2012. gada 26. marts

Pavasari gaidot jeb...

kā no grandioziem plāniem čiks vien var sanākt.

Kā uz pavasara pusi, tā man rodas nepārvarama vēlme šūt. :D Ne vienmēr šī vēlme tiek īstenota, taču šoreiz ir citādi, proti, process notiek!

Rudenī nopirku audumu. Parasti vispirms es pamanu sarkanu un zaļu krāsu, tad melnu un tad visas pārējās. :) Spīdīgi audumi nav manā izvēlē, taču toreiz kaut kas mani tajā salikumā uzrunāja un es nopirku gabalu elastīga sudrabaina auduma ar bordīgām samta svītrām. No šī gabala tā kā svārkiem būtu jātop.

Taču sākotnējā doma uzšūt svārkus (kurus es, jāatzīst, valkāju maz) pārtapa domā uzšūt pavasarim plašķi jeb lietusmēteli vai, kā nu to lai pareizi nosauc, vienvārdsakot, pavasara mēteli. Ideja jau laba, tikai... grūti realizējama. Jo manam plānam pietrūkst ne vairāk ne mazāk kā pusmetrs auduma (150 cm platumā)! Ko šādā situācijā darītu saprātīgi domājošs cilvēks? Atteiktos no nepietiekama daudzuma auduma šūt mēteli, izvēlētos citu modeli vai šūtu tos pašus svārkus. Ko daru es? Spītīgi turos pretim veselajam saprātam un fizikas likumiem no nekā dabūt kaut ko un pieturos pie idejas par mēteli no konkrēti šī auduma.

Audums tika izmazgāts un sākās mans "radošums". Nu kāpēc par to, cik sarežģīti ir šūt svītrainu audumu, es atceros tikai tad, kad tas ir jāpiegriež, bet ne audumu veikalā! Un tā vienmēr.

Šķiet, otru reizi šūšanas praksē bija jāiet pret manu pārliecību un audums jāpiegriež šķērsām. Bet tā kā tas tika izmalts veļasmašīnā, nekas traks jau vairāk ar to notikt nevar. :D Līmeņoju es to ilgi, kamēr dabūju vienādas svītras visām detaļām. Bet auduma ta vienalga pietrūkst! Kasīju labo ausi ar kreiso kāju un vēl visādi citādi, līdz tomēr visas detaļas no kaut kā tika "uzceptas".

Audums ir diezgan plāns (priekš mēteļa), tāpēc jau sākotnēji izdomāju, ka tam vajag siltinājumu. Šujot somu statīvam, nopirku palielu gabalu stepēta auduma, kas tagad izrādījās tieši tas, kas man vajadzīgs. Taču manam super-puper audumam ir samta ielaiduma līnijas, kurām ar sinteponu varētu būt laba saķere un, paceļot rokas, odere varētu tā arī palikt paceltā stāvoklī. Tātad siltinājums jāliek ar sinteponu uz iekšu un tāpēc vajadzīga vēl odere.

Pēc visiem šiem maniem prātojumiem sekoja atbilstoša rīcība - tika piegriezts otrs mētelītis no stepētā auduma un trešā mētelīša kārta no oderes. Tad visas trīs kārtas saliktas kopā un rezultātā ir man jauns pavasara mētelītis. Droši varu apgalvot - kā nevienai! :D
Un tagad pēcstāsts. Visā šūšanas procesā neviens mani īpaši netraucēja, bet kad jau biju nonākusi līdz apakšas apliekšanai, kā gadījies, kā ne, ieradās manā rokdarbu istabā abi mani kritiķi. Ko es dabūju dzirdēt par savu jauno štāti! Meitai nepatīk audums, jo tas ir spīdīgs, vīram tas nepatīk, jo ir svītrains, un fasonam tas nav tā un šis nav tā. Nokritizēja pamatīgi, taču, pašai sev par brīnumu (laikam palieku gudrāka  :D), kritiku uzņēmu vēsā mierā, piekritu, ka šis tas jāpielabo un... ar jaunu sparu ķēros klāt savam mētelītim. Veicu uzlabojumos slaidinājuma virzienā, pabeidzu visas detaļas, un galarezultātu jūs jau redzējāt.

Vai es to valkāšu? Lūk, tas ir jautājums, uz kuru atbildi pagaidām nezinu. Tā man reiz gadījās ar puskažociņu. Lai būtu siltāks, no nezināšanas saliku vairākas sintepona kārtas, kā rezultātā puskažociņš pārvērtās par apaļu bumbu, tiesa, siltu bumbu. :D Tā ne reizes arī to neuzvilkusi, aizvedu uz laukiem. Tagad esmu lielās pārdomās, vai manam jaunajam mētelītim nebūs tas pats ceļs ejams.

Jūs domājat, ka pamatīgā kritikas deva nosita man vēlmi šūt? Tieši otrādi! Prātā jau nākamie plāni, gaidu savu jauno šujmašīnīti. Laikam man tauriņi un pavasaris galvā. :D

5 komentāri:

  1. Vow! Visu cieņu un cepuri nost! Mētelis pa pirmo - kaut kas tajā spīdīgsvītrainajā kombinācijā tomēr ir! Man vēl līdz tādiem izstrādājumiem, kā mētelis, augt un augt...Tu mani iedvesmo!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Oi, Ilze, paldies! :)
      Neesmu vēl tikusi skaidrībā, patīk man tas mētelītis vai ne. Vienīgi esmu bezgala gandarīta, ka es to pabeidzu! Nenobāzu kaut kur tālākā plauktā, bet pabeidzu! Turklāt mierinu sevi ar domu, ka tas man bija labs treniņš (šuju ta es reti), sen nebiju noņēmusies ar siltinājumiem, oderēm, tām daudzajām kārtām. Bet kā tu, cilvēks, iemācīsies šūt, ja ne šujot?! :)

      Dzēst
  2. cepuri nost par tādu gabaldarbu. un rezultāts forš. attiecīgi zābaciņi, somiņa, piespraude klāt pie krūtīm un paceltu galvu uz priekšu ;)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Madara, paldies! Pilnīgi iztēlojos sevi tā defilējam pa ielu. :D

      Dzēst
  3. Mētelītis kā nevienai! Tu iedomājies, kā tu ej pa ielu ar šo mētelīti mugurā, lepni, jo tas ir tavs darbs, oriģināls un elegants. Un iedomājies, kādas ir tavas sajūtas, patīkamas taču, vai ne?!

    AtbildētDzēst