2011. gada 24. februāris

Klasiskais RR

Pirms gada krustduriens.lv lapā organizējās "Klasiskais Round Robin". Pagājušais vispār bija projektiem ražīgs gads, tad nu pieteicos es arī šajā pasākumā. Tobrīd neiedomājos, ka tas galarezultā nemaz nebūs tik viegli...

Tātad, projektā pieteicās astoņas dalībnieces, tas nozīmēja, ka katrai jāizšuj astoņi dažādi motīvi - viens savs izvēlētais un septiņi citām krustiņotājām. Lai arī sākumā šķita, kas tur liels - mēneša laikā izšūt motīvu, kas nepārsniedz 100x100 krustiņus, taču realitātē izrādījās, ka tas ir diezgan grūti paveicams. Jo gada laikā, kamēr norisinājās šis projekts, radās daudzi citi neatliekami izšujami darbiņi, turklāt pagājušā gada karstā vasara, slinkošanas un vaļošanās brīži - tas viss radīja sasprindzinājumu termiņu ievērošanā. Lai kā nu tur būtu, visu izdarīju savlaicīgi un visi motīvi noteiktajos laikos tika nosūtīti tālāk.

Ja viss būtu noritējis pēc plāna, vēl pagājušā gada novembra beigās es saņemtu savus motīvus, izšūtu atlikušo daļu, noformētu un dāvaniņa Ziemassvētkos būtu zem eglītes. Tā nu sanāca, ka mans audumiņš ar visiem uz tā izšūtajiem smukumiņiem iestrēga izšūšanas un nosūtīšanas procesā un savu RR saņēmu tikai šogad februārī. Taču labs ir viss, kas labi beidzas. Priecājos par to, ka nekas nekur nepazuda un nenoklīda un tomēr nonāca galamērķī. :)

Savam RR, ar meitas akceptu, izvēlējos "Country Companions" burvīgos ežukus. Vēl pirms gada februārī plānojot, kā tos varētu noformēt, pirmā ideja bija par pulksteni, taču, cenšoties ežukus iespiest pēc iespējas mazākā auduma gabaliņā, galarezultāts tāpat sanāca visai iespaidīgs - auduma izmērs 50x50cm. Tā mēs nosliecāmies par labu spilvenam, ciparnīcas vietā centrā nolemjot izšūt meitas vārdu iniciāļus.

Manis izvēlētais ežuka motīvs "Hello Little One" bija diktēts ar to, ka to bija ļoti grūti ietilpināt tam atvēlētajā vietiņā. Pielabojot shēmu (pēc shēmas ezītim rokā ir balons sirsniņas veidā), izšuvu savu ezīti, kas izrādījās, lai arī nav liela, tomēr diezgan sarežģīta shēma, jo bija jāizmanto jauktie toņi un daudz BBB (baigi briesmīgā bekstiča). Nosūtīju savu audumiņu un sākās maratons gaidīšanas-saņemšanas-izšūšanas-nosūtīšanas procesam.


Otro motīvu "Love to love you" šuva Aiga. Tas bija viens no diviem motīviem, kuru vēlējos redzēt izšūtu.


Trešo motīvu "Roses are red" izšuva Ivchinja.


Ceturto motīvu "Flower Power" izšuva pichupele.


Piekto motīvu "Surprise Surprise" krustiņoja sonetiņa.

Tālāk mans audumiņš aizceļoja pie memmes.


Septīto motīvu "A flower for you" izšuva pojene4. Tas bija otrs motīvs, kuru man gribējās redzēt savā RR.


Un, visbeidzot, mans audumiņš nokļuva pie assa84.


Paldies visām čaklajām krustiņotājām! Pēc izceļošanās pa Latviju, beidzot saņēmu savus jaukos ežukus!


Atlika man ķerties pie darbiņa. Vispirms izšuvu meitas vārdu iniciāļus (uzvārda burtu nevajagot, kaut gan tam bija tik skaista shēmiņa :) ). Un, lai pabeigtu "stāstu", izskatot shēmas, pieliku nedaudz izdomas klāt.


Galarezultāts! Deviņi burvīgi ežuki!


Izšuvums tika noformēts kā spilvens.


Lai audums turētu formu, tas brīvā fantāzijas lidojumā tika no abām pusēm nostepēts, iešūts rāvējslēdzis un beigās smukumam piešūta dekoratīvā aukla.


