2011. gada 18. septembris

Izšūšana - diegu darba galdiņš


Ievads šeit
Diegu darba galdiņš

Šujot savu GK, izmantoju četrus Pako organaizerus. Praksē tie izrādījās ļoti ērti un praktiski, neskatoties uz šaubām par diegu galiem, kas ir neatņemama šāda veida diegu organizētāju sastāvdaļa. Pieņēmu to kā pašu par sevi saprotamu lietu, man tas netraucē, jo organaizeru galvenā daļa, kur atrodas simboli, savērtie diegi un iespraustās adatas, ir kārtīga, labi pārskatāma un ērti lietojama.

Ja darbā ir neliels izmantoto simbolu skaits, attiecīgi ir nepieciešams arī neliels diegu skaits, kas var satilpt vienā šādā Pako organaizerī (vienā pusē ir vieta 25 simboliem un kopā vienā organaizerī var ievietot 50 simbolus). Tad arī nebūtu tik svarīgi, kur to vienu organaizeri novieto – blakus uz dīvāna, krēsla vai galda. Taču, ja darbs ir liela izmēra, ar lielu simbolu skaitu (manā gadījumā 200 krāsas/ 4 organaizeri), vajag plašāku vietu to novietošanai.

Pako organaizeros, neskatoties uz pārdomāto diegu savēršanu uz tapām to augšpusē, visa pārējā diegu daļa nokarājas, veidojot šķietami nesaprotamu murskuli (manam darbam ir 200 simboli, t.i. 200 uz pusēm salocīti diegi, kas pa vienam veido 400 garus diegu karājošus galus; ja uz vienas tapas ir savērti 2-3 nogriezti diegu garumi, tad tie ir apmēram tūkstotis karājošu diegu galu). Taču tā nebūt nav. Diegi nokarājas, taču savā starpā nesapinas. Bet šāda diegu galu nokarāšanās lika man aizdomāties par to ērtāku un praktiskāku lietošanu.

Lai arī līdz šim manā rīcībā bija četrvietīgs stūra dīvāns, uz kura es varēju novietot visas krustiņošanai nepieciešamās lietas (shēmu, adatas, šķēres, zīmuli, diegus utt.), šāds plašs darba lauks kļuva traucējošs, kad vēl papildus sāku izmantot šos četrus diegu organaizerus. Tas man lika aizdomāties par savas darba vietas optimizāciju. Lai tā kļūtu kompaktāka, nepieciešama vieta organaizeru ērtai un praktiskai novietošanai. Risinājums – neliels, viegls, pārvietojams, telpā daudz vietas neaizņemošs galdiņš. Protams, tādu var nopirkt, taču manām prasībām atbilstošu bija grūti sameklēt (lai būtu pietiekami zems un iederētos interjerā), turklāt tas sadārdzinātu palīgaprīkojumu izmaksas. Tāpēc gatavojam darba galdiņu paši!

Nepieciešamie materiāli:
galda kāja (var pielāgot kādu saimniecībā izmantojumu vai jau neizmantojamu priekšmetu – ventilatora, puķu paliktņa, drēbju pakaramā utt. – statīva daļu; var izgatavot eglītes turētājkājas prototipu)
koka dēlītis pamatnei
galda virsma
dažas skrūves
skrūvgriezis
urbis

Manam galdiņam tika izmantota apģērbu manekena kāja. Tā izrādījās optimālā garumā, nebija ne jānogriež, ne jāpagarina.
Uz tās nostiprina pamatni – dēlīti, kurā ir izurbts caurums nostiprināšanai un divi caurumiņi skrūvēm.
Pie pamatnes pieskrūvē galdiņa virsmu. Šādi izskatās galdiņš no apakšas. Ņemot vērā, ka tā augstums ir 61,5 cm, telpā galdiņa apakša skatam ir neredzama.
Un šādi izskatās no augšas. Galda virsma ir 52,5 x 35,5 cm (izmantots datorgalda klaviatūrai paredzētais dēlītis).
Galdiņš praktiskā pielietojumā.
Novietojot organaizeri uz galdiņa, diegi var nokarāties uz jebkuru galdiņa pusi (tie mazāk savijas savā starpā, mazāk saskaras ar virsmu, līdz ar to mazāk pūkojas no nemitīgas to cilāšanas un pārvietošanas). Tas arī izslēdz adatu nejaušu (adatas ar diegu ir stingri iespraustas) izkrišanu no organaizera.

Uz šādas darba virsmas var novietot jebkuras citas izšūšanai nepieciešamās lietas (shēmu, adatas, adatu spilventiņu, šķēres, marķieri, diegus, piespraudes utt.).

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru