2011. gada 30. jūnijs

Paldies par brīnišķīgo iespēju!

Pirms pāris nedēļām piektdienas vakarā, skatot rokdarbnieču blogus, izlasīju Ramonas ziņu. Palīgā sauciens izrādījās visnotaļ interesents piedāvājums pusaudžiem-jauniešiem. Pa jokam savai meitai prasu, vai negrib uz Jāņu laiku braukt uz Ventspili. Jā, atbild. Apskatamies mēs abas noteikumus un secinam, ka nekas nesanāks - mums vēl nav piecpadsmit  un mēs neesam no Kurzemes. Tomēr nākamajā dienā uzrakstu ziņu.

Svētdien saņemam atbildi, ka varam pieteikties. Un tad notiek neticamais! Es, lielā plānotāja, vienas dienā laikā pieņemu lēmumu, sakravājam koferi un pirmdien aizvedam bērnu uz desmit dienām nezināmā vietā ar nezināmiem cilvēkiem. Tajā brīdī tā viss arī izskatījās.

Pirmdien, braucot uz Ventspili, laiks bija tik drūms un lietains, ka es sāku apšaubīt sava lēmuma pareizību. Taču, nokļūstot galamērķī, šaubas pazuda.

Tā nu meita pavadīja desmit interesantas dienas nometnē-seminārā, vispirms Ventspilī, tad Usmā. Jauna pieredze, jauni draugi (mums kaut kā vairāk ar lietuviešiem saskaņa radās), angļu valodas zināšanu treniņš, vienvārdsakot, visnotaļ lietderīgi un pozitīvi pavadīts laiks. Protams, brīžiem bija pagrūti, uzmācās garlaicība un apnikums, bet uz beigām jau bija tā, ka vairs nebija laika ar mammu pa telefonu runāt, jo "man simts darīšanu" jāpaveic. Šodien bērns laimīgs un apmierināts atvests mājās. :)

Kopš deviņu gadu vecuma meita katru gadu brauca uz mākslas skolas rīkotajām vasaras nometnēm, līdz ar to būt svešā vietā un tikt galā ar visu pašai viņai nebija nekas jauns. Šodien pajautājot, kura nometne no visām ir bijusi vislabākā, atbilde skanēja :"Šī!"

Paldies Ramonai un Kristianam par tik brīnišķīgu iespēju!

Laikam tā ir, jo mazāk tu ko plāno, jo labāk tas izdodas. Un kas to būtu domājis, ka, lasot rokdarbnieču blogus, var rasties tāda vienreizēja iespēja! Paldies!

2 komentāri:

  1. Jā, tādas nu mēs esam meža dīvainītes - ja runa ir par rokdarbiem, tad faktiski par viskautko :D
    Prieks par jums, arī es pateicoties blogam esmu šādus tādus pasākumus apmeklējusi, par kuriem citādi droši vien nemaz i nezinātu...

    AtbildētDzēst
  2. Nav par ko, Hela! Prieks, ka Tavai meitai par spīti pirmajām lietainajām dienām un intensīvajam darbam seminārs patika! :) Arī daži citi dalībnieki atvadoties sacīja, ka šis esot labākais pasākums viņu mūžā (īsi pēc jūsu aizbraukšanas bija pamatīgi šķiršanās asaru plūdi, latviešu meitenēm atvadoties no lietuviešiem).

    AtbildētDzēst