Šodien spilvens tika uzdāvināts meitiņai vārda dienā!

2011. gada 22. februāris

Vācelīte

Mans pieteikums konkursam "Lai top dāvana!"


Izlasot konkursa noteikumus, secināju, ka man ir kas tāds, ar ko es varētu tajā piedalīties. Tā ir VĀCELĪTE, kā es to saucu, bet var saukt par LĀDĪTI, KASTĪTI vai kā savādāk. Tajā var glabāt rotaslietas, matu sprādzes, pogas, lentītes un vēl un vēl, kas tikai ienāk prātā.

Lielais vācelīšu darināšanas azarts man bija pāgājušogad, taču, par godu šim konkursam, izveidoju vēl vienu vācelīti.

Tātad, atbilstība noteikumiem:
√ Nepieciešamais laiks dāvanas sagatavošanai apmēram 2,5 stundas.
√ Izmantoti mājās pieejamie materiāli.
√ Ideja savulaik noskatīta kādā ķīniešu lapā (hieroglifi, protams, nebija izlasāmi, vien pēc attēliem realizēts dzīvē).
√"No veca-jauns" - izmantoti otrreizējie materiāli.
√ Ideja vēl nebija prezentēta manā blogā.

Ja vajag ātri pagatavot dāvanu kādai mazai princesītei vai draudzenei, tam būs nepieciešams:
- audums (es izmantoju lietošanā bijušus aizkarus),
- plastmasas trauks (tā kā mēs ģimenē ļoti mīlam aveņu ievārījumu, tad šādu plastmasas spainīšu ir sakrājies ļoti daudz, taču var izmantot jebkuru citu apaļu plastmasas trauciņu),
- sintepons (var izmantot atgriezumus, kas palikuši pāri no citiem šujamajiem darbiem vai kāda nolietota dekoratīvā spilvena),
- biezs diegs un plāns šujamais diegs,
- adata,
- šķēres,
- mērlente,
- drēbnieku krīts vai ziepes,
- divpusējais skočs,
- dekoratīvā lenta vai aukla.


No auduma izgriežam četrus apļus (to kontūru iezīmēšanai es izmantoju lielāka un mazāka izmēra šķīvjus, vismazākajam aplim - glāzi, taču var izmantot cirkuli vai kādu citu apļa aprēķināšanas sistēmu). Tā kā manis izmantotais aizkaru audums ir diezgan irstošs, es malas apstrādāju ar šujmašīnu, lai neirst. Taču, ja audums ir neirstošs, šo manipulāciju droši var izlaist.

Tātad, četri apļi - divi pašam traukam, divi vāciņam. Skaidrībai tos tā arī sanumurēsim: 1. un 2. (lielākie) domāti traukam, 3. un 4. (mazākie) paredzēti vāciņam.
Lai noteiktu izmērus,
1.aplim - nomēram trauka kopējo ārējo malu garumu (sāni plus apakša), šajā gadījumā tie ir 32 cm, pieliekam klāt 10 cm, kopā 42 cm diametrā;
2.aplim - nomēram trauka iekšējo malu garumu (sāni plus trauka dibens), šajā gadījumā 28 cm, pieliekam klāt 10 cm, kopā 38 cm diametrā;
3.aplim - nomēram vāciņa garumu no augšas un apakšas, šajā gadījumā tie ir 27 cm, pieliekam klāt 1 cm, kopā 28 cm diametrā;
4.aplim - diametrs 8 cm.
Sākam ar 2.apli, tam gar malu ieveram biezu diegu (apmēram 0,5-1 cm attālumā no malas). Traukā ielīmējam skoču (lai labāk piegultu audums un neslīdētu), nostiprinam trauka iekšpusē audumu. Gar trauka malu pielīmējam skoču, savelkam diegu. Un rūpīgi apliecam audumu ap trauka malām un diegu sasienam. Ņemam 1.apli, ar ziepēm atzīmējam no malas 3 cm līniju, pa šo līniju nolokam audumu un ieveram diegu (šoreiz caurdurot auduma divas kārtas). Uz šī auduma liekam virsū trauku, nocentrējam, savelkam diegu un pildam ar sinteponu. Diegu savelkam un sasienam. Piešujam vienu daļu pie otras diegu savilkuma vietās. Ņemam 3.apli, gar malu ieveram diegu. Vidū liekam vāciņu. Savelkam diegu un pildam ar sinteponu. Kad vāciņš piepildīts, savelkam diegu un sasienam. 4.aplim arī gar malu ieveram diegu. Savelkam diegu un pildam ar sinteponu. No 3. un 4. apļa veidosies vāciņš. Liekam mazo pildīto aplīti virsū uz vāciņa un piešujam klāt. Vācelīte praktiski gatava. Pēdējais darbiņš - lai noslēptu savilkuma diegu, izmantojam dekoratīvu auklu (var izmantot mežģīni, pīnīti vai no tā paša auduma veidotu lentu). Tagad vācelīte pilnībā pabeigta! Te būs vācelīte-dvīņumāsa. :) Izmaksas - šajā gadījumā nav, jo izmantoti jau izmantotie un mājās pieejamie materiāli. Ja būtu jāpērk jauns audums, tad 0,5 m auduma varētu maksāt no 1 līdz 3 Ls, plus 0,5 m dekoratīvās lentītes apmēram 0,50 Ls un sintepons vai vate pildījumam.

