Vai jums mēdz būt tā, ka uznāk vēlme kaut ko darīt tik ļoti, nu tik ļoti, ka nevar izturēt? Ar mani tā reizēm gadās. Lai arī mierīgi krustiņoju savā nodabā (ar to arī saistīts klusums blogā), bet nu jau kādu laiku galvā un pirkstu galos niez vēlme šūt. Šūt apģērbus. Parasti šī šūt gribēšana uzrodas pavasarī, bet šoreiz kaut kā nobīdījusies. :)
Tā nu savu šūšanas vēlmju vadīta uzkāpu rokdarbu istabā un iekrita man acīs kastīte ar adatām. Sabērtas kastītē, visas vienuviet, var teikt, ka ērti lietojamas, ja neņem vērā, ka dažreiz saduros, meklējot īsto, bet citādi pierasts. Un te es nolēmu darīt galu šim haosam. :D
Nepieciešams kartona rullītis (izmantoju no efektdzijas apaļos biezos stingros kartonus), piemērots audums, kurā viegli iedurt adatas, un nedaudz sintapona pildījumam.
Uzmeistaroju pirmo zaļganzilo adatu spilventiņu. Izrādījās, ka galviņadatiņu man ir tik daudz, ka visas grūti saspraust tā cepurītē. Tad nolēmu uztaisīt vēl divus spilventiņus, jo kad es šai lietai pieķeršos nākamreiz, ir ļoti miglā tīts jautājums. Rezultātā tapa katra veida adatām savs spilventiņš.
Manas muciņsēnes. :)
Šogad man kaut kā neplānoti ieviešas kārtība gadiem atliktajās lietās. Tā tas bija ar receptēm (pie reizes pārskatīju visus virtuves plauktus, ui, cik tur atbrīvojās vietas!), tā tagad ar nelielu daļiņu rokdarbu istabā. Ja tā turpināsies, līdz gada beigām būšu ļoti apmierināta. :D