādara.
Man nav mikroviļņu krāsns, tāpēc es, tāpat kā Ilze, ābolus nedaudz pavārīju katliņā (tie ir cieti un tos grūti sarullēt, bet pavārot tie kļūst plastiski).
Cukuru pievienoju, jo man bija skābi āboli.

Mans secinājums - ātri, viegli pagatavojams skaists kulinārmeistarojums. Noteikti atkārtošu, tikai nākamreiz arī mīklu gatavošu pati. Šī nu ir tā recepte, kas paliks manā gatavojamo ēdamlietu sarakstā.

17.9.15

Grūbas ar gaļu podiņā

Šo recepti varētu raksturot tā - ilgs process, maz darba, labs rezultāts. :)

Pagatavošanas laiks: 15 min. (bez grūbu mērcēšanas), plus 2 stundas cepeškrāsnī

Vajadzēs (3 porcijām):
300-400 g cūkgaļas (vai liellopu, arī vistas fileja labi der),
9 ēdk. grūbu (uz vienu porciju 3 ēkd.),
2-3 burkāni,
1-2 sīpoli,
50 g sviesta,
sāls,
pipari,
baziliks (vai citas garšvielas pēc izvēles),
4-5 glāzes karsta ūdens.

Pagatavošana:
Izmērcē grūbas aukstā ūdenī (es parasti iemērcu iepriekšējā vakarā).
Sagriež gaļu, apber ar sāli, pipariem, baziliku.
Sagriež sīpolus (es tos rīvēju), sarīvē burkānus.

Podiņā liek gaļu, virsū sīpolus ar burkāniem, grūbas (3 ēdk.), pievieno sāli, piparus. Aplej ar karstu ūdeni (apmēram 3 cm virs grūbām).
Podiņam uzliek vāciņu un liek aukstā cepeškrāsnī. Ieslēdz cepeškrāsni uz 200 grādiem.
Pēc pusotras stundas pieliek sviestu, izslēdz cepeškrāsni un atstāj podiņus krāsnī vēl uz pusstundu sutināties.
Ļoti piemērots ēdiens, kad nezini, cikos kāds no mājiniekiem pārradīsies mājās. :)

13.9.15

Septembra cimdiņš

Sākums/ Начало
Janvāra cimdiņš/ Январская варежка
Februāra cimdiņš/ Февральская варежка
Marta cimdiņš/ Мартовская варежка
Aprīļa cimdiņš/ Апрельская варежка
Maija cimdiņš/ Майская варежка
Jūnija cimdiņš/ Июньская варежка
Jūlija cimdiņš/ Июльская варежка 
Augusta cimdiņš/ Августовская варежка

Kamēr izšuvu cimdiņu, nevarēju saprast, kas tam virsū domāts. Tikai kad jau pieķēros klāt pērlīšu piešūšanai, pieleca - saulespuķes taču! :))) Vismaz man pēc tādām izskatās.

Пока вышивала варежку, не могла понять, что на ней отображено. Только когда уже взялась пришивать бисер, дошло - подсолнухи же! :))) Во всяком случае мне так кажется.

12.9.15

9.9.15

Saldējums

Man šķita, ka pagatavot saldējumu mājas apstākļos - tas ir ļoti sarežģīti! Izrādījās - nekā tamlīdzīga, viss ir vienkārši.

Nekad nebiju gatavojusi saldējumu, taču šovasar uznāca eksperimentētājas azarts un es nolēmu ķerties tai lietai klāt. Pirmā labā ziņa bija tā, ka izrādījās - var iztikt bez saldējuma pagatavošanas aparāta. Tas jau ir labi. Un tad sekoja receptes. Es izmēģināju vairākas metodes - ar putošanu, vārīšanu un karsēšanu, ar saldo krējumu un pienu. Taču beigās izrādījās, ka visvienkāršākā recepte ir arī visgaršīgākā! :)

Tātad, šoreiz būs banānu saldējums.

