2011. gada 30. augusts

No tumsības līdz apgaismībai

Tā es varētu teikt par sevi... dziju lietā. :D

Pirms pieciem gadiem vietējā veikala rokdarbu nodaļā nezināmiem nākotnes plāniem nopirku divus Ogres dzijas iepakojumus. Tā šie diegi mierīgi gulēja kastē, līdz radās ideja no šīs plānās dzijas uzadīt šalli nu jau tagad arī manis tik iemīļotajā vilnīšrakstā. Tas man arī izdevās, par ko stāstīju šeit.

Biju domājusi, ka smalko šalli esmu uzadījusi no... kokvilnas diegiem. Paldies ceitai, lielai adītājai un tamborētājai, un līdz ar to dziju pārzinātājai, kurai radās šaubas par manis nosaukto dzijas sastāvu. Pateicoties ceitai, veicu "izpētes darbu" un esmu nonākusi pie secinājuma, ka mana sarkanīgā šalle ir uzadīta no... vilnas dzijas!

Toreiz tos divus Ogres dzijas iepakojumus pirku dēļ krāsas - vienu bordīgu, otru gaiši zilu. Atmiņā man bija palicis iepakojuma uzraksts "KOKVILNA". Sadomājot adīt, paņēmu kamoliņus no iesaiņojuma, īpaši nepētot, kas tur stāv rakstīts, taču tagad, visnotaļ lielas intereses vadīta, to apskatījos un tur ir rakstīts "KOKVILNA", taču drukāti burti ir "VILNA", bet "KOK" pierakstīts ar roku! Kāpēc vilnas dziju bija jātirgo kā kokvilnu, nudien, nav skaidrs.


Te būs mans sarkanās dzijas kamoliņš un blakus gaiši zilā "pusvilna". Redzams, ka sarkanā dzija ir pat pūkaina, nu īsti smalka vilna. :) Bet gaiši zilie kamoliņi oficiāli ir "PUSVILNA". :)


Turpinājums stāstam. :)
Jau otro gadu darbavietā "Ogres stils" nomā vietu savu izstrādājumu (apģērbu) tirdzniecībai. Un tikai uz vasaras beigām man iešaujas prātā doma (:D) painteresēties, vai viņi nevar atvest arī diegus. Varot. Ko es gribu? Šauju ārā - kokvilnas diegus.:D Redzams neliels izbrīns (tas viss notika vēl sarkanīgās šalles adīšanas stadijā, kad es vēl nebiju iedziļinājusies dziju sastāvu niansēs :D), bet atved arī. Tā nu piegādāja man dziju, kur uz visiem iepakojumiem drukāts "KOKVILNA". :)

Lai arī krāsas nav diez ko spilgtas, bet šos diegus piedāvāja par tāāādu cenu, ka ņēmu vien nost. :D

Lai arī tā visa ir "kokvilna", bildē švakāk, bet dzīvē ļoti jūtami var redzēt atšķirības - pirmie trīs kamoliņi noteikti nav kokvilna, ja ne vilna, tad vismaz pusvilna, bet pēdējie divi - jā, tā ir kokvilna, gan pēc skata, gan uz tausti. Un ļoti labi var redzēt diegu šķeterējumu - daudz smalku diedziņu kokvilnai un pavisam cits pārējai dzijai.

Lai arī krāsas ir "drūmas" un man neraksturīgas, pamēģināju tās adīt - sanāk pat ļoti labi! Bildē mākslīgā apgaismojumā to tā nevar parādīt, bet kad būs gatava kārtējā šalle, speciāli nofotografēsu to ārā, lai parādītu, cik tie pelēkie toņi tomēr ir jauki (melnās krāsas tur nav, tā tikai izskatās :D)!

Ja jums ir kas piebilstams par Ogres dzijas kokvilnu-pusvilnu-vilnu, labprāt dzirdētu, jo šobrīd esmu tādā kā azartā atkost tās brīžiem nesaprotamās manipulācijas vilnu tirgot kā kokvilnu un visai pārējai dzijai arī piekārt birku "kokvilna". Jebšu tikai man tā gadījies?

6 komentāri:

  1. ...es ar šos kamoliņus pirku tik tāpēc, ka iepakojuma cena bija vien 2,50 Ls...

    AtbildētDzēst
  2. Esmu adījusi no Ogres kokvilnas,diemžēl biju vīlusies.Dzēmperīša detaļas gāja šreijā,tas ir slīpi.Par vilnu un pusvilnu neko sliktu nevaru teikt,tikai kaut kur ir pazudušas košās un skaistās krāsas,visur atrodamas tikai drūmās.Nez,kāpēc tā?