Izmantojot dažādu faktūru un krāsu audumus, vācelītes būs ļoti dažādas.

Te būs daži mani iepriekšējie darinājumi. Ierosmei.

Radošas idejas!

P.S. Konkursa rezultāts!

2011. gada 21. februāris

Mana kolekcija

Tā kā šobrīd esmu piespiedu dīkstāvē, jāatrod kāda nodarbošanās. Sēdēt rokas klēpī salikusi tiešā nozīmē nevaru, gulēt arī apnicīgi, izdomāju pārkārtot bibliotēku. Ja es būtu zinājusi, cik tas man aizņems laika un darba, nemaz nebūtu ķērusies klāt... Iedomājieties telpu, kurā divas ar pusi sienas aizņem plaukti no grīdas līdz griestiem. Taču, ja jau iesākts, jāpabeidz vien ir.

Vismaz atsvaidzināju atmiņā savus grāmatu krājumus. Izrādās (biju piemirsusi), man ir ļoti daudz rokdarbu žurnālu, mazumiņš šāda veida grāmatu (biju iedomājusies, ka būs vairāk), pārsteidzoši daudz pavārgrāmatu (nez kā tas gadījies)! Taču stāsts šoreiz ne par grāmatām. Stāsts par manu kolekciju, kas arī mitinās bibliotēkā.

Reiz sen, sen pirms kāda jaunā gada, skatoties toreiz Krievijas televīziju, redzēju sižetu par kādu sievieti, kura kolekcionē... pērtiķus. Pēc ķīniešu kalendāra tuvojās pērtiķa gads, tāpēc arī tika rādīts tāds stāsts. Man šis sižets stipri iekrita prātā. Es arī gribēju sev kolekciju!

Mana mamma toreiz strādāja slimnīcā bērnu nodaļā un, reiz ciemojoties pie viņas darbā, starp citām rotaļlietām ieraudzīju nelielu dzeltenu plastmasas cūciņu. Man to tik ļoti vajadzēja, ka es tik ilgi dīcu, līdz mamma atļāva man to ņemt. Tā sākās mana cūciņu kolekcionēšana.

Nav jau tā, ka es pērku visas cūciņas, ko ieraugu. Pa retam. Man tās arī dāvina, jo zina, ka tas mani iepriecinās. Par cūciņām es vienmēr priecājos kā bērns!

Pārsvarā tradicionāli tās ir cūciņas-krājkasītes. Taču ne tikai. Ir manā kolekcijā arī praktiska pielietojuma cūciņas. Tad nu neliels stāsts par manu kolekciju (tās nav sakārtotas iegādes vai saņemšanas secībā).

Šī dzeltenā plastmasas cūciņa bija pirmā manā kolekcijā.


Kad mēs vēl dzīvojām trīs cilvēki septiņu kvadrātmetru istabā, mājā bez jebkādām labierīcībām un šķita, ka šī, pēc Vinnija Pūka teiciena, "šaurā bezizeja" būs mūžīga, reiz vīrs no darba brauciena atveda man šīs cūciņas (abas kopā vai dažādās reizēs, tagad vairs neatceros), taču saņemot dāvanā cūciņu pa kreisi, vīrs teica - kad tev būs sava māja un viss, ko tu vēlies, tu būsi šāda apmierināta cūciņa. Tā man ir tāda īpaša cūciņa...


Man ļoti patīk šīs cūciņas-ģimenītes. Tās ir tik mīļas!