Pagatavošanas laiks: 15 min. (bez saldējuma atrašanās saldētavā)

Vajadzēs:
500 ml saldā krējuma,
5 olas,
5 ēdk. cukura (es izmantoju brūno cukuru, bet var arī balto),
vaniļas cukurs,
3-4 banāni (piebilde #1).

Pagatavošana:
Vienā bļodā saputo saldo krējumu ar 2 ēdk. cukura un vaniļas cukuru.
Otrā bļodā saputo 5 olu dzeltenumus ar 2 ēdk. cukura.
Trešā bļodā saputo 5 olu baltumus ar 1 ēdk. cukura (piebilde #2).

Pirmās bļodas saturu (putukrējumu) samaisa ar otrās bļodas saturu (olu dzeltenumiem).
Pievieno caur sietu izberztus (vai sablenderētus) banānus, samaisa.
Iemaisa trešās bļodas saturu (olu baltumus) un trauku liek saldētavā.

Masu ik pēc pusstundas izņem no saldētavas un apmaisa, to dara 4-5 reizes. Pēc 5-6 stundām saldējums ir gatavs.

Piebilde #1
Saldējumam piedevu liek pēc izvēles (mums vislabāk patīk banānu vai piparmētru saldējums, bet var pievienot jebko, kas garšo - svaigas ogas, ievārījumu utt.), tad arī krāsa saldējumam būs atbilstoša. Bez piedevas būs vienkārši plombīra saldējums.

Piebilde #2
Saldējuma receptēs olu baltumus parasti nepievieno, uzgāju tikai vienu recepti, kur tie tika likti klāt. Esmu gatavojusi saldējumu ar un bez olu baltumiem, īpašas atšķirības nejutu, taču saputoti olu baltumi piedod saldējumam gaisīgumu. Turklāt tā sanāk bezatlikumu recepte, nav jādomā, kur izmantot olu baltumus. :)
 Šis saldējums tikko devās uz saldētavu. Tie kunkulīši - tās ir svaiga banāna sēkliņas. :)

6.9.15

Bumba

Iemēģināju roku Montesori bumbas veidošanā.
Pieaugušajiem par to bija tikpat liela interese kā īstajai dāvanas saņēmējai. :)
Telefonbilde :(

5.9.15

Grāmatu pirmās rindas

Neesmu ne grāmatu blogeris, ne grāmatu rakstītājs, taču kā "vienkāršs grāmatu mīļotājs" nolēmu pievienoties Ilzes blogā Absolūta grāmatplaukts izlasītajam aicinājumam padalīties ar savām piecām grāmatām un to pirmajām rindām.

Uzdevums izrādījās gana interesants un arī sarežģīts vienlaikus. Jo daudzās "manās" grāmatās bija grūti atrast pirmās rindas! Ko lai liek kā pirmo, ja grāmata sākas ar izdevēja priekšvārdu, tad seko autora ievads, priekšvārds un tikai tad "īstais" grāmatas saturs, vai arī ievads, prologs un tikai tad saturs. Tā kā es esmu no tiem, kuri lasa arī visus ievadus (un arī pēcvārdus :) ), tad izvēlējos pirmās rindas kā lasītājs no šāda skatupunkta.

Manā lasītredzeslokā nonākušās pēdējās piecas grāmatas.

"Laura ir braukusi vilcienā visu savu dzīvi."
Māra zālīte "Pieci pirksti"

"Gabriela (Koko) Šanele bija sieviete ar sevišķu raksturu, intelektu, fantāziju un izdomas spējām."
Liza Čeinija "Koko Šanele. Apslēptā dzīve"

"Mēs esam tas, ko mēs domājam."
Barbara Bergere "Spēkavots dvēselei. Efektīvi paņēmieni savas dzīves veidošanai"

"Par Aleksandru Kaljostro ir sarakstītas kaudzēm grāmatu, viņa dzīves notikumus atspoguļo arī laikabiedru vēstules, raksti periodikā, memuāri."
Roberto Džervāzo "Grāfs Kaljostro. Burvja un dziednieka dzīves gājums"

"Время от времени в журналах появляются статьи, написанные людьми, которые изменили свои имена и неожиданно обрели богатство, славу и признание."
Джордан Джуно "Классическая нумерология: О чем рассказывают имена и даты. Практический курс"

2.9.15

Blogam 5 gadi!