    AtbildētDzēst
  3. Paldies par man veltīto komplimentu!
    Zinot, ka Tu neapvainosies, rakstīju tieši to, ko domāju lasot Tavu rakstu.
    Kamoliņi man ir izpakoti un salikti lielā kastē, bet atceros, ka bija uz iepakojumiem rakstīts- pusvilna. Dzija forša, smalka, var salikt vairākās kārtās un uztaisīt rupjāku, vai kā es darīju Jancīša segai, ņēmu vienu kamoliņu un no otra atšķetināju pusi. Tad bija pareizais rupjums, lai savienotu ar importīgo bēbīšdziju.
    Atceros, ka reiz vienas pakas kamoliņi bija ļoti citādi ka pārējie, adījums šķiebās uz vienu pusi, bet izmazgājot (ar rokām) pavisam sarāvās un savēlās.
    Neesmu pelēko toņu fons, bet Tavs adītais fragments izskatās lieliski. Vakar nopirku jauno Verenu, tur viens jaciņas modelis rakstains man nedod mieru- melnbalti pelēkos toņos ar musturu, pie tam aprakstīta arī adīšanas tehnika ar krāsām pa apli. Taisni vai pirksti niez un prāts nemierīgs izmēģināt ko jaunu.
    Ai, cik gari sanāca...
    Uz lielajām Ogre jarn ficītēm ir rakstīts, ka vilna 75 %, bet pavediens identisks mazajam kamoliņam.
    Pirku gan visus krājumus vismaz piecus gadus atpakaļ. Tagad neko nezinu, cik, ko , kas - par Ogres dziju.
    Adot tagad ar merserizēto importa kokvilnu, es saprotu, kas ir laba kokvilna. Viens vasaras džemperītis man kalpo jau vairāk kā gadus desmit, mazgāts neskaitāmas reizes veļasmašīnā saudzīgā režīmā 30 grādos, bet dzija- merserizētā kokvilna- uzvedas lieliski.

    Nipa!
    Košās krāsas ir manā kastē... agrāk arī viss kamoliņu plaukts pelēki drūms, bet līdz ko kaut kas košāks, tā drīz vien pazūd no plaukta.

    AtbildētDzēst
  4. Paldies par atsauksmēm! :)

    aggie, tad tev tā cena ir bijusi vēl pievilcīgāka! :D

    NiPa, man ar adīšanu ir tā, ka varu "atkost" pat ļoti sarežģītus rakstus un adīšanas process patīk, bet tā detaļu sašūšana kopā... tas man tik ļoti nepatīk, ka tad jau labāk atsakos no adīšanas vispār.:D Bet tagad esmu atradusi visnotaļ labu veidu kā patīkamo apvienot ar lietderīgo, proti, adu plecu šalles, tur neko nevajag šūt kopā.:D Un šallēm tā kā nebūtu kur dikti šķiebties, vismaz es pagaidām tā domāju.:)
    Bet kāpēc pārdošanā nav košo krāsu, sk. zemāk.

    ceita, paldies par stāstījumu, un paldies, ka padalījies savā pieredzē. Tas jau ir lieliski, ka no zinošiem cilvēkiem uzzini lietas būtību, nevis maldies savā neziņā.:)

    Tad nu esmu tikusi skaidrībā ar tām "dīvainībām" attiecībā uz Ogres dziju.
    Šodien aizgāju pie Ogres apģērbu tirgotājām "parunāties".:D Protams, uzreiz apjautājās, kā man adās. Teicu, jā, viss ir procesā. Nu un tā es noskaidroju, ka Ogre dziju vairs neražo, ekonomija un nav speciālistu. Atlikumus pārtin mazajos kamoliņos un iztirgo, kas vēl atlicis. Tāpēc vienā iepakojumā var gadīties dažāda šķeterējuma diegi. Ar to tad arī būtu izskaidrojama košo krāsu pazušana, jo vispirms jau izpērk spilgtās dzijas, bet beigās jau kas paliek.:(

    Vēl uzzināju, ka pusvilnas neesot nemaz, bet ir vilna. Esot skaista vilna ar lureksu (atvainojiet, ja nepareizi nosaucu), un košas vilnas krāsas arī esot.
    Tā kā sezona ir cauri, tirgotāji uz Jūrmalu tagad brauks reti, bet sarunāju, ka, ja brauc, lai atved man ko spilgtu. :) Eksperimentēsim tālāk!

    AtbildētDzēst
  5. kā Tu buries tais vilnas pusvilnas kokvilnas un nez kādās dzijās, tā es joprojām buros mētrās. it kā likās visu izkodu par citronmētru, melisu, citronmelisu un nez kādu vēl tur citronzāli, ka jau jūku un nezinu to vienīgo un pareizo patiesību :D

    AtbildētDzēst
  6. Madara, esam baigās "urbējas". :D

    AtbildētDzēst