Ir manā kolekcijā arī ļoti miniatūras stikla cūciņu figūriņas. Un viena mazītiņa māla cūciņa klāt.


Šīs ir tradicionālās cūciņas-krājkasītes.


Vēl krājkasītes.



Cūciņa-babiņa. Un ļoti lielas apaļas cūkas.


Zilo cūciņu-krājkasīti vīrs atveda no Dānijas.


Nelielas porcelāna cūciņu figūriņas.


Pāris nelielas pūkainas cūciņas.


Šo pikanto pārīti saņēmu dāvanā. Dāvinātāji ar bažām pasniedza, kā nu es uztveršu. Kā es varu nepriecāties par tik amizantām cūciņām! Tāpēc arī skats no mugurpuses. :)


Šīs ir cūciņas-svilpītes. Augšējai cūciņai arī otra puse izskatās pēc cūkas ģīmīša.


Augšējā kreisā ir cūciņa-šķiltavas. Apakšā oranžā ir cūciņa ar fondī dakšiņām. Bet baltā ir zobu kociņu turētājs.


Šīs ir cūciņas-svečturi. Bet lielā brūnā (apaksā pa labi) ir cūciņa-vāze.


Neiztikām arī mēs bez Kinder pārsteiguma šokolādes olu pirkšanas. Šīs cūciņas ir nākušas no tām šokolādes olām (bija ar bērnu jāved nopietnas pārrunas, lai atdod to saturu mammai).


Šīs ir īpašas cūciņas - tās ir lipinājuši mana brīnumiņa mazie pirkstiņi keramikas nodarbībās.


Dažas figūriņas ar gudrām un praktiskām cūciņām. Atceros, ka cūka-dārznieks tika atvests no Anglijas.



Šie četri ir ledusskapja magnētiņi. Pirmais magnētiņš tiek praktiski pielietots - tur ik pa laikam tiek piesprausta kāda atgādinājuma zīmīte.


Pirmais ir dejojošais sivēns, kā es to saucu. Piespiežot melnajam paliktnim no apakšas, cūciņš saliecas visās savienojuma vietās. Ja to atkārto vairākas reizes pēc kārtas, sivēns dejo!
Spilgti rozā cūciņa ar cepurīti ir magnētiņš pie leduskapja. Otrajā rindā sēdošais ir sivēns-švamme. Bet ceturtais ar kastīti uz muguras ir rakstāmpiederumu turētājs. Tajā man stāv saspraudes, pildspalvas un zīmuļi.


Divi augšējie ir atslēgu piekariņi. Pirmais ir ar pārsteigumu - to saspiežot, tam no pēcpuses izlien liels burbulis brūnganā krāsā (hi-hi!). Bet otram piekariņam apakšā ir pat lampiņa.
Otrajā rindā ir cūciņas-zvaniņi.


Tagad seko jau pavisam praktiska pielietojuma cūciņas. Tie ir trauki. Tie, protams, neglabājas bibliotēkā, bet virtuvē.


Un šeit ir krūzītes un olu trauciņi.


Ir manā kolekcijā arī cūciņtējkanna. Ar to saistās kāds stāsts. Vīrs atpakaļceļā no kārtējā biznesa brauciena ciemojās pie sava drauga, īstena angļa (dzīvo viņi uz tās salas n-tajās paaudzēs). Esot veikalā, draugs prasa, ko nopirkt tavai sievai. Vīrs ierauga šo tējkannu un saka, ka vajag to. Anglis vēl pārjautā, vai es neapvainošoties par tādu jocīgu dāvanu. Vīrs atbild, ka nē, es būšu priecīga. Nopirka viņš man šo tējkannu, bet lai būtu drošs, ka būs trāpīts pareizi, uzdāvināja arī otru, tradicionālu angļu tējkannu brūnā krāsā. Tā es tiku vienlaicīgi pie divām tējkannām. Kad angļu draugs ciemojās pie mums, es gatavoju tēju tieši šajā tējkannā, kas viņam sagādāja neviltotus smieklus un prieku.

Varbūt kāda cūciņa vēl ir kur mājā paslēpusies.
Kāpēc man ir vajadzīgas šķietami pavisam nepraktiskas lietas? Nezinu, man patīk. Nu jau gandrīz divdesmit gadus es šo kolekciju pa drusciņai papildinu. Sava prieka pēc.