Šodien interesants skaitlis man un skaists cipars blogam - 5 gadi!

Laiks aizritējis ar lielākām un mazākām aktivitātēm, ar apņemšanos blogot un klusuma periodiem. Te nu mēs (es un blogs) esam - ar atgādinājumu par savu eksistenci. :)

Par savu blogu neaizmirstu ne dienu. Prātā esmu sacerējusi vismaz pa trim ierakstiem dienā! Bet, kā jau tas nereti gadās, atrodas simts un viens iemesls savus prātojumus neizlikt uz papīra, tas ir, nenoklikšķināt uz klaviatūras - aizņemtība, rūpes, nevēlēšanās komunicēt un, protams, lielākais visu radošo un citu izpausmju bieds - slinkums, kam par attaisnojumu vēl prātā piebalsojas "ai, ko nu es tur rakstīšu, varbūt nevienam tas nebūs interesanti". Un kas ir teksts bez ilustrācijas! Garlaicīgs, vizuāli vienmuļš tumšu burtu virknējums. Vajag saņemties un savus skricelējumus vizualizēt, tas ir, nofotografēt. To nedarīt arī atrodas varen daudz iemeslu, un tas nabaga lolojums vārdā Blogs panīkst.

Mana bloga vēsturē (cik vareni skan! :) ) ir bijis gada izkritums. Tam arī bija attaisnojums, kā nu bez tā! :))) Un pamatojums ir ar priekšvēsturi. :)

Iedomājieties, ka jūsu bērns  kādā jaukā dienā pārnāk mājās no skolas un paziņo, ka grib mācīties Amerikā. Normāli vecāki to laistu gar ausīm. Ko darām mēs? Meklējam tam risinājumu un sūtam savu 16 gadu veco atvasi otrpus okeānam iepazīt savu sapņu zemi. Uz gadu. Es varētu sarakstīt traktātus par gūto pieredzi, sūtot savu šķietami mājas bērnu tik tālu prom no mājām uz tik ilgu laiku, par izglītības sistēmu un sabiedrību citā valstī un kontinentā, par pusaudža ceļojumiem pa plašo (tiešām milzīgo!) Ameriku un daudz, daudz ko citu. Atvainojiet, aizrāvos. :)

Kāds tam sakars ar klusumu blogā? Nu kā, vistiešākais! Aizlidojot uz ASV, kameru jau viņa paņēma līdzi! :))) Teiksiet, var fotografēt ar telefonu. Var. To darīt protoši cilvēki. Man ar labu tehniku nekas dižs nesanāk, ar telefonu vispār nebaudāmas bildes būtu. Kā jau teicu, attaisnojumu savai negribēšanai-nevarēšanai mēs vienmēr atradīsim. :)

Tomēr entuziasma uzplaiksnījumi uzrodas un tad jau tiek sacerēti rokdarbošanās apraksti, stāsti, pārdomas. Tā lapsa-kūmiņš nejauši ieviesa tradīciju veikt ierakstus ik svētdienu. Nav daudz un bieži, bet labāk kā nekas. Man iepatikās šī doma atsvaidzināt savu blogu vismaz reizi nedēļā. Lai cik mēs būtu aizņemti, noslogoti, rūpju nomākti, pa nedēļu vienu ierakstu var sacerēt. Ļoti gribētos, lai šāda apņemšanās iedzīvotos manā blogā uz palikšanu.

Mana bloga lasītāji, paldies, ka esat!